Spēles notiek gan televīzijā, gan radio, krogos, restorānos un slēgtos klubos. "Delfi" pēta, kā notiek daudzās prāta spēles un kā to rīkotāji un dalībnieki jūtas ārkārtējā situācijā.
"Nosauciet valsti, no kuras 27. februārī Igaunijā ieradās pirmais ar Covid-19 inficētais pacients!" Jautājums ir izskanējis, un spēles vadītājs aktivizē tradicionālo trīs minūšu laika atskaiti. Nepagāja ne 10 sekundes, kā visiem klātesošajiem pareizā atbilde jau bija rokā. Tā 15. martā sākās Latvijā populārākās intelektuālās spēles – "Prāta spēles" – šīs sezonas pēdējā spēle restorāna "Čarlstons" banketu zālē. Vēl iepriekšējā vakarā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas spēlē piedalījās 22 komandas. 15. martā ieradās vairs tikai septiņas.
Par laimi, gudri cilvēki ir tālredzīgi. Platforma spēlēšanai tiešsaistē izstrādāta gan "Prāta spēlēm" (aprakstu lasi šeit), gan arī otrai populārākajai intelektuālajai spēlei – "Lielajai viktorīnai" (spēles apraksts – te).
Vēsturnieki un folkloristi ir vienisprātis – latviešiem erudīcija un attapīgums allaž bijis augstā vērtē. Sendienās pēc ražas novākšanas mājinieki pulcējās vakarēšanās, kuru neatņemama sastāvdaļa bija mīklu minēšana. Koka nav, lapas ir. Kas tas ir?
Mūsu spēle ir ne tikai izklaide, bet arī mūsdienu latviešu sports!
Vislabākās asociācijas latviešiem ir ar "vecajiem labajiem zviedru laikiem" – laikā no 1629. līdz 1721. gadam pie mums parādījās vispārējā izglītība: mūsu senči mācījās rakstīt, lasīt, skaitīt. Rīgā vecākiem par pienākumu noteica sūtīt bērnus skolās, pretējā gadījumā tika piespriests sods. Divus gadsimtus vēlāk cara armijā latviešu strēlnieku atšķirības zīme bija kastes ar grāmatām, kuras viņi visur ņēma sev līdzi.
21. gadsimtā latviešu iedzimtā vajadzība pēc zināšanām īstenojusies dažādu erudīcijas spēļu un viktorīnu uzvaras gājienā caur klubiem, krogiem, skolām un kultūras namiem.
Divas trīs erudīcijas spēles nedēļā – tas ir normāli
"Šķiet, mums ir svarīgi parādīt sev un citiem – lai gan esam mazi, tomēr ļoti attapīgi un atjautīgi. Turklāt šīs spēles tautai, kam nav tieksmes uz kolektīvismu, ir vērtīgs socializācijas elements, iespēja tikties ar citiem līdzīgi domājošajiem. Spēles lielākoties notiek komandās, ne individuāli," stāsta "Delfi" interneta žurnālu redakcijas vadītāja Egita Pandare (foto – centrā), dažādu erudīcijas spēļu dalībniece ar stāžu.
Bērnībā un skolas gados viņa bija aizrāvusies ar Jāņa Menča "Cietajiem riekstiem" un krustvārdu mīklām, bet tagad divi vai trīs intelektuālajām spēlēm veltīti vakari nedēļā ir teju vai norma. Savulaik pārbaudījusi savus spēkus gandrīz visās erudītu TV spēlēs, tostarp "Gribi būt miljonārs?" un "Prāta bankā". Egita smejas, ka lampu drudzis prasa savu, tādēļ nav izaugusi līdz leģendārajam "Lieliskajam pieciniekam" Latvijas Radio un "Veiksme. Intuīcija. Prāts (V.I.P.)" Latvijas Televīzijā.
