Foto: PantherMedia/Scanpix
Par iepazīšanās un jaunu attiecību dibināšanas līkločiem sabiedrībā runāts bieži. Arī internetā šī tēma tiek nemitīgi apspriesta gan sociālajos tīklos, gan dažādos forumos. Tomēr kur savu dzīves draugu atrast tiem, kas internetu nelieto un kam pāri četrdesmit, piecdesmit un vairāk gadu?

Šai sakarā pie mums vērsās kāda jauna sieviete, vārdā Katrīna, ar lūgumu palīdzēt atrast jaunu dzīves draugu viņas mātei, kā arī aktualizēt tēmu par to, kur iepazīties cilvēkiem gados, kuri nepārstāv mūsdienu tehnoloģiju paaudzi.

Jāatzīst, Katrīna piedāvā visai radošu risinājumu mūžsenajai savešanas mākslai - izveidot interneta vietni, kuru izmantotu vientuļo vecāku jau pieaugušās atvases, lai atrastu viņiem piemērotas iepazīšanās iespējas.

Tā nu nododam Katrīnas vēstuli jums, lasītāji! Savu viedokli varat izteikt gan raksta komentāros, gan, sūtot ziņu vēstules autorei!

Esmu jauna sieviete, precējusies. Dzimusi, augusi Rīgā, ir viena mamma un viens tētis. Un man nepietiek. Šis ir šāviens tumsā, bet mērķis attaisno līdzekļus. Es nemeklēju viedokļus, es meklēju sadarbības partnerus, līdzīgi domājošos un uzņēmīgos pieaugušos bērnus. Es gribu vēl vienu tēti. Varbūt tu arī gribi vēl vienu tēti? Varbūt vēl vienu mammu?

Mani vecāki ir šķīrušies vairāk kā desmit gadus. Es skatos uz savu māti – sirdsgudra sieviete, apbrīnojami enerģiska, nepieklājīgi sievišķīga, viņas koptajā sejā rotaļājas smalksmalkas grumbiņas. Nē, ne tās, kas no riebuma pret pasauli rodas, bet gan tās, no smaida pie lūpu kaktiņiem un acīm. Un man, iedomājoties vien, ka viņa šos desmit gadus ir viena, nodreb sirds. Nē, viņa nesēž mājās un neada zeķi. Viņa ir sociāli aktīva, spilgta, komunikabla, bet - viena.

Šķirto laulību statistika skaļi un skaidri kliedz, ka šādu vientuļu cilvēku ir daudz. Kur viņi ir? Tas ir mīts par iepazīšanos internetā. Šī paaudze ir augusi citā laikā - internetā viņu tikpat kā nav. Latviešiem iedzimtā kautrība diktē noteikumus arī kafejnīcās un sabiedriskās vietās.

Kad tu pēdējo reizi aizbrauci pie kāda no saviem vientuļajiem vecākiem, lai aprunātos par dzīvi? Par tām pašām lietām ar ko pilni forumi, kuros pulcējas mūsu vienaudži. Par mīlestību, par attiecībām? Tev ir bail skart neērtu un sāpīgu tēmu? Nebaidies. Rīkojies un palīdzi tētim, varbūt mammai, palīdzi arī man.

Man ir vientuļa mamma, vai tev ir vientuļš tētis, kuru vajadzētu iedrošināt noticēt, ka mīlestībai nav vecuma ierobežojumu? Mēs varam viņus sapazīstināt tieši tā, kā tas viņiem patiktu vislabāk. Kurš gan cits, ja ne miesīgs bērns, zinās ieteikt, kas vecākiem tīk vai netīk.

Mūsu visu vecāki ir pelnījuši izbaudīt šo brīnišķīgo dzīves periodu, kad bērni ir lieli un var atkal veltīt nedalītu laiku vienīgi sev un savam dvēseles radiniekam. Reiz viņi mums bijuši atbalsts un padomdevējs pirmajos nedrošajos soļos mulsinošajā attiecību labirintā, tagad ir mūsu kārta atbalstīt viņus.

Es cieņā noliecu galvu to pāru priekšā, kas 30, 40 un 50 gadu garumā pratuši nosargāt savu laulību, bet es aicinu rīkoties to vecāku bērnus, kuru ģimenes dažādu iemeslu dēļ sairušas.

Ja arī tu jūti sevī vēlēšanos rīkoties un palīdzēt, netaupi vārdu – izsakies komentāros vai sazinies ar mani, izmantojot e - pastu: ne.viens@icloud.com

Es apsolu izstrādāt speciālu web lapu, kur vientuļo vecāku bērni varēs kalt savus brīnišķīgos savešanas plānus un tādējādi darīt laimīgus vistuvākos. Man tikai nepieciešams zināt, ka idejai ir sekotāji.

Katrīna

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!