Mirklis ar sevi ikdienas steigā būtu nepieciešams ikkatram. Mēs veltām uzmanību ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un dažreiz arī draugiem, bet kā ir ar sevi? Vai mēs kādreiz pajautājam paši sev – kā man iet? Psiholoģe skaidro, ka brīdis ar sevi ir laiks paša refleksijai: "Tas ir laiks, kad pievērst sev uzmanību, pajautājot pašam sev, kā es jūtos gan fiziski, gan emocionāli šobrīd, līdz pat jautājumam – kā es šobrīd jūtos savā dzīvē, kur es tālāk gribu iet vai ko mainīt? Vienatne dod iespēju par sevi padomāt, tā ir kā tukša telpa, kur var rasties kaut kas jauns. Vienatne ir laiks arī radošumam."
Speciāliste min, ka ikviens cilvēks ir atšķirīgs, intravertam cilvēkam vienatne noteikti būs nepieciešama daudz vairāk nekā ekstravertam, iespējams, ekstravertiem būt pašiem ar sevi būs pat apgrūtinājums. "Viņš nezinās, ko darīt, jo viņam dabiski gribas citu cilvēku sev blakus, lai ar kādu var parunāt, izrunāt kaut kādas lietas, dzirdēt otra cilvēka viedokli. Līdz ar to ekstraverts cilvēks šos vienatnes brīžus izvēlēsies retāk. Ja tomēr ekstraverts sev atvēlēs šos vienatnes brīžus, viņš par sevi varēs ļoti daudz ko atklāt. Vienatne var nozīmēt arī palasīt grāmatu vai iziet paskriet. Intravertam cilvēkam ir nepieciešamība būt vienam. Vienatnē intravertais sevi "saliks pa plauktiņiem", sabiedrība viņam var drīzāk atņemt enerģiju, nekā iedot. Viņam vienatne ir vajadzīga, lai uzlādētos, līdz ar to intraverts cilvēks vienatnes brīžus izmantos biežāk. Taču jebkuram cilvēkam kādā brīdī nepieciešams pabūt vienam," atklāj Jansone.
Ekstravertiem jeb tādiem cilvēkiem, kuriem ir grūti būt vienatnē, psiholoģe iesaka atrast kādu nodarbi, kura neaizņemtu daudz laika, bet būtu patīkama. Tas arī noderēs cilvēkiem, kuri ikdienā ir ļoti aizņemti. Speciāliste min: ja cilvēks sev apzināti neizbrīvēs brīvo laiku, tad laiks pašam sev patiešām arī neatradīsies, ir jāapzinās vienatnes vērtība un tas, kāpēc šī vienatne būtu nepieciešama. "Vienatne katram cilvēkam ir citāda. Viens var meditēt, cits var vienkārši skatīties ārā pa logu, vēl cits ies skriet. Vienatnē būšanas forma var būt ļoti vienkārša – apsēsties un padomāt, kā es jūtos, kāda ir bijusi mana diena. Tie ir vingrinājumi, kas palīdz cilvēkam sevi iekšēji sastrukturēt. Cilvēki, kuri skrien, teic, ka, pat īpaši nepiedomājot, kādā brīdī rodas sajūta, ka lietas ir sakārtojušās un ir iestājies miers. Vienatnes brīdis ar sevi, savām domām neapzināti darbojas tā, ka mēs iegūstam līdzsvaru," uzsver eksperte.
Kā raksta portāls "Psychology Today", vienatne var uzlabot attiecību kvalitāti ar citiem. Pavadot laiku ar sevi un gūstot labāku izpratni par to, kas tu esi un ko vēlies savā dzīvē, tev būs vieglāk izvēlēties, kas vēlies būt.
Jansone pauž, ka intraverts cilvēks jutīsies pārguris, ja viņam visu laiku būs kaut kas jādara un jākomunicē ar cilvēkiem. Viņam pietrūks enerģijas, jo nebūs laika sakārtot savas domas. "Ja cilvēks ļoti vēlas vienatni, bet pie tās netiek, tad var būt nogurums – gan fizisks, gan emocionāls, var būt viegla aizkaitināmība. Ja cilvēks ilgstoši nav bijis vienatnē, kādā brīdī tas var pārvērsties lielā spēku izsīkumā un lielā vēlmē norobežoties no cilvēkiem. Daudziem cilvēkiem ir raksturīga somatizācija – kādā brīdī sabrūk fiziskā veselība. Saslimt ir vienkāršākais veids, kā palikt mājās, izjaukt savu ikdienas ritmu, tas ir veids, kā to izdarīt, kad ritms ir par smagu. Tas bieži notiek tādos gadījumos, kad cilvēks vairs nespēj izturēt slodzi. Tad, kad ar prātu kaut ko nevaram paveikt, paveicam to ar ķermeni," skaidro psiholoģe.
Speciāliste min, ka tehnoloģiju laikmetā cilvēki daudz laika pavada, lietojot telefonu, turklāt viņi domā, ka arī tas ir laiks, kas pavadīts ar sevi, taču tā nav: "Mēs visu savu uzmanību veltām kādam, mēs barojamies no tā, ko mums dod, tā patiesībā nav vienatne. Ir jāmeklē cits veids, kā būt vienam. Laiks sev nav tehnoloģijas, jo tās mums visu laiku dod jaunu informāciju, kura ir jāapstrādā. Protams, tehnoloģiju var izmantot savā labā, piemēram, atrodot citātus, domugraudus un padomājot, kurš no tiem attiecas uz tevi. Tas liks par sevi padomāt. Ļoti labs veids, kā fiksēt, cik ilgu laiku mēs pavadām telefonā, ir telefona iestatījumos uzstādīt laika limitu."
Portāls "Psychology Today" piedāvā vairākus variantus, kā atrast laiku sev:
Mācies atslēgties
Kādu laiku katru dienu izslēdz mobilo tālruni, izslēdz internetu, izslēdz televizoru. Ja izmanto datoru, piemēram, rakstīšanai, tad atslēdz visus pienākošos skaņas signālus.
Mosties agrāk
Mēģini pamosties pusstundu vai stundu agrāk nekā pārējie un izmanto šo laiku, lai radītu, atrisinātu, meditētu vai darītu lietas, kas tevi spēj iepriecināt. Šī stratēģija darbojas arī tad, ja vari darbā ierasties agrāk par citiem.
Izmanto sevis labā pusdienlaiku
Neizmanto savu pusdienlaiku, sēžot pie galda un kārtojot darba lietas. Ja regulāri dodies pusdienās, tām ne vienmēr jābūt kopā ar citiem. Reizi nedēļā vai pat tikai pāris reižu mēnesī apņemies pavadīt pusdienlaiku kopā ar sevi, piemēram, izej pastaigā, ēd pusdienas parkā, centies izbaudīt laiku vienatnē.
Ja arī tevi nomāc jautājumi par to, vai, esot viens, cilvēks spēj būt laimīgs un vai attiecības ir galvenais sievietes dzīves uzdevums, kā arī, ko darīt, ja savienība pajūk, un kā iemācīties būt laimīgai, aicinām apmeklēt pasākumu sērijas "Sarunas spēkam" pirmo tikšanos ar psihoterapeitiem un psihologiem, kas notiks 28. februārī. Sarunu par tēmu "Viena un (ne)laimīga?" vadīs psihoterapijas speciāliste Inese Putniece un ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis. Plašāka informācija par pasākumu pieejama šeit.