"Ja vien ir vēlēšanās un laiks, Rīgā ik vakaru var piedalīties kādā prāta spēlē. Līdzās līderēm – "Prāta spēlēm" un "Lielajai viktorīnai", kurās piedalās teju visi Latvijas gudrie prāti, – ir arī ļoti daudz jauku mazāku spēļu. Piemēram, Krasta ielas "Lido" regulāri notiek "Prāta lidojums", komanda, kurā esmu arī es, mīļuprāt tur piedalās un nereti uzvar, balvā saņemot gardu kūku. Notiek dažādas tematiskās spēles: kino, teātra, sporta, mūzikas. Tāpat darbojas arī privāti klubi. Vienā no tiem pirms pusotra gada iesaistījos, tajā 7–8 erudītu komandas regulāri tiekas jau kopš 1994. gada. Ja atbilžu meklēšana, sēžot pie galda, šķiet pārāk vienmuļa, pelēkās šūnas var padarbināt arī dažādās foto orientēšanās spēlēs, kurās noteiktā laika periodā jāizpilda rīkotāju uzdevumi, pārvietojoties pa pilsētu vai laukiem – atkarībā no pasākuma norises vietas."
Tautas erudīcija noteikti palielinās, aizvien vairāk cilvēku par ikdienu spriež ne tikai no ziņu virsrakstiem – sabiedrība iedziļinās, pēta, domā, pievērš uzmanību niansēm. Esmu priecīgs, ja varu tajā palīdzēt
Atsevišķs stāsts ir par galda spēlēm – Latvijā radītas spēles plūc uzvaras laurus arī ārpus dzimtenes, spēļu stūrīši gan bērniem, gan pieaugušajiem ir nu jau neatņemama dažādu festivālu sastāvdaļa. Šaubu nav – prāta asināšana latviešiem ir ļoti svarīga!
"Lieliskais piecinieks" – Alūksni var meklēt ne vien Kurzemē, bet pat Baltkrievijā!
Latvijas intelektuālais "kalnietis" – radio spēle "Lieliskais piecinieks", ko vada Ivo Krumholcs. Kopš 1992. gada spēle Latvijas Radio 1 ēterā izskanējusi vairāk nekā tūkstoš reižu, bet viss sākās ar to, ka pašreizējais Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, vēloties noslīpēt angļu valodas zināšanas, sāka klausīties BBC un aizrāvās ar raidījumu "Brain of Britain", kurā tika noskaidroti Ziemeļīrijas, Skotijas, Velsas un Anglijas spožākie prāti, kas pēc tam savā starpā sacentās. Kopā ar savu kursabiedru Krumholcu Latkovskis izdomāja analogu, ko raidīt LR1, – četri reģioni un Rīga.
"Uzrakstījām BBC vēstuli. Latvija viņiem bija kaut kas pavisam nezināms," atceras Ivo. "Pēc diviem mēnešiem saņēmām atbildi: iebildumu nav, bet brīdinām, ka pēc kāda laika sāksies problēmas ar jautājumiem. Problēmu joprojām nav. Nebija problēmu arī pierunāt Latvijas Radio direktoru. Jau nākamajā dienā mums katram bija savs rakstāmgalds un telefons, drīzumā arī raidījums aizgāja gaisā. Jāteic gan, ka Ainars aizgājis politikā, bet es jau 27 gadus uzdodu jautājumus."
Ivo pēc profesijas ir vēstures un sociālo zinību skolotājs. Nostrādājis skolā mēnesi un sapratis, ka "piecreiz pēc kārtas skaidrot vienkāršiem vārdiem, kas ir zemnieks, bet kas bruņinieks, turklāt puse klases tevī neklausās" – tas nav viņa aicinājums. Taču jautājumu uzdošana četriem erudītiem, kas kāri ieklausās katrā vārdā, izrādījās visnotaļ patīkama nodarbošanās.
Spēles formula. Priekšatlase, kvalifikācija, ceturtdaļfināls un divas spēles finālā. 52 jautājumi: ja atbildēji, saņem punktu, ja ne, jautājums pāriet pie nākamā dalībnieka. Pareizi atbildot uz trim jautājumiem pēc kārtas, saņem ceturto punktu papildus, bet gājiens pāriet pie nākamā spēlētāja. Uzvar tas, kuram visvairāk punktu. Balvas ir intelektuālas – teātra biļetes vai grāmatas.
