Pienāk brīži, kad karjeras groži jāņem savās rokās un jāriskē. Vienalga, vai runa ir par darbavietas maiņu, iestāšanos universitātē vai sava biznesa uzsākšanu – tas ir drosmīgs lēmums, kuram var sekot gan lielas uzvaras, gan arī negaidītas vilšanās. Ko vērts jau laicīgi aptvert un pieņemt, lai šis ceļš būtu gludāks, lasi turpmākajās rindās.

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā "LinkedIn" profilā raksta, ka pēdējos 20 gadus pats bijis sev priekšnieks. Pirms šiem gadiem viņš aizgāja no darba sērfošanas preču veikalā, lai veidotu savu biznesu. Atskatoties uz paveikto, speciālists teic, ka tajā brīdī viņš gribējis riskēt, jo domājis – pats galvenais ir gūt panākumus un būt veiksmīgam, lai gan patiesībā viņam būtu ļoti noderējis kāds, kurš parāda virzību.

Lūk, kādas atziņas un mācības viņš guvis savas profesionālās darbības laikā! Viņš uzsver – jo ātrāk tās tiks pieņemtas un saprastas, jo vieglāk būs dzīvot, un tas attiecināms gan uz karjeru, gan arī dzīvi ārpus darba laika.

Pats savas laimes kalējs



Veiksmīgi cilvēki ir pārliecināti par sevi – ir acīmredzams, ka viņi tic sev un tam, ko dara. Taču viņu pārliecība neslēpjas veiksmē un panākumos, jo tiek iegūta jau pirms pirmais kauss pacelts virs galvas. Kāpēc lai kāds cits būtu gatavs investēt, pirkt vai darboties kopā ar tevi, ja tu pati šaubies par saviem lēmumiem? Nepārliecināti cilvēki bieži vien paliek komfortzonā, tādējādi palaižot garām vēl labākas dzīves iespējas.

Mēdz notikt visādi, un bieži vien gribas sevi likt upura lomā, uzsverot, ka notikumi un sakritības nespēlē tavā labā. Taču neviens lēmumus nepieņem tavā vietā un nepiespiež darboties pretēji saviem uzskatiem un vērtībām. Esošos dzīves apstākļus radīji tu pati, un tieši tāpēc arī nākotnes būvēšana brīvi ir tavās rokās. Ja tu jūties iestagnējusi, ļoti iespējams, tas ir tāpēc, ka baidies no iespējamās neveiksmes.

Aizņemts nenozīmē produktīvs



"Man nav laika!" šķiet varētu būt viena no populārākajiem mūsdienu darba cilvēka frāzēm, kas tiek izmantota vietā un nevietā. Paskatoties apkārt, var redzēt cilvēkus, kas skrien un darbojas līdz enerģijas izsīkumam, taču, vai viņi patiesi ir produktīvi? Vai viņi visi savu darbu veic tik labi un kvalitatīvi, ka gūst panākumus augstākajā līmenī? Tas, ka tu kaut ko dari, nenozīmē, ka taviem pūliņiem uzreiz sekos veiksmīgs iznākums. Laiku ir jāprot plānot gudri, lai atsijātu visu, kas patiesībā ir lieks.

Runājot par liekā atsijāšanu, tas attiecas arī uz cilvēkiem. Bieži vien cilvēki saglabā kontaktu ar cilvēkiem, ar kuriem pagātnē daudz piedzīvots un pārdzīvots, lai gan patiesībā kopīga viņiem vairs īsti nav nekā. Ja, pavadot ar kādu kopā laiku, dienas beigās jūties izsmelta vai nevērtīga, rūpīgi apsver viņa nepieciešamību tavā dzīvē. Lai gan īpaši toksiskus cilvēkus atšķirt nav grūti, sarežģītāk ir ar pasīvi agresīvajiem, kuri arī beigu galā tevi tikai emocionāli izsmeļ. Kā viņus atpazīt un pašai par tādu nekļūt, uzzini šajā rakstā.

Savukārt šeit uzzini, kā atšķetināt, vai tavs priekšnieks nav pasīvi agresīvs cilvēks.

