Jolanta Segliņa-Gluškova skaidro, ka šis jautājums skatāms individuāli: "Nav tāda pareizā vai nepareizā modeļa. Visu nosaka katra iekšējā sajūta un pāra savstarpējās attiecības. Ja es daru pilnīgi visu, kamēr otrs sēž dīvānā un esmu ar to apmierināta, tad arī šis modelis var būt pareizs – ar piebildi un nosacījumu, ka es pie izdevības nepārmetu otram." Viņa uzsver, ja nav vienotu uzskatu par darbu dalīšanu, tad noteikti efektīvākais paņēmiens būtu saruna. Bez tās nav iespējams uzzināt, kas otram šķiet pieņemams un kas nē: "Labākais sadalījums, manuprāt, ir darīt to, kas vienam padodas labāk nekā otram."
Vēl psiholoģe piebilst, ka ļoti bieži mūs ietekmē stereotipi: "Vīrietis ir ģimenes galva, tāpēc viņš pieņem galvenos lēmumus. Bet, ja šis konkrētais vīrietis ir neizlēmīgs un labprātāk atstāj to sievas ziņā – kāpēc tā nedarīt?" Viņa uzsver, ka reizēm nevienam nepatīk darīt konkrēto darbu, un tad vislabāk darbus dalīt uz maiņām, piemēram, vienu reizi viens, citu reizi otrs. Vēl variants ir reizēm apņemties sev netīkamo veļas gludināšanu, bet otram sev netīkamo grīdas mazgāšanu.
"Veiksmīgas attiecības balstās sapratnē, empātijā, paļāvībā, kā arī savstarpējā mijiedarbībā – es tev un tu man, mēs viens otram un mums pašiem. Tas pats attiecas arī uz mājas darbu sadali," iesaka Segliņa-Gluškova.
*Stāstu varoņu vārdi ir mainīti.
Akmens, šķēres, papīrītis...
Jā, izrādās, ka šo veidu izmanto ne tikai bērni, lai izlemtu, kurš būs ķērājs spēlē "augstāk par zemi", bet arī pieaugušie mājas darbu sadalē. Šķiet pavisam vienkāršs, taču godīgs veids, jo abi ir vienādās izejas pozīcijās, un "nošmaukties" ir teju neiespējami. Protams, bez veiksmes tikt cauri nav iespējams.
Eduards un Liene šo piecu sekunžu spēli izmanto ne tikai mājas darbu dalīšanas jautājumos, bet daudzos citos, piemēram, kurš šodien vedīs ārā suni vai kurš brauks nomazgāt automašīnu. Liene saka, ka šis ir godīgs veids darbu sadalē, taču viņai tāpat lielākoties neveicas, un viņas šķēres tiek sasistas ar Eduarda akmeni.
Darbu sadale pēc saraksta
Daudzās mājās pie sienas karājas tāfele ar izdarāmo darbu sarakstu un pretī ģimenes locekļa vārds, kurš būs lietas darītājs. Saraksts sastāv no maziem sīkumiem līdz pat remonta jautājumiem, tāpēc tas nekad neizsīkst. Šāds darāmo darbu saraksts ir parocīgs, jo katrs plāno savu laiku pats un var sakārtot, kurā dienas laikā attiecīgo darbu izdarīt.
"Mamma ir brigadieris – vēro, lai viss notiktu pēc saraksta," saka Olivers, kura ģimenē darāmo darbu tāfele ir ierasta lieta. Mamma Iveta skaidro, ka tas disciplinē gan bērnus, gan pieaugušos, taču vienmēr var pieļaut kādu izņēmumu: "Dzīvē gadās visādi, piemēram, negaidītas kopīgas plānu maiņas vai ārpusskolas nodarbības. Tad pienākumus var sadalīt citādāk." Viņa iesaka neveidot sarakstu ilgāk par trim dienām uz priekšu, jo tālāk var daudz kas mainīties.
Izteiktie sieviešu un vīriešu darbi
Ja mājās nolūzīs plaukts vai izdegs lampiņa, tad šķiet loģiski, ka vīrietis būs tas, kurš pieliks atpakaļ vai ieskrūvēs citu. Ja uz biksēm uzkritīs zemenes vai piedegs katls, tad lielākajā daļā situāciju par to parūpēsies sieviete. Lietu kārtība skatu uz tām padara vieglāku, tāpēc daudzi pāri izvēlas darbības sfēras nejaukt jeb vīriešiem un sievietēm mājas darbus sadalīt atbilstoši spējām. Un kurš teicis, ka tā nevarētu darīt?
Apkopējas pakalpojumi
Ne katrs šādu ekstru var atļauties, taču ne vienmēr vīrieši ir gatavi iesaistīties mājas uzkopšanā un sieviete var visu izdarīt viena pati. Šo ekstru nereti izmanto cilvēki, kuri dzīvo privātmājās, un dzīvojamās platības apmēri ir tik lieli, ka nav iespējams ikdienā visu iztīrīt. Šādi tiek noņemts mājas darbu slogs no saviem pleciem, taču jāierēķinās ar papildus mēneša izdevumiem.
Izdarīs tas, kuram ātrāk apniks
Dots devējam atdodas
Šis teiciens tiek pielāgots dažādām situācijām dzīvē, un izrādās, ka ar to var raksturot arī mājas darbu pienākumu sadali. Ir pāri, kuri viens otru motivē locīt drēbes un gatavot vakariņas, piemēram, apsolot vakarā pamasēt saspringtos plecus vai izdomāt romantiskus brīvdienu plānus.
"Tā patiesībā ir tāda kā spēle – kurš šodien piedāvās kaut ko vilinošāku. Tādā veidā nevar ieslīgt rutīnā, jo viens otru cenšamies pārspēt erudīcijā," pieredzē dalās Lauma. Meitene uzsver, ka vajag visu uztvert nedaudz vieglāk, jo nomazgāt traukus un ielikt mazgāties drēbes nav nekas tik grūts: "Par šo tēmu nevajadzētu strīdēties. Ja tā ir, jādomā veidi, kā novērst. Varbūt var izmantot mūsu variantu."