Ainars aizgājis politikā, bet es jau 27 gadus uzdodu jautājumus.
Dalībnieki. No skolēniem līdz pensionāriem. Skolotāji piedalās reti – baidās izgāzties audzēkņu acīs. Līdz šim vecākais dalībnieks bijis 84 gadus vecs dārzkopis. Divi dalībnieki spēlē piedalās regulāri kopš 1993. gada. Viens no viņiem ir ģeogrāfs un mērnieks Viktors Insbergs no Stendes, kurš pirmo reizi spēlē uzvarējis vien pavisam nesen. Insbergs piedalās arī Latvijas Erudītu līgā, ik nedēļu brauc uz Rīgu, lai spēlētu.
Vājās vietas. Lai cik skarbi tas nebūtu, bet spēlētājiem trūkst zināšanu par Latviju, stāsta Krumholcs. Reti kurš zina literātus, izņemot Raini un vēl dažus. Cilvēki neorientējas "Latvijas globusā": Alūksni var meklēt ne vien Kurzemē, bet pat Baltkrievijā.
"Spēlē tiek trenēta galva – tāpat kā muskuļi sporta zālē. Stresa apstākļos 10 sekundēs ir jāielien savu smadzeņu bēniņos un jāatrod kaut kas noputējušos plauktos. Katru dienu risinot krustvārdu mīklas, tu to mācies. Kas svarīgāk erudītam – zināt Kimas Kardašjanas nodarbošanos vai ko teicis Vinstons Čērčils? Par Čērčilu mani interesē viss, par Kardašjanu ģimeni – tikai viens fakts: ka Keitlīna Džennere (Viljams Brūss) 1976. gadā Monreālā kļuva par olimpisko čempionu desmitcīņā. Vēlāk viņš mainīja dzimumu un kļuva par ģimenes locekli. Bet tas jau vairs nav interesanti," stāsta Ivo.
"Prāta spēles". Cilvēks nemaz nezina, cik daudz viņš zina
"Padomju laikos ar milzu interesi skatījos "Kas? Kur? Kad?"" teic Latvijā populārākās intelektuālās spēles "Prāta spēles" viens no izveidotājiem Edijs Začs. Vienas sezonas laikā Rīgā vien spēlēs sacenšas vairāk nekā pusotrs tūkstotis spēlētāju.
Agrāk Edijs darbojās restorānu un kafejnīcu biznesā, tomēr biznesa partneris izrādījās negodīgs, un tā viss izputēja. 2011. gadā Edija brālis Jānis aicināja darboties kopā, rīkojot viktorīnas. "Par pamatu ņēmām visā pasaulē populāros bāru kvizus, bet uztaisījām pretēji," skaidro Edijs. "Citur cilvēki iet dzert alu un aiz garlaicības uzspēlē. Pie mums visi nāk uz restorāna "Čarlstons" banketu zāli spēlēt un pie reizes var iedzert alu un garšīgi paēst. Ir vakari, kad piedalās ap 200 cilvēku. Organizatoru komanda izaugusi jau līdz sešām personām."
Sākumā spēles notika divās valodās – latviešu un krievu. Tagad tikai latviski. "Nekādu aizspriedumu! Tomēr, tā kā esam latvieši, bieži vien jautājumiem ir latvisks fons. Krievu spēlētājam ir grūti atminēt citātu no filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", atcerēties tautasdziesmas vārdus vai smieklīgu atgadījumu no latviešu slavenības dzīves, par kuras eksistenci viņš pat nenojauš. Pakāpeniski krievvalodīgie dalībnieki aizplūda uz savām viktorīnām. Dažas krievu komandas mums vēl ir palikušas, savā starpā apspriežas un atbildes raksta dzimtajā valodā, ja nepieciešams tulkojums, steidzu palīgā. Viņiem patīk. Veids, kā paplašināt redzesloku un uz atsevišķām lietām palūkoties citām acīm."
