Bērniņa piedzimšana ir liels notikums. Ja arī tev šis jautājums ir aktuāls, noderīgi var būt ne tikai līdzcilvēku pieredzes stāsti, bet arī speciālistu padomi un viedoklis. 11. aprīlī pulksten 18 notiks ceturtais interneta žurnāla "Viņa" rīkotais pasākums, kas šajā reizē tiks veltīts tēmai par attiecībām pēc mazuļa piedzimšanas. Pasākumā piedalīsies sertificētas psihoterapeites Gunta Andžāne un Ingrīda Rateniece. Norises vieta – "Cafe Film Noir", Elizabetes iela 61, Rīga. Plašāku informāciju un biļetes meklē šeit.
Grūtniecība maina dinamiku attiecībās
Liels uzsvars tiek likts uz to, kā attiecības mainās pēc mazuļa piedzimšanas, tomēr nereti grūtniecība ir pietiekams izaicinājums gan topošajai mammai, gan tētim. "Mēs noteikti nezinām, kā tas ir, kad acu priekšā ir mazulis, kā tas ir - kārtīgi neizgulēties un nepārtraukti būt tonusā, vai bērnam viss ir kārtībā. Tomēr jau pirmā ziņa, ka iestājusies grūtniecība, mainīja attiecību dinamiku mūsu laulībā," atklāj "Viņa" lasītāja Elizabete. Sieviete sapratusi, ka nu ir uzmanības centrā no visām pusēm, bet vīrs ieņēmis apgādnieka pozīciju, kad jāparūpējas par visu, kas būs nepieciešams.
"Kādā brīdī sapratām, ka esam pārlieku aizrāvušies ar savām jaunajām lomām – es esmu topošā mamma, viņš – ģimenes apgādnieks. Abi pārrunājām to, ka attiecības noliktas otrajā plānā, lai gan arī kopš grūtniecības iestāšanās laulība bija kļuvusi maigāka un mīļāka," atzīst Elizabete. Tomēr pāris labi apzinājies, ka nav doma šīs lomas nolikt malā, bet gan vairāk uzmanību pievērst kopā būšanai un viens otram. "Nepārtraukti apkārt dzirdu: "Aizbrauciet kopā atpūsties, kamēr vēl varat!" vai "Izbaudiet pēdējos brīžus kopā!" Tad man liekas, ka pēc mazuļa piedzimšanas esam nolemti attiecību zudumam. Nezinām, vai mums tas izdosies, tomēr jau tagad cenšamies apzināties, ka laulība ir vienlīdz svarīga," teic topošā mamma.
Mazulis uzlaboja mūsu attiecības
Savā pieredzē dalās arī "Viņa" lasītāja Gundega, kuras ģimenē aug dažas nedēļas vecs mazulis. Viņa ar dzīvesbiedru kopā bija salīdzinoši īsu laika sprīdi, kad uzzināja par grūtniecību, kas bijis liels pārsteigums. Taujāta par to, vai jau tad nebija satraukums par attiecību nākotni, sieviete norāda: "Sākumā nebija raižu par to, bet vēlāk gan. Kad viss paliek arvien grūtāk, saproti – cik tas ir nopietni. Pašiem sākas panika un dusmas uz visu, kas ļoti iedragā attiecības."
Tomēr bērna piedzimšana ieviesa zināmas korekcijas labvēlīgā aspektā – Gundega atklāj, ka partneris šobrīd vairāk palīdz, iesaistās un sniedz uzmanību, kas ir svarīga jebkurās veselīgās attiecībās. Tāpēc sieviete norāda, ka bērna ienākšana abu savienību ir tikai uzlabojusi.
