Cik reāls ir filmās redzētais stāsts, kad nomirst kāds attāls radinieks un atstāj mantojumu, padarot jūs par bagātnieku? Ne īpaši. Vismaz ne Latvijā. "Jāsaprot viena lieta – tevi nemeklēs. Tev pašam ir jābūt aktīvam, un, ja tu zini, ka ir miris kāds cilvēks, no kā tu varbūt varētu saņemt mantojumu, tad pašam ir jāpainteresējas," tā raidījumā "Tiesības zināt" norādīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Zane Ankrava.

"Mantošanas procesā ir jābūt mantinieka iesaistei, pašam mantiniekam ir jābūt aktīvam. Likums nosaka, ka tad, kad pirmais mantinieks vēršas pie notāra, viņam jāsniedz ziņas par pārējiem – vārds, uzvārds, kur dzīvo. Tad notārs pārējiem nosūta – klau, ir tāda lieta, lūdzu pasaki, ko tu gribi pieņemt vai nē. Tas ir viens veids, kā uzzināt. Otrs veids ir latvijasvestnesis.lv – oficiālais medijs, kur tiek publicēta informācija par mantojumiem," skaidroja Ankrava. Viņa gan piebilda, ka gadījumā, ja aizgājējs sastādījis testamentu, kurā nosaucis mantiniekus, un atstājis to pie notāra, tad notārs pats viņus uzaicinās uz testamenta nolasīšanu.

"Tiesības zināt" ir "Delfi TV" raidījums, kura epizodes publicējam katru otro nedēļu trešdienās pulksten 16. Raidījuma mērķis ir visiem Latvijas iedzīvotājiem saprotamā un atraktīvā veidā skaidrot, kā sevi vislabāk aizstāvēt, ja nonāc saskarsmē ar likumu – kā rīkoties, no kādām kļūdām izvairīties un kur meklēt palīdzību.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Ko darīt, ja nomiris tuvinieks, kurš atstājis mantojumu? Vispirms jāsaprot, kas ir tā manta, kas atstāta. Likums dod gadu laika, kurā jāizlemj, vai pieteikties uz mantojumu un noformēt pieteikumu pie notāra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!