Spēlētāji. No pārdevējiem līdz profesoriem, no skolēniem līdz Latvijas Erudītu līgai, kuras dalībniekiem ir akadēmiskas zināšanas. Viņu vājā vieta ir zināšanas par mūsdienu pasauli. Lai aizpildītu šo robu, viņi komandai pieaicina jaunākus spēlētājus. "Rīkojām spēles skolās, 1. ģimnāzijas devītklasnieku zināšanu līmenis bija satriecošs," atzīst Edijs. "Trīs reizes cēlām jautājumu grūtības pakāpi – vienalga atbildēja uz 75% jautājumu. Gadās, ka pat visspēcīgākajām komandām reizēm tas nav pa spēkam!"
Spēles formula. "Prāta spēles" ir reģistrēta preču zīme. Katra kārta ilgst divas nedēļas. Ik darba dienas vakaru dažādām komandām jāatbild uz vienu un to pašu 70 jautājumu kopumu septiņos raundos (vizuālais, kino, muzikālais, "Delfi" izlase utt.). Katra raunda atbildes tiek rakstītas uz lapiņas, to sagatavošanai un iesniegšanai dotas trīs minūtes laika. Jautājumi Edijam dzimstot burtiski no nekā ("Saskrienos ar tiem it visur – kur ir, tur rodas!"). Par pareizu atbildi tiek piešķirts 1 punkts. Vienā sezonā ir sešas kārtas un fināls, gadā tiek izspēlētas divas sezonas. Jūlija beigās "Prāta spēles" izspēlē Vasaras kausu – divas spēles četrās nedēļās.
Paralēli cīņām "Čarlstonā" notiek Latvijas kausa spēles, šī turnīra ģeogrāfija ar katru gadu paplašinās. Viss sākās ar Latvijas simtgades gadu, kad bija izveidojuši jautājumu sēriju par Latviju. Nosūtīja piedāvājumu sarīkot spēli 109 pašvaldībām, atsaucās 20. Cilvēkiem tik ļoti iepatikās, ka paši sāka rīkot vietējos turnīrus. Atlases spēlēs pirmo trīs vietu ieguvēji izcīna vietu kādā no pieciem pusfināliem, bet no tiem 25 komandas nonāk finālā.
"Prāta spēles" rīko arī citas intelektuālās spēles, piemēram, "IQ +" (āķīgāki jautājumi), "Brain bank" (izklaidējošāks spēles formāts), tematiskās spēles – "Fantasy", "Basketbola spēle kopā ar Kristapu Valteru", futbola jautājumi... Brāļi Zači ir gatavi arī koronavīrusam – platforma spēlei tiešsaistē tika izveidota pirms trim gadiem, kad, svinot Latvijas simtgadi, sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkoja spēli latviešu diasporai 12 ārvalstīs. Kopš tā laika platforma un spēles formula ir piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas, tagad atbildes iesniegšanai tiek dotas 30 sekundes – jo ātrāk iesniegta pareizā atbilde, jo vairāk punktu par to dalībnieks iegūst.
Cena. Trīs eiro no dalībnieka. Tematiskajās spēlēs parasti tiek prasīta fiksēta maksa no komandas. Balvas uzvarētājiem ir simboliskas, un tās sarūpējuši "Prāta spēļu" draugi: "Delfi plus" abonements, žurnāli "Ilustrētā Zinātne" vai "Mezgls", šokolādes, dzirkstošie vīni... Svarīgākais – izvilkt tautu no dīvāniem un dot iespēju uzspēlēt komandā.
Vājās vietas. Latvijas erudītiem grūtākās tēmas līdz šim bijušas par pundurplanētām, volejbolu, kā arī specifiskām nozarēm – poligrāfiju, medicīnu, finanšu instrumentiem... Taču nav neviena jautājuma, uz kuru neviens nebūtu atbildējis. "Piemēram, iepriekšējā spēlē rādījām visiem Anšlava Eglīša, ko visi pazīst kā literātu, gleznu, spēlētājiem bija jāuzmin autors," atceras Edijs. "Desmit spēlēs saņēmām četras pareizas atbildes! Cilvēks bieži vien nezina, cik daudz viņš zina. Man vispatīkamākais brīdis ir, kad cilvēki, izdzirdot atbildi, aplaudē, tātad bijis labs jautājums."
