Pirmdien, protestējot par atalgojumu atšķirībām, tūkstošiem Islandes sieviešu izlēma strādāt tikai tik ilgi, "kamēr viņas par to, saņem samaksu". Kad pulkstenis rādīja 14.38, sievietes nekavējoties pameta savas darba vietas, pulcējoties kādā no Reikjavikas parkiem.
"Islande ir laba vieta, kur būt par sievieti," teic Vigdisa Finbogadotira – Islandes eksprezidente, kura 1980. gadā kļuva par pasaulē pirmo demokrātiski ievēlēto prezidenti sievieti.
Tomēr nevarētu teikt, ka viss vienmēr bijis tik gludi. Piemēram, pirms 1975. gada 24. oktobra, kad 90% sieviešu uzsāka protestu, atsakoties strādāt, gatavot un pat pieskatīt savus bērnus, tikai deviņas sievietes bija ieguvušas vietu valsts parlamentā. Pēc pieciem gadiem Finbogadotira tika ievēlēta. Ap 1999. gadu vairāk nekā trešdaļa deputātu bija sievietes, bet 2000. gadā Islandes valdība pieņēma būtisku likumu, kas paredzēja ērtāku atgriešanos darbā sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Šodien 90% Islandes tēvu izvēlas doties bērna kopšanas atvaļinājumā. Pētījums liecina, ka viņi arī palīdz ar bērna audzināšanu un mājas darbiem arī pēc tā, skaidro "Nytlive.nytimes".
Atgriežoties pie samaksas, atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām samazinās – tomēr lēni. Ja atšķirība saruktu tagadējā ātrumā, tad tikai pēc 52 gadiem abi dzimumi saņemtu vienādu samaksu par vienu un to pašu darbu. Lai gan skaidrojumi tam ir dažādi, sievietes un Islandes līderi atzīst, ka progress ir lēns.
Kā skaidro "Independent", līdzīgi protesti bijuši arī agrāk. 2005. gadā sievietes pameta darba vietas 14.08, bet 2008. – 14.25.