Visvairāk cieš intīmās attiecības
Iepriekšējam viedoklim pievienojas arī Katrīna, kura uzskata, ka attiecības mainās ne tikai pēc bērna piedzimšanas, bet jau pirms. "Visa mana uzmanība bija veltīta tam, kā lai sagatavojas mazā cilvēka ienākšanai ģimenē. Pēc tam, kad mazulis piedzima, tas bija tikai loģiski, ka visas manas "antenas" noregulējās bērna virzienā un vīrs palika otrajā plānā. Primāri – lai bērniņš ir apkopts, paēdis un apmierināts ar dzīvi pasaulē, ko nupat iepazinis," stāsta sieviete. Viņa atklāj, ka pirmajos mēnešos vīram bijis jādara viss pašam – jātaisa ēst, jādodas uz veikalu un jākopj māja. "Protams, mīļuma brīži neizzuda pavisam, bet tam, ja godīgi, pat nebija spēka," teic Katrīna.
"Teikšu godīgi, un gan jau tādi neesam vienīgie, bet visvairāk cieš intīmās attiecības un laiks diviem vien, jo tāda vienkārši nav. Pat, ja atrodas pāris stundas vakarā, tu esi tik noguris, ka pat neko negribi, kā vien iekrist gultā un aizmigt "Netflix" priekšā līdz nākamajai nakts barošanai, kad mazais cilvēks prasa savu," atklāj Katrīna. Viņa norāda, ka abu vecāki arī ir pietiekami jauni, ierakušies darbos, tāpēc līdz bērna 11 mēnešu vecumam divatā paspējuši doties kaut kur vien uz stundu. Tāpat arī pirmās brīvdienas divvientulībā Katrīna pavadījusi satraukumā par mazo – kā bērnam sokas ar omi un vai nav pārāk daudz daudz kreņķu.
Šobrīd jaunā sieviete apzinās, ka ir jāmāk bērns palaist – kaut uz pāris stundām: "Ir tik ļoti vērtīgi divatā kaut izrauties pavakariņot kādā kafejnīcā, kā tas bija pirms bērniņa ienākšanas. Turklāt, lai arī kāds nogurums neplosītu ķermeni un prātu pirmajos mēnešos pēc dzemdībām, jāsaprot, ka arī vīram tu esi vajadzīga. Ne tikai ar siltām vakariņām un tīru veļu, bet vienkārši izrunāšanos un apskaušanu, pasakot paldies par visu to, ko dara viņš. Un omes tiks galā – viņas taču ir uzaudzinājušas tava bērniņa vecākus, vai ne?" Katrīna uzskata, ka jaunās mammas, piedzimstot mazulim, nereti iedomājas, ka bērns tagad būs pats, pats svarīgākais: "Tā, protams, ir, bet nedrīkst aizmirst, ka bez bērna tu esi attiecībās ar vīrieti un galu galā – pati ar sevi. "Paldies" vīram/draugam un ilgāka duša vai stundiņa sev ir tas, ko esat pelnījuši visi trīs. Turklāt mazulim nekas slikts nenotiks, ja piecas minūtes viens pacietīsies gultiņā, kamēr mamma uzmanību velta kam citam."
Piedzimstot meitai, mainījos ne tikai es, bet arī mans vīrs
"Gaidību laikā attiecības ar vīru kļuva vēl ciešākas, daudz laika pavadījām kopā, viens bez otra negājām nekur. Braucu līdzi uz visiem vīra koncertiem un pasākumiem. Katru reizi, esot brīvdienās, domājām – drīz to visu darīsim trijatā," savā pieredzes stāstā dalās Madara. Tomēr pēc meitas piedzimšanas attiecības kļuva citādākas. Līdz tam brīdim sieviete domājusi, ka apkārtējo teicieni par izgulēšanos un laika baudīšanu divvientulībā nav tik patiesi, taču tā izrādījusies taisnība. "Meitiņai tuvojas gada jubileja, bet kopā ar vīru divatā gada laikā neesmu bijusi nekur. Ja vakarā, iekārtojoties vīram padusē, izdodas noskatīties filmu līdz pusei – vakars ir jau izdevies," atzīst Madara.
