Strukturālās reformas izglītības un veselības jomā bija plānotas jau sen, taču tāpat kā valsts pārvaldē - netika īstenotas. Kad bija labie, treknie gadi, valsts varēja atvēlēt vairāk līdzekļu gan izglītībai, gan veselībai, un tad reformu nepieciešamība atkāpās. "Diemžēl šajā situācijā reformas ir jāsāk veikt, jo nav citas izejas," uzsver Pasaules Bankas izpilddirektora padomniece Ingūna Dobrāja. Viņa norāda, ka ir vajadzīga ļoti liela politiska vēlēšanās, lai reformētu šos sektorus."Tie ir sektori, kas faktiski skar katru iedzīvotāju. Līdz ar to reformas ir veikt grūtāk," turpina speciāliste. Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva piekrīt, ka izmaiņas izglītības sektorā nepieciešamas, taču piebilst: "Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad vairākas reformas notiek vienlaicīgi vienā nozarē, līdz ar to izglītībai šobrīd ir smagi." Kāpēc tagad jāveic asi un sāpīgi griezieni, kas un kā jāreformē un ko darīt cilvēkiem, kas reformu rezultātā "apīsināti" – to uzzināsit, noskatoties pētnieciskā seriāla "Naudas Zīmes" 33. sēriju "Griežot skolas un slimnīcas" [22.09.09.]
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit