Lai tev nerastos pārpratumi un nesaskaņas ar darba devēju, konsultējoties ar Valsts Darba inspekciju (VDI), "Viņa" skaidro visu būtiskāko par atvaļinājumu.
Katrs, kurš kaut reizi ir parakstījis darba līgumu, zina, ka pirmajā darba gadā, pēc nepārtraukti nostrādātiem sešiem mēnešiem, katram darbiniekam pienākas apmaksāts četru nedēļu atvaļinājums, kuru var izņemt visu, divās daļās vai sadalīt sīkāk, iepriekš vienojoties ar darba devēju. Iespējams, tu esi jauns darbinieks savā darba vietā, un, vien nostrādājot mēnesi, tev ir nepieciešamība ņemt atvaļinājumu. Lai gan Darba likumā tas nav atrunāts, tomēr VDI stāsta, ka, pēc abpusējas vienošanās starp darba devēju un ņēmēju, darbinieks var saņemt atvaļinājumu avansā jeb pirms likumā noteiktā laika.
Tāpat, ja darba gads pagājis nemanot un neesi vēlējies vai nav bijusi nepieciešamība izmantot visas atvaļinājumam piešķiramās dienas, tad neizmantotās uzkrājas uz vienu gadu, citiem vārdiem – nākamajā gadā tev būs iespēja brīvdienām izmantot vairāk nekā četras nedēļas. Taču atceries, ka tās uzkrājas tikai uz vienu gadu, – nepalaid brīvdienas nebūtībā, bet gan izmanto tās, lai atjaunotos.
Tas, kas noteikti interesē katru, kas iesniedzis iesniegumu par atvaļinājumu, ir atvaļinājuma nauda – cik liela tā ir, un kad es to varu saņemt. VDI skaidro, ka šo samaksu aprēķina darbinieka vidējo dienas izpeļņu reizinot ar atvaļinājuma dienām. Vienkāršākā valodā – tu par atvaļinājumu saņem apmēram to pašu darba algu. Svarīgi minēt, ka vienīgā atšķirība, kāda ir starp pilna un nepilna darba laika darbinieku, aprēķinot atvaļinājuma algu, ir tāda, ka pilna laika vidējā dienas izpeļņa tiek aprēķināta no nostrādātā dienu skaita pēdējos sešos mēnešos, bet nepilna laika no nostrādāto stundu skaita tādā pašā laika periodā.
Runājot par samaksas saņemšanu, atvaļinājuma naudu tev ir tiesības saņemt ne vēlāk kā dienu pirms došanās atvaļinājumā. Taču, vienojoties ar savu darba devēju, to vari saņemt arī citā laikā līdz nākamajai darba algai.
Taču ne vienmēr iespējams doties apmaksātā atvaļinājumā, un ir gadījumi, kad nākas ņemt atvaļinājumu bez darba samaksas. VDI informē, ka ne tikai izņēmuma gadījumos (adopcijas vai mācībām Zemessardzē), bet arī citos apstākļos darba devējam nav tiesību darbiniekam atteikt bezalgas atvaļinājumu. Abpusēji vienojoties, darbinieks tādu var izmantot četru nedēļu apmērā, kas nekādi neietekmē apmaksātā atvaļinājuma ilgumu. Citiem vārdiem – ja tev bijusi nepieciešamība doties četru nedēļu neapmaksātā atvaļinājumā, tajā pašā gadā varēsi doties arī četru nedēļu garā apmaksātā atvaļinājumā.
Savukārt, ja atpūtas laikā tev radušās veselības problēmas, nav pamata uztraukumam, jo tādā gadījumā uzreiz pēc atvaļinājuma beigām tev nav jāatgriežas darbā. VDI skaidro, ka tad atvaļinājums tiek pagarināts, taču pagarinājuma laikā tev tiek piešķirta nevis atvaļinājuma nauda, bet gan darbnespējas samaksa. Viņi stāsta, ka darbnespējas laikā netiek apmaksāta pirmā diena, par otro un trešo dienu tu saņem apmaksu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas, bet, ja tev nav iespējams atgriezties darbā ilgāk par trīs papildu dienām, tad par katru nākamo tu saņem 80 procentu lielu samaksu no vidējās dienas izpeļņas. Taču ņem vērā, ka darba vieta tev darbnespējas samaksu var izsniegt tikai par 10 dienām.
Iespējams, tev šķiet, ka viss uzskaitītais ir stingri atrunāts un nekādā gadījumā nav maināms, taču tā nav taisnība. VDI stāsta, ka Darba likums ir civiltiesisko attiecību instruments, kur daudz ko var risināt, pamainīt un pielāgot, abām iesaistītajām pusēm vienojoties. Tāpēc, ja kāds no nosacījumiem, kas likumā atrunāts, tev neder, dodies pie darba devēja, un izrunājiet iespējamos risinājumus.