Viņa uzsver, ka attiecības bērna ienākšana nav pasliktinājusi, jo iepriekš viņi bijuši divi vien. "Piedzimstot mazulim, mainījos ne tikai es, bet arī mans vīrs," piebilst jaunā sieviete, "Šobrīd divvientulības mirkļus baudām, kamēr meitiņa sapņo." Madara norāda, ka ar vīru abi cenšas uzturēt savstarpējo saikni, kas pārim arī izdodas, piemēram, meitas tētis iesaistās un palīdz saspringtākos brīžos, piemēram, kad bērnam lien zobi vai sāp vēders: "Tas atbalsts, ko sniedz mans vīrs, palīdz uzturēt attiecības. Tad arī man gribas palutināt viņu, kaut mirkļi, kad to varu darīt, ir maz."
"Es piekrītu apgalvojumam, ka bērna ienākšana ģimenē var pasliktināt attiecības vai pat novest tās līdz beigām. Tas ir tāpēc, ka bērns pēkšņi ir viss – pats galvenais, kam jāsniedz rūpes un mīlestība," teic jaunā sieviete. Lai saglabātu dzirksteli pāra starpā, viņa iesaka tikpat ļoti pievērsties vīrietim, savukārt partnerim ir jādara tas pats, kas sievietei – jārūpējas par bērnu. Madara pie sarežģījumiem attiecībās, kas var piemeklēt daudzus pārus, pieskaita arī finansiālos izdevumus un sava ķermeņa pieņemšanu pēc dzemdībām.
Gatavošanās palīdz brīdī, kad mazulis ienāk pasaulē
“Meitas piedzimšanu abi gaidījām. Mums ir ap 30, finansiāli jutāmies jau gana stabili, pasauli daudz maz apskatījuši un akadēmiskos mērķus sasnieguši, turklāt vēlējāmies būt vecāki, bet ne veci vecāki,” savā pieredzē dalās Ģirts. Ar minētajiem apsvērumiem pāris gaidījis lielo notikumu – Ģirts turpinājis darba gaitas un pārplānojis dzīvojamo telpu, bet sieva – baudījusi dekrēta doto iespēju nestrādāt pirmo reizi aptuveni 15 gadu laikā. Tāpat topošā mamma savu laiku pavadījusi daudz lasot – jo īpaši par bērniem, bērnu psiholoģiju un audzināšanu.
Vīrietis atklāj, ka līdz mazuļa piedzimšanai abi bijuši šķietami visam gatavi – bez rozā brillēm. “Ļoti palīdzēja gan sievas lasītais un man arī daudz pārstāstītais, gan citi jaunie vecāki, kuru mums apkārt netrūkst. Pirmais mēnesis bija gaidīti nogurdinošs, taču sievai, ne man, jo vakari un naktis pagāja caurmērā mierīgi, kamēr rīti un pēcpusdienas bija mazuļa visaktīvākais periods,” stāsta Ģirts.
Tomēr pēc trijotnes mierīgā pirmā mēneša pāris jutis, ka, neskatoties uz iepriekš gūtajām zināšanām, abi kļuvuši aizvien neiecietīgāki un asāki. “Aizvien labprātāk nozudu virtuvē ilgāk taisīt vakariņas vai aizkavējos darbā, bet viņa, izmantojot manu esamību mājās, teju vai aizmuka uz veikalu, dušā vai telefonā. Milza dusmas gan pret savu nespēju, atnākot mājās, pusstundu iekrist žurnālos vai vienkārši atgulties un neko nedarīt, gan pret mazo un sievu, kas gan katru reizi pārgāja, uz viņām tikai paskatoties,” teic jaunais vīrietis.
Abi par situāciju daudz runājuši un meklējuši vidusceļu, lai katrs varētu laiku pa laikam vienkārši pabūt viens. Ģirts atklāj, ka vēlāk lasījis – dusmas, iespējams, skaidrojamas ar zaudētās brīvības izsērošanu: “Patiesi, tās pārgāja pašas no sevis pēc dažiem mēnešiem. Tagad labi apzinos, ka tieši sievai nepieciešamība pabūt vienai ir svarīgāka, jo viņa ar mazo pavada visu laiku un, pat meitiņai guļot ratos, nevar pilnībā atslēgt uzmanību.” Vīrietis piebilst, ka joprojām ikdienā sanāk pa kādam “asumam”, taču redzot, cik ļoti sieva mēģina no tā izvairīties, viņš pats cenšas vēl vairāk.
