Ieradumi, kas jāmaina, lai uzlabotu produktivitāti

Mūsu dzīves kvalitāti ietekmējam tikai mēs paši. Ieradumi, kas ir veidojušies dzīves laikā, ir tie, kas spēj uzlabot dzīves kvalitāti, produktivitāti, vai tieši otrādi. Slikti ieradumi pasliktina precizitāti, noslāpē radošumu, ietekmē darba sniegumu. Nepieciešams kontrolēt savus sliktos ieradumus, lai uzlabotu savu produktivitāti un dzīvi kopumā.

Daži sliktie ieradumi ikdienu spēj ietekmēt ļoti spēcīgi. Lietotnē "Linkedin" ir uzskaitīti ieradumi, kuru mazināšana palielinās produktivitāti un ļaus tev izbaudīt pozitīvo noskaņojumu, kas ir cieši saistīta arī ar paškontroli.

Lai varētu pilnībā iedziļināties darba uzdevumos, nepieciešamas 15 minūtes. Pēc šī noteiktā laika, iestājas pieaugošs produktivitātes stāvoklis. Nokļūstot šādā stāvoklī, cilvēki kļūst piecas reizes produktīvāki. Taču, ja šajā brīdī esi atslēgusies no darba, lai sekotu līdzi jaunumiem sociālajā vidē, atkārtota pieslēgšanās darbam atkal aizņems 15 koncentrēšanās minūtes. Darba laikā nedrīkst pievērsties blakus lietām, jo produktivitātes stāvoklis var neiestāties un diena var būt iztērēta nelietderīgi.

Lielākā daļa rakstnieku pavada stundas, aprakstot varoņus un sižetus. Šie apraksti aizņem vairākas lappuses ar informāciju, kura nekad netiks publicēta gramatā. Viņi to dara, jo saprot, ka idejām ir nepieciešams laiks, lai attīstītos. Šī ir pareiza rīcība, jo darba uzsākšanā jāļauj vaļu visām idejām, lai arī tās nebūs perfektas un pat realizējamas. Cilvēks nevar radīt neko lielisku, ja nedod attīstības laiku savām idejām. Ir ļoti svarīgi izvairīties no perfekcionisma.

Produktīvi cilvēki neļauj e-pastam nepārtraukti traucēt ikdienas darba gaitas. Lai veicinātu darba produktivitāti, viņi izmanto funkciju, kas nosaka ziņojuma prioritāti pēc sūtītāja. Daži praktizē automātisko atbildi, kas ļauj sūtītājiem uzzināt, kad viņi varētu saņemt atbildi.

Gulēšanas laikā organisms gūst atelpu no ikdienas. Ja esi pieradusi pie konkrētā dienas ritma, tad ķermenis jau spēj pamosties īsi pirms modinātāja un justies pavisam možs. Nospiežot atlikšanas pogu un iemiegot atkārtoti, tas zaudē savu modrību. Vēlāk pamostoties, ir jūtams nogurums, kas mijas ar īgnumu. Ja vēlies produktīvu rītu, celies uzreiz pēc modinātāja zvana signāla un veic speciālus miega rituālus. Par tiem vairāk lasi šeit.

Multitāskings jeb vairāku uzdevumu veikšana reizē ir īsts produktivitātes slepkava. Cilvēki, kuri strādā ar lielu informācijas daudzumu, veicot vairākus darbus vienlaicīgi, nespēj koncentrēties uz konkrēto uzdevumu, tāpēc viss notiek haotiski. Mēģinot darīt divas lietas vienlaicīgi, smadzenes nespēj dalīt uzmanību un produktīvi strādāt.

Mums ir ierobežots garīgās enerģijas daudzums, un, patērējot šo enerģiju, mūsu lēmumu pieņemšana un produktivitāte strauji samazinās. Sarežģītu lēmumu pieņemšanu nedrīkst atlikt līdz vakaram, tie jāpieņem ar skaidru un možu prātu. Lēmumu atlikšana rada arī smaguma sajūtu un diskomfortu, jo prātu visu laiku nodarbina domas par to.

Elektroierīču radītie gaismas viļņi var ietekmēt gan garastāvokli, gan enerģijas līmeni, gan miega kvalitāti. Lielākā daļa mūsu iecienītāko ierīču — dators, planšetdators, televizors un mobilais telefons — izstaro gaismas viļņus, kas spīd tieši sejā. Tie pasliktina melatonīna ražošanu un kavē spēju iemigt, kā arī iespaido miega kvalitāti. Miegam ir liela ietekme uz produktivitāti, tāpēc labāk pēc vakariņām izvairīties no šīm ierīcēm.

Glikoze darbojas kā enerģijas stimulators. Lai koncentrētos un veiktu sarežģītus uzdevumus, ir nepieciešama glikoze. Ja tās ir pārāk maz, ir jūtams nogurums, zaudēta koncentrācijas spēja, cilvēks paliek lēnīgs. Pārāk daudz glikozes rada nervozitāti, kas arī ietekmē koncentrācijas spējas. Saldumi sniedz enerģijas pieaugumu, kas ilgst tikai 20 minūtes, savukārt auzu pārslas, brūnie rīsi un citi pārtikas produkti, kas satur kompleksos ogļhidrātus, enerģiju izdala lēni, ļaujot saglabāt koncentrēšanos.