Būt labsirdīgam un dāsnam, protams, ir labi un patīkami. Tas dzīvi var padarīt gaišāku gan līdzcilvēkiem, gan tev pašai. Tomēr ir reizes, kad ar izpalīdzēšanu vajadzētu piebremzēt, jo ja tu visu savu enerģiju un spēku dāvāsi citiem, neatstājot neko sev pašai, tas noteikti nebeigsies labi – tu pati jutīsies nogurusi un izsmelta, bet cilvēki, kam palīdzi, iespējams, mocīsies ar vainas apziņu.

Lai palīdzētu tev sevi pasargāt, piedāvājam iepazīties ar piecām "Iheartintelligence" ekspertu nosauktām pazīmēm, kas liecina – pienācis laiks nedaudz piebremzēt un sevi saudzēt. Šādos brīžos tev jāiemācās pieklājīgi atteikt palīdzību pat tad, ja ļoti vēlies sniegt savu atbalstu.

Tava laimes sajūta izsīkst

Lai arī palīdzības sniegšana citiem rada laimes sajūtu, cilvēki, kas to dara pārāk bieži un ziedo pārāk daudz sevis līdzcilvēku labā, nereti izjūt nepatīkamas sekas – trauksmi un depresiju. Ja esi no cilvēkiem, kas regulāri cenšas palīdzēt citiem, bet pati dzīvo nepārtrauktā stresā, izjūti trauksmi un ilgstošas skumjas, iespējams, esi sevi izsmēlusi un pienācis laiks piebremzēt.

Tavā dzīvē ir pārāk daudz drāmas

Vai tev šķiet, ka tavā dzīvē ir pārāk daudz drāmas? Tas var būt saistīts arī ar to, ka esi pārāk dāsna. Pat ja tu esi nolēmusi samazināt dažādu pārdzīvojumu daudzumu savā dzīvē, solījumu sev ir ļoti viegli lauzt, ja centies būt pārāk laipna pret līdzcilvēkiem, tādā veidā pārāk iesaistoties viņu dzīvēs. Tiklīdz tu pārāk ieklausies un līdzpārdzīvo, arī tavā dzīvē pārdzīvojumu kļūst vairāk. Padoma, vai drāma tavā dzīvē ir tavi vai citu cilvēku pārdzīvojumi? Iespējams, tu ļauj sevi pārāk ietekmēt.

Palīdzību pie tevis meklē teju visi

Jā, būt cilvēkam, kura padomam uzticas un uz ko paļaujas, var būt patiešām patīkami. Tomēr ir jābūt kādai robežai, brīdim, kad pateikt – pietiek. Tas nav normāli, ja lielāko daļu sava laika velti, lai risinātu citu cilvēku problēmas. Uzstādi sev noteikumus un turies pie tiem, piemēram, izlem, cik daudz laika ik dienu vari veltīt citu cilvēku atbalstīšanai, un nepārkāp to. Tāpat vari katru dienu noteiktā laikā izslēgt savu tālruni, lai norobežotu sevi no problēmu uzklausīšanas.

Tev vispār nav laika, ko veltīt sev

Tas, ka tev vispār nav laika, ko veltīt sev, nenozīmē, ka esi nopelnījusi goda rakstu par līdzcietību un labestību. Tev nevajag atteikties no palīdzības sniegšanas citiem, bet visam ir savas robežas un visus pasaules cilvēkus tu tāpat neizglābsi, visus bezpajumtniekus neapģērbsi un nepaēdināsi. Tev ir nepieciešams laiks, ko veltīt tikai sev. Pretējā gadījumā cietīsi ne tikai tu, bet arī tava ģimene un darbs. Galu galā tu vairs nespēsi nevienam palīdzēt un tev pašai var būt nepieciešams atbalsts. Ja saproti, ka ikdienā tev nav laika sev, pārskati savu režīmu, iespējams, pienācis laiks darīt mazāk, lai ilgtermiņā paveiktu vairāk.

Tu ļoti reti saki "nē"

Cik bieži tu atsaki aicinājumam palīdzēt? Ja atbilde ir "praktiski nekad", tad, iespējams, tev nepieciešams piebremzēt. Nesavtīgi cilvēki spēj parūpēties arī paši par sevi. Cik kvalitatīva gan ir tevis sniegtā palīdzība, ja esi izdegusi un pārgurusi. Tas ir normāli, ka nevari katru dienu uzklausīt žēlabas par citu cilvēku ligām darbā un attiecībās vai savu atvaļinājumu neizmanto, remontējot draugu mājokli. Visam ir savas robežas un arī tev ir jāiemācās vārdiņš "nē".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!