Foto: Shutterstock
Negatīvas emocijas ir nozīmīgs signāls, kas vēsta – tavā pasaulē kaut kas nav kārtībā. Un šīs emocijas var būt labs skolotājs, ja tu tajās ieklausies, nevis mēģini no tām izvairīties. Emociju noliegšana izslēdz iespēju dziļi izjust jebkādas emocijas, tādējādi arī tava spēja saprast citu emocijas ir ierobežota. Ja tu nespēj mācīties no savām emocijām, arī tava spēja augt un veidot veselīgas, jēgpilnas attiecības var būt traucēta. Citiem vārdiem – arī šķietami sliktajam, pareizi to izmantojot, var būt savi ieguvumi.

Lai arī, iespējams, tā mums varētu šķist, emocijas nepazūd. Ja tu neatpazīsti, kad un kādas tās rodas, tu neapzināti tās apspied sevī, portālā ''Psychology Today'' skaidro psiholoģijas doktore Mārsija Reinoldsa. Un ar laiku tās ietekmē garastāvokli un bieži vien beidzot izlaužas kā sava veida uzbrukums citiem – dusmas, kliegšana, nicinājums, pazemojums u. tml. Taču tam tā nav jābūt vienmēr, jo ne vienmēr velns ir tik melns, kā viņu mālē.

Labās emocijas pret sliktajām

Daudzi cilvēki ir iemācījušies, ka tādas emocijas kā bailes, dusmas, vainas apziņa un vilšanās izsūc enerģiju un mudina uz nepareizām izvēlēm. Tas nozīmē – ja izpaudīsi savas emocijas, tu sāpināsi citus, iespējams, uz visiem laikiem sabojāsi attiecības un izjauksi jebkuru kopā sanākšanu, tāpēc emocijas ir jāpatur sevī.

Taču, noliedzot savas emocijas, tu liedz sev visas dzīves pieredzes. Tu nevari piedzīvot prieku bez bēdām, mieru bez dusmām un drosmi bez bailēm. Dzīve ir bagātāka, ja ļauj sev just. Izraēlas līderis nelaiķis Golda Meirs par emocijām ir sacījis: ''Tie, kas neprot raudāt no visas sirds, arī nezina, kā smieties.''

Ir jāiemācās atpazīt savas emocijas, lai tās varētu izmantot savas uzvedības izskaidrošanai un savu vajadzību paušanai. Un tad savu enerģiju būs arī iespējams novirzīt pozitīvā virzienā. Jā, arī negatīvo enerģiju. Kā izmantot savas negatīvās emocijas lietderīgi? Lasi tālāk un noskaidro!

Dusmas

Foto: Shutterstock
Dusmas bieži norāda uz to, ka tu no kāda vai dzīves kopumā nesaņēmi to, ko gaidīji. Vai tu nesaņēmi tādu cieņu, uzmanību vai kārtību ģimenē un mājās, kā biji gaidījusi? Vai nomierinoties tu vari paprasīt to, kas tev nepieciešams? Ja arī tev šķiet, ka otrs tevi nesapratīs, tāpat izskaidro savas sajūtas un vēlmes. Otrs pavisam noteikti tevi uzklausīs un sadzirdēs.

Lai neļautos negatīvajai dusmu ietekmei, vari tās izmantot, lai savā dzīvē uzsāktu lielas pārmaiņas. Ja dusmas tevi mudina spert soli nezināmajā vai pierādīt, ka vari paveikt kaut ko tādu, par ko līdz šim nebiji pārliecināta, ka to spēj, šīs emocijas ir novirzītas pozitīvā virzienā. Iespējams, pirmajā mirklī tu to neredzi, bet dusmas patiesi var savā ziņā aktivizēt tavu kaislību, drosmi un apņēmību.

Bailes

Foto: Shutterstock
Smadzeņu vissvarīgākais uzdevums ir tevi pasargāt, taču tās neprot atšķirt trauksmi par darbu no bailēm, nonākot midzenī pie īstām plēsoņām, kuras vēlas tevi notiesāt savā kārtējā maltītē. Neizanalizētas bailes liek tev uz situāciju reaģēt kā uz vissliktāko iespējamo scenāriju un ignorēt citus iespējamos iznākumus. Apdraudētās smadzenes, savukārt, var izraisīt hronisku stresu, kas kaitē imūnsistēmai, tātad veselībai, un dažādām attiecībām, radot konfliktus, aizvainojumu u. tml.

Lai mazinātu baiļu ietekmi, brīdī, kad tās jūti, pajautā sev: ''Kas ir sliktākais, kas var notikt?'' Pati arī sev atbildi, apdomājot visdažādākos scenārijus, kuriem pretī liec arī konkrētu rīcības plānu gadījumam, ja vissliktākais arī notiktu. Tam var palīdzēt atgādinājums sev, kāpēc tu vispār kaut ko dari, piemēram, kāpēc tu strādā tieši šādu darbu, un kas tev tajā sagādā prieku. Tādā veidā var tikt aktivizēta drosme, kas palīdzēs izkļūt no necienīguma un šaubu ''plūstošajām smiltīm'', kas tā vien vēlas tevi pazudināt.

Vainas apziņa

Foto: Shutterstock
Ja jūties vainīga par kaut ko, ko nesen kādam esi teikusi vai izdarījusi, iespējams, tu vari par to atvainoties. Tā vietā, lai mēģinātu racionalizēt savu rīcību, sazinies ar cilvēku, kuru aizvainoji, un lūdz pastāstīt, kā tava rīcība viņam lika justies. Taču nebūt nemēģini sevi aizstāvēt, bet gan no otra stāstītā mācies, lai nākotnē spētu labāk atpazīt savas emocijas un to izraisīto rīcību. Izprotot savu vainas apziņu, vari iemācīties līdzjūtību, rūpes un laipnību.

Savukārt, ja tu joprojām jūties vainīga par kaut ko, kas notika pirms vairākiem gadiem, visticamāk, ir pēdējais laiks to palaist vaļā. Vai tu toreiz darīji kaut ko, kas tobrīd šķita pareizi? Vai tu tādā veidā toreiz reaģēji uz savām apspiestajām sāpēm? Mēģini saprast, kas notika, un piedot sev. Ja pašas spēkiem ar to nav iespējams tikt galā, apsver iespēju doties pie terapeita.

Vilšanās

Foto: Shutterstock
Kad nesaņem to, ko gaidīji no darba, cilvēkiem tavā dzīvē vai sevis, var rasties skumjas un vilšanās. Kas ir tas, ko tu gaidīji vai kas tev bija apsolīts, bet tu to nesaņēmi? Kādu iznākumu tu gaidīji? Iespējams, tu sēro par sava sapņa zaudēšanu. Kad sapratīsi, ka tavam sapnim nav lemts piepildīties tā, kā biji iecerējusi, tu vari sev ļaut to izsāpēt, un pēc neilga laika būsi spējīga atgriezties uz ceļa pretim citiem mērķiem.

Izprotot vilšanos, tas var palīdzēt pieņemt to, kas ir, un virzīties tālāk. Kad skumjas izkliedējas, sāc iztēloties jaunu nākotni, kuras piepildīšanai vari izmantot savas stiprās puses, spējas un talantus. Ļauj skumjām izveidot vīziju par to, kādu nākotni vēlies sev redzēt. Iespējams, kaut kur tevī ir kāda ''balss'', kas tevi sauc. Vajag tikai ieklausīties un doties tai pretī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!