"Mūsu galva ir liela atkritumu kaste, kurā samestas mapes ar birkām. Ja šos nosaukumus neizmanto, mapi nav iespējams atrast, uzraksti ir nobružājušies, padzisuši. Domā: kaut kur es to esmu dzirdējis... Bet, ja visu dara pēc sistēmas, pavelk aiz diedziņa un atrod īsto vārdu, – tā ir eiforija! Tautas erudīcija noteikti palielinās, aizvien vairāk cilvēku par ikdienu spriež ne tikai no ziņu virsrakstiem – sabiedrība iedziļinās, pēta, domā, pievērš uzmanību niansēm. Esmu priecīgs, ja varu tajā palīdzēt," sarunu noslēdz Edijs.
Lielā viktorīna – mūsdienu latviešu sporta veids
"Lielās viktorīnas" rīkotāji Inga Vīnerte un Zigmunds Fricsons.
Viena no daudzveidīgākajām intelektuālajām spēlēm Latvijā ir Lielā viktorīna, kurā spēlētājiem ir liela izvēles brīvība – pašiem izvēloties gan jautājumu tēmas, gan grūtības pakāpes (tiesa – iekļaujoties spēles rīkotāju sagatavotajā "rāmī"). Četru gadu laikā regulāro dalībnieku skaits Rīgā vien ir izaudzis līdz 70 komandām. Bārā "Beerhouse No 1" vienlaicīgi pulcējas vairāk nekā simts spēlētāju, starp viņiem – ne viens vien vietējo smalko aprindu hroniku varonis. Kādā no Valmieras spēlēm reiz sasniegts rekords – 32 komandas vienā dienā.
"Amatieru līmenī viktorīnas veidoju kopš studiju laika. Izpētīju brīvās nišas un 2016. gadā startēju ar Sporta viktorīnu," stāsta spēļu rīkotājs Zigmunds Fricsons. Tagad kopā ar viņu spēles organizē četri cilvēki. "Gadu vēlāk pievienojām Lielo viktorīnu, vēl pēc gada – kino." Vēl pavisam nesen viņš spēļu rīkošanu apvienoja ar aktīvu darbu finanšu nozarē, taču esot katastrofāli trūcis laika. Kopš pērnā gada Fricsons pilnībā nodevies viktorīnām. "Jā, spēle ilgst trīs stundas, bet tā ir aisberga redzamā daļa, gatavošanās ir krietni ilgāka."
Lielajai viktorīnai gadā nepieciešami 1400 jautājumi. Kur tos ņemt? Finālistiem āķīgus pārbaudījumus mēdz izdomāt komandas, kas pašas nav izturējušas atlasi, – tā var piedalīties, pat nepiedaloties. "Kolēģe Inga interesanto meklē angļu valodā un Latvijas resursos. Man jautājumu veidošanai galvenā noliktava ir resursi krievu valodā, ko labi pārzinu, – galu galā krīzes laikā, 2009.–2011. gadā, strādāju Maskavā," Zigmunds nedaudz atklāj darba aizkulises. "Ik pa laikam skatāmies "Kas? Kur? Kad?", lai papildinātu kvalitatīvu ideju rezerves. No viena laba jautājuma nereti rodas citi divi, ko iekļaujam savā bāzē..."
Spēlētāji. Vecumā no 25 līdz 50, bet ir arī jaunāki un vecāki. Dzimumu sadalījums – līdzsvarā. Rīgā pie viktorīnas galdiem sēžas pazīstami juristi, ekonomisti, politiķi. Kino viktorīnā piedalās režisori Dzintars Dreibergs, Alise Zariņa, ietekmīgākie kino blogeri... Sporta viktorīnā sacenšas arī Latvijas basketbola izlases spēlētāji, sporta komentētāji un žurnālisti, nesen vienā no viktorīnām uzvarēja komanda "Zigfrīds Muktupāvels", kuru vada komiķis Edgars Bāliņš.
