Savā stāstā piekrita padalīties arī Elīna, kas vēlējusies pamainīt savu ikdienu un iegūt jaunu darbu. Viņa atsaukusies uz darba sludinājumu, kuram sākotnēji nav atbildusi visām prasībām. Tomēr, aizejot uz darba interviju, uztraukums par to, ka varētu īsti neatbilst konkrētajam amatam, drīzāk pāraudzis neizmērojamā vilšanās sajūtā. Situācija iegrozījusies pavisam citādāk.
"Pieteicos darbam par tekstu autori, interneta veikala administratori. Īsti vairs neatceros, kāds bija amata nosaukums. Izlasīju aprakstu un prasības. Šķita, ka ne visam atbilstu, ka man trūkst pieredzes un zināšanu, bet sadūšojos un pieteicos. Biju patīkami pārsteigta, kad mani uzaicināja uz interviju," atminas Elīna."Intervijā parunājāmies. Šķita, ka viss iet labi, bet sarunas beigās man sacīja, ka es neatbilstu prasībām – esmu pārāk kvalificēta šim darbam. Biju ļoti apjukusi. Intervētājs vēl priecīgs teica, ka citādāk jau gribētu ar mani sadarboties. Vēl pajautāja, vai drīkst man zvanīt un piesaistīt citiem projektiem… Pēc tam tā arī nesapratu, kāpēc mani vispār uzaicināja, jo es biju savā CV norādījusi savu izglītību un darba pieredzi. Motivācijas vēstulē vēl biju pierakstījusi citas prasmes, ko esmu apguvusi ikdienā, bet par ko CV nerakstu, jo tām nav pretī "papīra". Es jutos ļoti savādi – it kā jau patīkami, ka pasaka, cik gudra, pieredzējusi un zinoša esmu, bet tajā pašā laikā biju nedaudz dusmīga, jo šķita, ka mans laiks ir izniekots. Vai tiešām tas, ka zinu vairāk, nozīmē, ka nevaru darīt darbu, kur vajadzīgs mazāk zināšanu? Es nebūtu iebildusi arī darīt kaut ko vienkāršu, jo tajā laikā rakstīju maģistra darbu un būtu priecājusies darīt darbu, kas ļauj smadzenēm atpūsties. Šķita arī dīvaini, ka man nedeva iespēju paskaidrot, vai man šķiet, ka varēšu darīt kaut ko vienkāršāku. Nejautāja, vai man nebūtu garlaicīgi. Vienkārši – tu esi pārāk laba un viss. Varbūt nosprieda, ka nevarēs man samaksāt vai kaut kā tā..."
"CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa skaidro, ka, piesakoties kādai konkrētai vakancei, ir svarīgi godīgi izvērtēt savu atbilstību vakances prasībām un pienākumiem, lai nebūtu jāsaņem atteikuma vēstule. "Tas nozīmē, ka kandidātam ir jānovērtē ne tikai, vai ir atbilstošas prasmes un iemaņas, kas ļautu tikt galā ar sludinājumā minētajiem darba pienākumiem, bet arī tas, vai šī tiešām būs pozīcija, kurā sevi redz ilgtermiņā un būtu interesanti strādāt."
Roziņa skaidro, ka "overqualification" jeb "pārizglītotība" novērojama biežāk atsevišķās amatu kategorijās, piemēram, asistējošajās vai tajās, kur nepieciešami darbinieki salīdzinoši vienkāršiem darbiem. Tas pats attiecoties arī uz nozarēm, kurās ir liela konkurence – kandidātu skaits ir lielāks, nekā darba tirgus pieprasījums. "Tas var nozīmēt, ka kandidāts ir daudz ieguldījis savā izglītībā un profesionālajā darbībā, bet darbu un atalgojumu, kas atbilstu viņa ekspektācijām, nevar saņemt, jo darba devējs nevar to piedāvāt. Piemēram, situācijās, kad ir vairāki kandidāti ar līdzvērtīgu profesionālo pieredzi, iegūtais izglītības līmenis var būt izšķirošais. Tomēr atkarībā no uzņēmuma un vakantā amata darba devējs var dot priekšroku kandidātam, kuram nav "pārizglītotība" un viņa līdzšinējā pieredze ir piemērotāka vakantajam amatam, jo baidīsies, ka ilgtermiņā šādam cilvēkam nebūs ko piedāvāt un viņa vēlmes būs pārāk augstas." "CV-Online Latvia" pārstāve atgādina, ka kandidātam ir pašam jāsaprot, vai konkrētais amats, kuram piesakās, būs interesants un saistošs ilgtermiņā.
Iemesli, kāpēc bieži nākas dzirdēt atteikumu – "esi pārāk kvalificēts"
Kā skaidro, "Business Insider" eksperti, ir pieci galvenie iemesli, kādēļ potenciālais darbinieks varētu dzirdēt salīdzinoši negodīgo frāzi.
1. Samaksa. Darba devējs labi apzinās, ka cilvēkiem ar spožu CV varētu būt lielākas ambīcijas. Viņš varētu padomāt, ka tas nozīmē, ka vēlies arī lielāku atalgojumu. Bet bieži to piedāvāt viņš nevar vai arī saprot, ka to pašu darbu kāds ar lielāko prieku padarīs arī par mazāku samaksu.
2. Ekspektācijas. Vēl viens iemesls, kādēļ darba devējs var bažīties par pārāk kvalificēta darbinieka pieņemšanu darbā, varētu būt kandidāta maldīgās ekspektācijas par pašu darbu. Iespējams, ka, piesakoties uz kādu amatu, kandidāts var iztēloties, ka viņa darba pienākumi būs daudz iespaidīgāki, bet realitātē viņam būs, piemēram, tikai jāatbild uz telefona zvaniem.
3. Garlaicība. Tāpat darba devējs var prātot, ka cilvēkam ar tik cienījamu darba pieredzi un izglītību var šis darbs nebūt tik aizraujošs, jo iepriekš viņš pieradis pie izaicinājumiem, atbildības. Darba devējs var padomāt – cilvēkam ātri vien kļūs garlaicīgi un viņš vēlēsies meklēt citu darbu.
4. Bailes no konkurences. Gluži tāpat iebiedēt var tas, ka "pārizglītots" kandidāts var būt gudrāks par pašu priekšniecību, un darba devējs var nospriest, ka tas var radīt konfliktus nākotnē – jaunais darbinieks var izteikt labākus risinājumus problēmām, bet šāda konkurence darba devējam nav vajadzīga.
5. Viņš ātri pametīs darbu. Darba devējs var padomāt, ka šāds kandidāts pametīs darbu, tiklīdz radīsies labāka iespēja, kas, ņemot vērā viņa prasmes, noteikti būs pavisam drīz.
