Darbu nodošanas termiņu stress – kādēļ tāds rodas un kā to mazināt
Foto: Shutterstock

Ikviens tam ir gājis cauri. Nakts pirms svarīga projekta iesniegšanas darbā, bet tu esi tik tālu no tā pabeigšanas, ka finiša līnija pat nav redzama. Gremdējošu baiļu sajūta, ko papildina paniski sirds puksti un auksti sviedri. Neizbēgami tu prātā izskrien cauri visiem iespējamajiem iznākumiem, ja tu darbu nepabeigsi laikā. Tu noteikti sanīdīsies ar savu priekšnieku vai pat tiksi atlaista. Un šī varbūtējā scenārija briesmīgās iespējas ir praktiski neierobežotas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī tev, iespējams, šķiet, ka esi vienīgais pieaugušais cilvēks, kam ir problēmas ar nospraustajiem termiņiem un to izpildi, tā nebūt nav. Portāls ''Stylist'' atsaucas uz ''CareerCast'' aptauju par stresu darba vietā, kuras dati rāda – liela daļa cilvēku (38 procenti) darbu nodošanas termiņus uzskata par lielāko profesionālās trauksmes avotu. Savukārt iepriekš veiktais ''CareerCast'' pētījums atklāj – vairāk cilvēku baidās no izpildes termiņiem, nekā no iespējas iet bojā darbavietā.

Bet kāpēc darbu nodošanas termiņi ir tik stresa pilni? Protams, jāatzīmē, ka dažiem cilvēkiem tie nemaz neizraisa trauksmi. Tomēr ir psiholoģiski un fizioloģiski iemesli, kuru dēļ domas par izpildes termiņiem tik daudziem liek svīst aukstus sviedrus. Pētnieki ir izvirzījuši teoriju, ka cilvēki ar klasiskām A tipa personības iezīmēm – piemēram, viņi ir ambiciozi, stigri organizēti, jūtīgi un nepacietīgi – arī mēdz uzskatīt laika plānošanu par lielāku trauksmes avotu nekā citi.

Tāpat arī cilvēkiem, kuri sevi uzskata par vieglprātīgākiem, var būt grūtības ar izpildes termiņiem. Viņi var būt mazāk organizēti, vai arī viņiem ir nereāli optimistisks priekšstats par to, cik daudz viņi spēj sasniegt noteiktā laika posmā. Kā arī daudzi no mums ir pakļauti prokrastinācijai jeb darbu izpildes atlikšanai uz vēlāku laiku, kas var paspilgtināt vairākas nepatīkamas izjūtas, tostarp trauksmi, neizlēmību vai bailes no neveiksmes.

Savukārt, kad stress ir tik augstā pakāpē, ka domas par izpildes termiņu vien liek sirdij paniski sisties, tas jau sāk nopietni ietekmēt arī mūsu ķermeni. Nespējot atšķirt emocionālos un fiziskos draudus, organismā notiek fizioloģiska reakcija, kuras laikā tiek pastiprināti ražoti stresa hormoni – kortizols un adrenalīns. Dažkārt tam var būt ļoti nelietderīgs efekts, kas neļauj pilnvērtīgi izmantot smadzenes, – domas skrien, ir apgrūtinātas koncentrēšanās spējas un atmiņa. Un tas nebūt nav tas, kas ir nepieciešams kāda projekta vai darba uzdevuma izpildes laikā, tāpēc turpinājumā piedāvājam iepazīties ar dažiem paņēmieniem, kas var palīdzēt samazināt darbu nodošanas termiņu radīto trauksmi un citas nepatīkamas sajūtas.

Pirms sāc darbu, skaidri formulē sagaidāmos rezultātus


Darbu nodošanas termiņu stress – kādēļ tāds rodas un kā to mazināt
Foto: Shutterstock

Nav nekā sliktāka, kā dienu pirms darba nodošanas termiņa atskārst, ka uzdevums patiesībā ir daudz lielāks un sarežģītāks, nekā visu šo laiku domāji. Tieši tāpēc, pirms sāc kāda projekta izstrādi, pārliecinies, ka pilnībā saproti, ko no tevis prasa. Ja iespējams, uzdod jautājumus par projektu arī pirms noteikts tā iesniegšanas datums. Savukārt, ja tu jau esi pieteikusies projekta izpildei, pēc iespējas ātrāk izpēti visas detaļas, lai pārliecinātos, ka zini, ar ko tev ir darīšana.

Sadali projektu līdz mazākajiem soļiem

Kad tev tiek piešķirts kāds projekts vai uzdevums, dod sev noteiktu laiku (tās var būt kā desmit minūtes, tā arī pusstunda un ilgāk), lai to sadalītu saprātīgās daļās. Lai to izdarītu, uzdod sev uzvedinošus jautājumus, piemēram, kas man jāizdara, lai es iekļautos termiņā, vai man ir jāizveido prezentācija, vai man ir jāveic pētījums, vai man ir jāievāc informācija no citiem cilvēkiem u. tml. Brīdī, kad zini visus soļus, izveido grafiku, kurā ieraksti katru soli un laiku, cik daudz tam veltīsi. Tas ļaus skaidrāk izprast uzdevuma prioritātes, kā arī tu jutīsies mierīgāka un sagatavotāka. Cilvēki bieži vien pret dažādiem termiņiem izjūt satraukumu, jo iepriekš neplāno savus soļus un galu galā mēģina vienlaicīgi izdarīt pārāk daudz.

