Starppartiju sarunas par jaunas valdības ministru personālijām un darbu plāniem ir gan iespēja atrast labākus risinājumus, gan risks novirzīties no iecerētā kursa. Trešdien, nominēšanas priekšvakarā, „Kas notiek Latvijā?” debatēs Valdis Dombrovskis definēja savus sākotnējos uzstādījumus par budžeta samazinājumiem, nodokļu politiku un ekonomikas stimulēšanu. Atskaites punktam – premjera amata kandidāta atbilžu fragmenti. Brīdinot par gaidāmo valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Dombrovskis atzina, ka administratīvo tēriņu samazināšana ne tuvu neatrisina visas problēmas, bet ir jāiet uz štatu un algu samazināšanu un uzņēmumu padomju likvidēšanu. Dombrovska princips – samazinājumus līdzvērtīgi attiecināt uz pamatdarba darītājiem un administratīvo aparātu, „priekšniekiem un puspriekšniekiem”. Nodokļu politikā premjera amata kandidāta versija bija, ka jāpārvērtē kapitāla pieauguma nodokļa ieviešana, kā arī, „kad ekonomiskā situācija atļaus”, jāatgriežas pie lēmumiem par PVN paaugstināšanu komunālajiem pakalpojumiem, viesnīcām un grāmatām. Ekonomikas stimulēšanas sakarā Dombrovska divas pamattēzes bija – palielināt līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu apguves līdzfinansējumam, lai gan trūkst atbildes par šo līdzekļu avotiem, kā arī mēģināt nodrošināt vairāk līdzekļus nacionālajai enerģētikai un mājokļu siltināšanai. Atbalstot jau uzsākto uzņēmējdarbības atbalstu, Dombrovskis vēl akcentēja kreditēšanas atsākšanas nepieciešamību, izmantojot papildus valsts galvojumus. Valdības deklarācijā un darbu plānā šīm tēzēm vai nu jābūt iekļautām, vai arī, ja tas nenotiks, atliks konstatēt - vai kandidāts uzreiz jau atteicies no saviem sākotnējiem nodomiem pamatotu pretargumentu vai pavisam citu motīvu dēļ. Citi video un raksti – www.knl.lv Jānis Domburs
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!