"Valmierā reiz spēlēja pašvaldības komanda – deputāti, ierēdņi. Interesanti. Izcili nospēlēja Vidzemes Augstskolas komanda, bet visinteresantāk bija vērot komandu, kuras sastāvā bija trīs skolotāji un trīs erudīti skolēni no vienas skolas – šādas attiecības veidot nav vienkārši," stāsta Zigmunds. "Dažas komandas uz spēli nāk vienotā apģērbā – piemēram, sporta tiesnešu tērpos vai ar zvaigznītēm uz pleciem: pa vienai par katru uzvaru. "
Spēles formula. Komandas (Lielajā un Kino viktorīnā komandā ir līdz sešiem spēlētājiem, Sporta viktorīnā – pieci dalībnieki) var izvēlēties jautājumu tēmas un grūtības pakāpi, kas ietekmē punktu skaitu par pareizajām atbildēm. Uzvar tā komanda, kurai ir visvairāk punktu. Šis formāts Latvijā ir unikāls, šobrīd notiek preču zīmes reģistrācijas process. Regulārajā Lielās viktorīnas sezonā ir astoņas spēles, kurās ir 50–70 jautājumi. Noslēgumā – pusfināls un fināls, kurā spēcīgākās un veiksmīgākās komandas cīnās par dažādām vērtīgām balvām, ieskaitot dāvanu karti ceļojumam. Katru spēles vakaru "Beerhouse No 1" piešķir dāvanu kartes pirmo trīs vietu ieguvējiem, ar kurām var norēķināties par bārā un virtuvē pasūtīto.
Ik mēnesi Rīgā notiek astoņas Lielās viktorīnas spēles (divas kārtas četrām grupām). Viena kārta tiek izspēlēta Valmierā, Līgatnē. Spēles rīkotāji plāno paplašināt spēles ģeogrāfiju, iekļaujot Jelgavu un Cēsis. Reizi gadā tiek rīkota tematiskā viktorīna par Latviju, viktorīnas dāmām un kungiem, kā arī atsevišķas viktorīnas par konkrētiem sporta veidiem. Viktorīnas rīkotāji sadarbojas ar muzikālo spēli "Melomaniaki". Pēc franšīzes principa tiek rīkota arī Veco ģeogrāfu skolas Ģeogrāfiskā viktorīna.
Viktorīnas rīkotāji ir Covid-19 karantīnai gatavi – spēles tiešsaistes versija "Lielā viktorīna Live" jau tiek aktīvi darbināta.
Cena. Sezonas abonements vai maksa par atsevišķu spēli. Maksājot par katru viktorīnas kārtu atsevišķi, cena ir 5 eiro no dalībnieka. Komandas var izvēlēties arī abonementu, maksājot par visu sezonu uzreiz. Komandas abonementa cena ir 160–192 eiro jeb ap 4 eiro no dalībnieka par vienu spēli. Jāpiebilst, ka abonementā nav iekļauta maksa par piedalīšanos pusfinālā un finālā.
Spēlētāju vājās vietas. "Lielās viktorīnas" auditorijai tradicionāli grūtākas ir padomju laiku tēmas – daudzi dalībnieki dzimuši pēc 1991. gada –, bet ir arī tādas komandas, kas šajā laika periodā ļoti labi orientējas. Interešu loks mainās. Deviņdesmitajos gados bija populārs viss ar Atmodu saistītais, 2000. gadu sākumā – Latvija "Eirovīzijā".
"Mēs esam ne pārāk temperamentīga ziemeļu tauta. Lai izrautos no iedzimtā kautrīguma un noslēgtības, kas mūs atšķir, piemēram, no kaimiņvalsts iedzīvotājiem, mums ir svarīgi sevi parādīt un socializēties. Tam mums ir Dziesmu un deju svētki, kultūras tradīcijas un alkas pēc zināšanām. Mūsu spēle ir ne tikai izklaide, bet arī mūsdienu latviešu sports!" rezumē Zigmunds.