Nosaki sev agrāku uzdevuma izpildes laiku

Kad esi noskaidrojusi, kādi mazāki soļi jāveic, lai sasniegtu lielo mērķi, izvirzi sev mini termiņu sēriju. Ideālā gadījumā, lai izvairītos no stresa piepildītiem pēdējā brīža darbiņiem, nevienam no mini termiņu sērijas uzdevumiem nebūtu jāpabeidz tai pat dienā, kad jānodod viss projekts. Savukārt, ja tu ļoti cīnies ar trauksmi par gala termiņu, ir vērts arī to savās iedomās pārcelt par dažām dienām agrāk. Tā tu arī varēsi pārliecināties, vai tiešām viss no nepieciešamā ir izdarīts un vai gala rezultāts ir tāds, kādu to sagaida. Tāpat šāda stratēģija palīdzēt grupu projektos, kur jāstrādā ar cilvēkiem ar dažādiem raksturiem, darba tempiem, pieredzi u. tml.

Izvairies no ''jā'' teikšanas it visam

Laika pārvaldības un produktivitātes trenere Klēra Evansa atklāj, ka tie, kas nespēj tikt galā ar darbu iesniegšanas termiņiem, mēdz būt arī tie cilvēki, kas pārāk daudz saka ''jā''. Iemesli, kāpēc viņi piekrīt pārāk lielam darba apjomam, var būt dažādi, tostarp viņiem patīk būt izpalīdzīgiem, viņi jūtas vainīgi, sakot ''nē'', vai arī viņi nav pietiekami organizēti, lai atcerētos, kas jau atrodas viņu darāmo darbu sarakstā. ''Kāds šiem cilvēkiem paprasa kaut ko izdarīt, viņi tam piekrīt un tikai vēlāk saprot, ka viņu pūrā jau ir pārāk daudz darāmā'', skaidro eksperte. ''Viņi patiesībā paši sevi pārāk noslogo, un ir svarīgi prast atpazīt, kad cilvēks ir uzņēmies par daudz.''

Ja kāds tev pēdējā brīdī iedod stingru darba iesniegšanas termiņu, Evansa iesaka vispirms veltīt nedaudz laika, lai padomātu, vai tu to reāli vari iekļaut savā grafikā. Ja tas ir pilnīgi neiespējami, labāk būt godīgai jau no paša sākuma, nevis solīt kaut ko tādu, ko, visticamāk, nebūs iespējams izpildīt. Tāpat atceries, ka viss nav jāizdara tev vienai, bet gan tu vari deleģēt pienākumus saviem kolēģiem vai komandas biedriem.

Nebaidies vienoties par citiem nosacījumiem


Darbu nodošanas termiņu stress – kādēļ tāds rodas un kā to mazināt
Foto: Shutterstock

Protams, vienmēr jācenšas ievērot termiņus, ja tas ir iespējams. Bet, ja tev ir noteikts laika sprīdis, kurā ir neiespējami iekļauties, vai ja, strādājot pie projekta, parādās apstākļi, kas tā izpildi sarežģī, tev ir tiesības lūgt termiņa pagarinājumu. ''Daudzi cilvēki ne vienmēr domā par jaunu nosacījumu pārrunāšanu,'' paskaidro Evansa. ''Ja viņiem tiek noteikts termiņš, viņi uzskata, ka tas ir iekalts akmenī. Bet dažkārt tu vari darīt visu iespējamo, lai termiņu ievērotu, piemēram, strādā naktīs un nedēļas nogalēs, noteiktajā datumā darbu iesniedz, bet tas tāpat netiek apskatīts vēl nedēļu, jo, kā izrādās, nav nemaz tik steidzams.''

Kā runāt par termiņu pagarināšanu? Vispirms pagarinājumu vaicā laicīgi – nevis divas dienas pirms nodošanas, bet vismaz nedēļu, protams, ja tas iespējams. Tāpat, to darot, skaidri un ar vēsu prātu paskaidro, kāpēc nav iespējams noteiktajā termiņā iekļauties.

Atbrīvojies no perfekcionisma


Evansa stāsta – cilvēki, kas prokrastinē vai ir panikā par izpildes termiņiem, bieži vien ir arī tie, kas baidās no neveiksmes vai nepatīkama iznākuma. Viņiem nekad nav sajūtas, ka viņiem ir pietiekami daudz laika, lai kaut ko izdarītu augstā līmenī. Ja tev rodas panika par to, ka tavs darbs nav labs, eksperte iesaka sev uzdot jautājumu: ''Kas ir sliktākais, kas varētu notikt?'' Uzdodot sev šādu jautājumu, ļoti iespējams, tu atskārtīsi, ka citu reakcija vai domas par tevis paveikto patiesībā nebūs tik sliktas, kā visu laiku esi mēģinājusi sev ieskaidrot. Tomēr, ja tu ciet no trauksmes un mēdz ticēt, ka noteikti notiks vissliktākais iespējamais situācijas iznākums, iespējams, tev ir nosliece uz katastrofālu domāšanu.

Tāpat pārliecināšanās, ka precīzi zini, kas tev ir vajadzīgs, pirms sāc darbu, var palīdzēt pārvarēt nelietderīgo perfekcionismu. ''Definē, kas tiks uzskatīts par pietiekami labu,'' mudina Evansa. ''Gaidas, ko izvirzi pati sev, var būt krietni lielākas nekā tās, ko no tevis patiesībā sagaida un prasa citi.''

Tags

Trauksme Emocionālā inteliģence Attiecības Karjera Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form