Noslēdzies Parex bankas due diligence. Kuluaros tapis likumprojekts par Parex sadalīšanu. Šonedēļ ir saņemti rezultāti no Parex bankā veiktās padziļinātās pārbaudes jeb due diligence, kas bija jāveic, lai pārliecinātos par patieso stāvokli bankā, kāds tas palika pēc Kargina un Krasovicka aiziešanas. Padziļinātā izpēte ir atklājusi, ka Kargina un Krasovicka pārvaldītās bankas stāvoklis brīdī, kad to pārņēma valsts bijis tāds kā gaidīts. Turpmākās divarpusnedēļas līdz 19.februārim parādīs, cik valstij Parex glābšana vēl izmaksās. Šajā laikā Parex vadībai ir jāvienojas ar sindicēto kredītu devējiem par turpat 775 miljonu eiro atdošanu. Ir divi scenāriji - Latvijai pozitīvākais būtu, ja februārī varētu atdot 275 miljonus, bet jūnijā atlikušo pusmiljardu eiro. Februāra maksājumam varētu tērēt jau ienākušo starptautiskās palīdzības naudu, bet vasarā pusmiljardu segt no naudas, kas vēl tikai ieplūdīs valsts budžetā. Sliktais scenārijs – jau februārī jāatdod visi 775 miljoni. Tādas naudas Latvijas budžetā nav. Nekā Personīga zināms, ka sarunās Londonā Latvijas puse negatīvā scenārija gadījumā prasījusi 30% atlaidi no visas kredīta summas. Piekrišana šādai iespējai nav saņemta. Nils Melngailis Parex bankas valdes priekšsēdētājs - Nav teikts cik liela summa un kad būs jāmaksā. Mēs darām visu, lai būtu pēc iespējas mazāka summa jāmaksā. Skaidrs, ka finansējums, kas būs nepieciešams šī gada maksājumiem mums būs jāprasa no valsts un mēs ceram, ka atliktos masksājumus varētu segt arī iespējamie investori, kas ienāktu bankā – nav teikts, ka noteikti tā būs valsts saistības, kas būs jāpilda ilgtermiņā. Parex ir jāpārdod un pēc iespējas ātrāk, jo pārāk ilgi to noturot valsts īpašumā, bankas vērtība tikai kritīsies – tas teikts pilnajā Starptautiskā Valūtas fonda un Latvijas valsts vienošanās dokumentā, kas nonācis Nekā Personīga rīcībā. Tajā valūtas fonds secina, ka bankas pārņemšanā amatpersonas pieļāvušas kļūdas un tas noticis arī tāpēc, ka Latvijā nav šim mērķim paredzētu likumu. Likumdošanu Valūtas fonds Latvijai liek sakārtot līdz 30.jūnijam. Nekā Personīga ir zināms, ka šobrīd jau likumu grozījumi tiek gatavoti, lai brīdī, kad krahu piedzīvos kāda cita banka, valsts varētu reaģēt daudz ātrāk. Nekā Personīga atklāj, ka kādā advokātu birojā esot tapis arī Parex bankas restrukturizācijas likumprojekts. Tas paredz iespēju Parex banku sadalīt nosacīti labajā un sliktajā daļā. Labajā ietilptu pelnošie uzņēmumi, tā saucamie labie kredīti un šo paketi varētu pārdot investoram. Savukārt slikto daļu ar visām saistībām arī pret sindicētā kredīta devējiem paturētu valsts. Šonedēļ šāds dokuments esot nonācis uz premjera galda, bet Ivars Godmanis no likumprojekta tālākas virzīšanas izskatīšanai Saeimā atrunāts. Nosauktā summa, ko varētu saņemt par Parex labākās daļas pārdošanu ir 500 miljoni eiro. Melngailis apstiprina Nekā Personīga rīcībā esošās ziņas, ka, lai arī viņš ir iecelts par Parex vadītāju, ar viņu joprojām nav noslēgts darba līgums. Melngailis nenokārtotās formalitātes skaidro ar visu pušu aizņemtību. Patiesībai arī atbilstot fakts, ka viņš vēlējies līgumā iekļaut atrunu, ka iespējamā bankas pārdošanas procedurā piedalās arī viņam piederošais uzņēmums Riga Capital. Mūsu rīcībā esošās ziņas liecina, ka šī un citas prasības ir patiesais iemesls, kāpēc līguma noslēgšana ar Melngaili aizkavējusies. Nils Melngailis Parex bankas valdes priekšsēdētājs - Nē nu mēs vienojāmies par to, ka ieejot šajā nezināmajā situācijā decembra mēnesī, kad banka bija ļoti sarežģītā situācijā, nezinot, kas būs nepieciešams es arī izvirzīju noteikumu, ka kolēģi ar kuriem es strādāju šobrīd, kuri ir pieredzējuši lielu darījumu veikšanā nāktu līdzi un atbalstītu mani šajā darbā un tāpēc mēs vienojāmies par to, ka man būtu iespēja šādu lēmumu pieņemt, tā kā jā... ir mana atbilde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!