Pamestības sajūta arī ir vientulība, kas dažkārt nav saistīta ar fizisku būšanu vienai. Tikpat labi arī pūlī vai draudzīgā darba kompānijā vari justies vientuļa, vēstīts "Very well mind". Turklāt pamestības sajūta var veidoties arī no iedzimtajiem gēniem, kā arī fiziskas nošķirtības, piemēram, pārvācoties uz citu pilsētu, šķiršanās procesā un tuvinieka nāves gadījumā. Tāpat cilvēki, kuri pēc būtības ir nepārliecinātāki par sevi, nereti vairāk izjūt pamestības sajūtas, salīdzinot ar tiem, kas ar savu pārliecību pievelk citu uzmanību.
Turklāt vientulība tiek saistīta ar neskaitāmām veselības problēmām, piemēram, depresiju, sirds un asinsvadu slimībām, sirdstriekas risku, stresa līmeņa paaugstināšanos, atmiņas traucējumiem un grūtāku mācīšanos, alkoholismu un narkotiku lietošanas atkarību. Vispārēji pieaugušajiem, kuri jūtas vientuļi, ir tendence mazāk sportot, vairāk lietot uzturā neveselīgu pārtiku, kas noved pie veselības stāvokļa pasliktināšanās.
Portālā "Economist" norādīts, ka vientulības pētnieki izvirza trīs teorijas, kā pamestības sajūta ietekmē veselību. Pirmkārt, uzvedība – ja draugu loks ir mazs vai arī ģimenē netiek risinātas problēmas, tās var novest pie vientulības, kuras dēļ cilvēks nokļūst pie neveselīgiem paradumiem. Otrkārt, bioloģiskie aspekti – vientulība rosina stresu, kas savukārt ietekmē, piemēram, miega kvalitāti. Treškārt, psiholoģiskie aspekti – vientulība palielina depresiju un trauksmes sajūtas.
Spēcīgas attiecības ir atslēga jeb Seši vientulības tipi
Cilvēku veido arī viņa attiecības ar apkārtējiem – ja tās ir izdevušās, vienlīdzīgas un patīkamas, vientulība neattīstās. Tāpēc spēcīgas attiecības nereti ir atslēga, norādīts "Psychology today". Jo ātrāk sapratīsi, kas tevī izraisa pamestības sajūtu, jo vieglāk to būs kādā veidā atrisināt.
Viens no pamestības sajūtas tipiem ir vientulība jaunās situācijās. Tā izpaužas, piemēram, pārceļoties uz citu pilsētu vai valsti, kad nevienu apkārtējo nepazīsti, vai arī nepārzini apkārtni. Eksistē arī vientulība, kad jūties atšķirīga no pārējiem. Tā var būt saistīta, piemēram, ar ticības jautājumiem vai atšķirīgiem paradumiem, kas savā veidā izolē no konkrētā loka sabiedrībā – darbā vai ģimenē.
Nereti vientulību piemin brīžos, kad cilvēks ir bez attiecībām, tomēr pamestības sajūta var rasties arī esot kopā ar kādu, nesaņemot pretī mīlestību, rūpes vai intīmo tuvību. Turklāt eksistē pat tāda vientulība, kad cilvēki ilgojas pēc mājdzīvnieka, piemēram, suņa, kaķa, zirga, bet tāda nav.
Tāpat dažkārt cilvēki jūtas vientuļi, kad vēlas nodibināt draudzīgākas attiecības ar labām paziņām vai pavadīt vairāk laika ar draugiem, taču tas nenotiek. Tādos brīžos var rasties atstumtības sajūta, kas pārvēršas par vientulību. Turklāt draudzības sakarā svarīgs elements ir uzticēšanās – ja tā nav pietiekama vai praktiski neeksistē, ir grūti nodibināt vērtīgas attiecības. Savukārt pašam cilvēkam var parādīties jau minētā vientulība.
