Foto: Shutterstock
To, ka flamenko nāk no Spānijas, zina visi, bet to, ka tieši no Dienvidspānijas, zina ne katrs. Savukārt Aija Lejas – Sausa par flamenko zina daudz un "360TV" veidotā raidījuma "Hobiju domnīca" ietvaros stāsta par flamenko dejas vēsturi, kultūru un īpatnībām.

"Flamenko bieži vien tiek asociēts ar visu Spāniju, bet tas nav gluži pareizi, jo Spānija ir tik liela, plaša un dažāda. Piemēram, Basku zemē vai Katalonijā ar flamenko nodarbojas tikai daži, jo deja nav raksturīga viņu kultūrai. Bet mums, meitenēm no deju kluba "Duende", vistuvākā ir Andalūzija, tur ir vissiltāk, tur ir palmas un, pats galvenais, tur ir flamenko," stāsta Aija.

"Flamenko patiesībā ir dažādu kultūru apvienojums, lai gan visiem šķiet ka tā ir tikai spāņu deja. Patiesībā to ļoti ietekmē arī arābu, ebreju un mauru kultūra. Bet visciešākā ietekme nāk tieši no Latīņamerikas. Kad viduslaikos čigāni brauca strādāt uz Latīņameriku, viņi sasmēlās visas flamenko noskaņas, kustības un mūziku, un atveda tās uz Spāniju.

Flamenko dejā svarīga ir ne tikai roku plastika, bet arī kāju piesitieni, kuriem ir jābūt spēcīgiem, tāpēc jāvalkā speciālas kurpes, kas gatavotas Spānijā. Ar kurām katrām kurpēm to nevarēs izdarīt. Ļoti svarīgs flamenko dejā ir ritms, kas ļoti atšķiras no Latvijā pierastās sistēmas. Skaita nevis uz četri, kā pie mums pierasts, bet gan uz divpadsmit un uz pieci, gan uz astoņi vai seši. Ritms arī ir lielākais izaicinājums latviešiem, kas šeit apgūst šo deju."

Par dejas emocionālo pusi Aija izsakās tā: "Tāpat kā jebkurā dejā, arī flamenko no vienas puses ir vērsts uz sevi, tev ir jāizjūt deja dziļi sevī iekšā, tā tev ir jāizdzīvo. Tu nevari uzlikt masku un dejot tikai tehniski, ja tu to neizdzīvo, tad tas nav flamenko! Un no otras puses tev ir jādod savas emocijas uz āru, tev ir jāparāda tās skatītājam. Saķere rodas no tā, kas ir tevī iekšā un no tā, ko skatītājs redz, ja tas notiek, rodas klikšķis. Šo klikšķi sauc par duende, kas arī nozīmē – flamenko gars."

Lai apgūtu flamenko, vērts doties uz Andalūziju un mācīties to pie vietējiem skolotājiem. Tur ir tā autentiskā vide, kur deja ir radusies. Un īstenībā, ja tu gribi dejot flamenko, vai vienkārši gribi zināt, kas tas ir, tad obligāti ir jābrauc uz Spāniju un jāredz tas viss uz vietas, iesaka Aija.

Vislabāk būtu apmeklēt flamenko krodziņu jeb tabloa, kur notiek priekšnesumi ar dejām, mūziku, un dziedātājiem. "Tad, kad tu dejo pie dzīvas mūzikas, tev spēlē ģitārists un dzied dziedātājs, tad izjūtas ir pavisam citas!" tā Aija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!