Portālā tiek aprakstīta šķietami normāla situācija darbā – kāds darbinieks reiz bija devies pie savas priekšniecības, lai runātu par algas pielikumu, bet uz savu jautājumu, vai to būtu iespējams realizēt, saņēma vien klusumu. Šāda situācija esot atkārtojusies no reizes uz reizi, un beigās kolēģu vidē jau bija ieskaņojies joks, ka pēc sarunas tu drīzāk esi gatavs turpināt strādāt par mazāku naudu, nevis vēl prasīt lielāku, jo klusums šķietot teju nāvējošs.
Ir cilvēki, kuriem ļoti grūti pārvarētu nokaitēto gaisotni, kuru ienes šķietami neveikli klusuma brīži. Šajā pētījumā tiek vēstīts, ka saruna sāk kļūt neizturama, kad klusums ilgs aptuveni četras sekundes. Pāris klusuma sekundēs cilvēka galvā sāk raisīties desmitiem jautājumu, piemēram, "Vai es izdarīju kaut ko nepareizi?", "Ko viņš tagad domā par mani?", "Vai mani tagad atlaidīs no darba?" un tamlīdzīgi.
Kā raksta Melisa Dāla, grāmatas "Cringeworthy: A Theory of Awkwardness" autore, tieši nenoteiktībai un šaubām ir liela loma tajā, kāpēc cilvēks jūtas neveikli. Šajās situācijās nav skaidri pateikts, kā rīkoties un ko teikt tālāk, tāpēc virsroku var ņemt nepatīkamas izjūtas. Cilvēki jūtas neērti, jo lielākā vai mazākā mērā viņiem jebkurā ikdienas situācijā ir nepieciešama skaidrība un konkrēts nobeigums. Vērts piebilst, ka stresa situācijās šī vajadzība bieži vien arī pieaug.
Atgriežoties pie situācijas ar priekšnieku un joku kolēģu vidū, tas patiesībā nav nemaz tik neiespējams. Brīžos, kad atbildes vietā saņem klusumu un centies atbildēt uz šaubu pilnajiem jautājumiem, kas maisās galvā, cilvēki bieži vien pasaka vai izdara kaut ko spontānu – vien tādēļ, lai situācijai beidzot būtu vismaz kaut kāds rezultāts. Lielākoties šie soļi ir absolūti nepārdomāti un nesniedz sacītājam iespējami labāko ieguvumu. Šī iemesla dēļ vienmēr der atcerēties – ja īsti nezini, ko teikt, ir iespēja atbildēt ar klusumu un neteikt neko.
Sarunas laikā neveiklais klusums var kļūt par tavu superspēju, īpaši tad, ja tavs sarunu biedrs par tādu nezina. Izmanto to kā īpašu tehniku savu vēlmju apmierināšanai. Par piemēru ņemsim to pašu situāciju ar darba samaksu. Ja tev darbā piedāvā saņemt noteiktu algu, kas tevi īsti neapmierina, vērts atbildēt: "Paldies par piedāvājumu, taču esmu nedaudz pārsteigta, jo, veicot izpēti un noskaidrojot situāciju citos uzņēmumos, par šiem pienākumiem cilvēki saņem vismaz summu "X". Tieši tāpēc biju cerējusi uz lielāku samaksu." Tomēr šī tehnika strādā vien tad, ja pēc tam ieturi ilgstošu klusuma pauzi. Tās laikā piedāvājuma izteicējs mēģinās saprast, cik nopietni tavs sacītais ir jāuztver un cik tad tev īsti varētu piedāvāt. Iespējams, viņu spēkos nebūs apmierināt tavas vēlmes, un tu saņemsi atteikumu, taču būsi likusi par to padomāt un varbūt arī saņemsi vairāk.
- Padomus, kā gudri runāt par atalgojumu, atradīsi arī šajā rakstā.
Tāpat klusumu vari izmantot arī situācijās, kad vēlies, lai sarunas partneris domātu, ka tu īpaši apsver un apdomā atbildi. Tādā veidā viņš to uztvers nopietnāk. Lai klusums būtu efektīvs, tam nav jābūt uzbrūkošam.