Sievietes un vīrieši vientulību pārdzīvo atšķirīgi
Vientulība ir pieskaitāma negatīvām sajūtām, ko nereti veselības postīšanā salīdzina ar smēķēšanas kaitīgumu, norādīts "Psychology today". Brīžos, kad sieviete jūtas emocionāli slikti, viņa to izjūt kā depresīvu stāvokli, savukārt vīrietis sajūtas izpauž dusmu veidā. Te vien parādās pirmās atšķirības, kas norit starp abiem dzimumiem. Tomēr skaidrs ir viens, ka gan sieviete, gan vīrietis emocionālo stāvokli pārdzīvo.
Savukārt pašu vientulību dažādos vecumos un dzīvesveidos vairāk izjūt tieši sievietes, tomēr te jāpiemin fakts, ka pamestības sajūtu vēl vairāk piedzīvo attiecībās neesošie, precīzāk – brīvie vīrieši. Sievietes parasti ir vairāk sociāli aktīvas – tāpēc viņas var uzturēt kvalitatīvākas un spēcīgākas attiecības ārpus romantiskajām, kas attiecīgi uzlabo vientulības stāvokli. Tomēr ir arī pretēja puse – dāmas vairāk fokusējas uz pašām attiecībām, tāpēc brīžos, kad kaut kas noiet greizi, ir lielāka iespējamība, ka sievietes nokļūs vientulības valgos.
Turklāt sievietes par saviem emocionālajiem pārdzīvojamiem stāsta atklātāk un biežāk nekā vīrieši. Tas saistīts ar sekām, ko šāda veida atklātība var nest – dāmas vieglāk pieņem faktu, ka jūtas vientuļi. Savukārt vīriešiem ir tendence neatklāt savas sajūtas, ja tās neatbilst vai kādā veidā ietekmē viņu vīrišķību.
"Psychology today" norādīts, ka abi dzimumi ar emocionālo stāvokli tiek galā atšķirīgā veidā. Piemēram, sievietes meklē kvalitatīvākas attiecības, kas parasti ir viens vai daži cilvēki. Ar tiem dāmas var ieslīgt dziļās sarunās, un viņas uzticas šīm personām. Savukārt vīrieši izvēlas problēmu risināt kvantitatīvi, piemēram, lielākā draugu kompānijā, kur padziļinātam sajūtu izklāstam nav vietas.
Viena nenozīmē vientuļa
Sabiedrībā nereti pastāv uzskats, ka, ja sieviete vai vīrietis ir viens, bez attiecībām, tad šis cilvēks ir kādā veidā nevērtīgāks. Tomēr būt vienai nenozīmē justies vientuļai, kā arī lēmums par būšanu attiecībās katrai jāpieņem pašai. Turklāt nereti cilvēki izvēlas kādu laika posmu veltīt tikai un vienīgi sev, kas nekādā veidā nenes līdzi pamestības un vientulības sajūtas.
Portālā "Life hack" norādīts, ka starp vientulību un būšanu vienam (bez attiecībām), cilvēks spēj pieņemt sevi vislielākajā mērā, mīlēt patieso būtību un apzināties katru nepilnību. Turklāt vientulība vienmēr atnes nepārliecināta cilvēka domas un izjūtas, kas rada tālākas sekas.
Savukārt "Elite daily" minēts, ka brīži, kad esi viena, tomēr ne vientuļa, palīdz izprast domas, mērķus, sajūtas, apdomājot lietas, kas šobrīd notiek tavā dzīvē. Iespējams, tev ir nepieciešams atgūties no attiecību krīzes vai šķiršanās, vai arī vēlies apdomāt tālākos karjeras soļus – ir svarīgi pakāpties malā un apskatīties uz dzīvi no malas.
Saprotams, ka neskaitāmi cilvēki burtiskā nozīmē bēg no vientulības, taču neaizdomājas par brīžiem, kad ir jāvelta laiks tikai un vienīgi sev jeb iekšējām pārdomām. Dažiem tas var notikt spiestā veidā, piemēram, šķiroties, bet citiem pavisam dabīgi gribas būt vieniem, kas automātiski nenozīmē vientulību. "Huffpost" atklāj, ja arī kādā brīdī jūties vientuļa, svarīgi ir to atzīt nekaunoties. Ignorējot šo emocionālo stāvokli, tādā veidā tiek noliegta viena no emociju pamata vajadzībām.