Jautājums, kas jāizslēdz no domām



"Bet, ja nu…" ir jautājums, kuru ātri nepieciešams izdzēst no prāta. To varētu pielīdzināt degšķidrumam, kas jebkurai situācijai piešķiļ stresu un šaubas, kas noteikti nav nepieciešams, virzoties uz mērķi. Protams, nevar noliegt – skriet pa galvu, pa kaklu arī nav labākais variants un piesardzība ir nepieciešama, bet lietas dzīvē patiešām var aiziet miljons dažādos virzienos. Svarīgi ir atšķirt, kad vienkārši raizējies par miljons scenārijiem un kad domā par iespējamo rezultātu stratēģiski.

Ārkārtīgi uztraucoties tikai par lielo bildi, tu palaid garām vēl vienu ļoti svarīgu panākumu sastāvdaļu – mazās uzvaras. Lai arī kā negribētos atzīt, ikvienam ir nepieciešamas dzirdēt uzslavas un labus vārdus, jo tie kalpo kā motivācija darboties tālāk. Mērķi ir jāstāda augsti, taču jāmācās gandarījumu gūt arī no procesa, kā rezultātā arī ikdiena kļūs piesātinātāka.

Tāpat mazās uzvaras vairo pārliecību, par kuras nepieciešamību minēts iepriekš. Dažādus paņēmienus, kas arī var palīdzēt tās gūšanā, meklē šajā rakstā.

'Jā' tikai tam, ko patiesi vēlies


Tādas kvalitātes kā strādīgums, mērķtiecība, kā arī spēja un gribēšana cilvēkiem palīdzēt, tiek augstu vērtētas, taču atceries nedaudz vairāk domāt par sevi. Bredberijs raksta, ka cilvēki, kuri nespēj nevienam atteikt un vienmēr uzņemas izpildīt darbus, kurus citi negrib, ātri vien sastopas ar stresu, izdegšanas sindromu, reizēm pat depresiju, kā rezultātā kontrole pār savu dzīvi pamazām zūd. Katra situācija, protams, jāskata individuāli, tomēr ir jāmācās teikt stingru "nē", un viens no pirmajiem soļiem ir sākt izvairīties no tādām frāzēm kā "Es īsti nezinu, vai to varēšu paveikt", jo pēc tam parasti seko pierunāšana.

Cilvēki bieži vien piekrīt pilnībā visiem piedāvājumiem un darbiem tāpēc, ka vēlas būt visstrādīgākie, vislabākie un visatsaucīgākie – citiem vārdiem sakot, viņi tiecas uz ideālā cilvēka statusu. Visu izdarīt pilnībā perfekti ir teju neiespējami, tāpēc visu laiku var būt sajūta, ka tavs veikums nav gana vērtīgs, lai gan patiesībā darbs izdarīts pat ļoti atzīstami. Lai gan pašai tā varbūt pat nešķiet, sīkums liekas pie sīkuma, un beigu galā pati bremzē iespēju virzīties uz priekšu.

Visa uzmanība uz risinājumiem

Cilvēka emocionālā stāvokļa nozīmību pārspīlēt nevar. Tas, kā mēs jūtamies, bieži vien ir atkarīgs no tā, kur fokusējam un uz ko vēršam savu uzmanību. Domājot vairāk par problēmām, nevis risinājumiem, tu radi un paildzini negatīvo emociju stāvokli, kā rezultātā virzība uz priekšu ir teju neiespējama.

Tāpat neaizmirsti, ka kļūdīties ir, bija un būs cilvēcīgi. Saprotams, kļūdas uzreiz nevar aizmirst un nemaz arī nevajag – neignorē to, kā tās tev liek justies, taču ilgstoša sevis šaustīšana arī ne pie kā laba nenovedīs. Mācies sev piedot un fokusēt uzmanību uz to, ko nākotnē varētu darīt citādāk.

Skarbas un nesaudzīgas dzīves mācības, kuras likt lietā veiksmīgākai nākotnei, atradīsi šajā rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!