Kas liecina par toksisku darba vidi un kā rīkoties, tādā nonākot

Bieži gadās, ka birojā kopā ar kolēģiem pavadām daudz vairāk laika nekā mājās kopā ar draugiem vai ģimeni. Tad kāpēc tik daudzi no mums savu laimi un labsajūtu nepadara par prioritāti arī darbā? Portāls ''Stylist'' atsaucas uz pētījumu, kas rāda – laimes sajūta darbā ir veiksmes un produktivitātes atslēga, taču spiediens un pieaugošais stresa līmenis aizņem arvien vairāk telpas mūsu prātos, un laimei kā prioritātei darbā kā idejai, uz kuru tiekties, vairs nepietiek vietas.

Tāpat šī pieaugošā spiediena rezultātā kļūst pārāk viegli aizmirst par toksiskas darba vides pazīmēm. Neatkarīgi no tā, vai tu vienmēr mēģini attaisnot savu priekšnieku, piemēram, par to, ka viņš vai viņa nepārtraukti kliedz, ''jo viņu vienkārši nomāc stress'', vai nepievērs uzmanību kolēģu pasīvi agresīvajiem komentāriem, ''jo viņiem ir slikta diena'', šāda uzvedība ātri vien apkārtējo vidi padara par toksisku.

''Toksiskā darba vidē valda savstarpējā cīņa, pasīvā agresija, arī klaigas, drāma un nelaimīgi darbinieki, kas noved pie būtiska produktivitātes samazinājuma,'' paskaidro ''Client Matters'' biznesa mentore Aleksandra Lihtenfelde. ''Strādājot tādā profesionālā vidē, tiks ietekmēta arī darbinieka garīgā veselība, bet toksiskā darba kultūrā neviens parasti nemēģina par to runāt un ieviest pārmaiņas. Ja tu strādā toksiskā darbavietā, ar laiku bezspēcības sajūta var sākt ietekmēt arī tavu personīgo dzīvi, iedragājot gan pašcieņu, gan robus attiecībās ar citiem. Palielināts stress, strādājot tādā vidē, var arī ar laiku izraisīt izdegšanu, pārmērīgu nogurumu, trauksmi un dažkārt pat depresiju,'' paskaidro eksperte.

Paturot prātā iepriekš minēto, ir ļoti svarīgi, lai ikviens zinātu, kā rīkoties, nonākot toksiskā darba vidē. Turpinājumā iepazīsties ar Lihtenfeldes uzskaitītajām pazīmēm, kas var liecināt par toksisku darba vidi, kā arī ieteikumiem, ko lietas labā darīt.

Neviens nesmaida, neviens nekad nešķiet laimīgs vai nesveicinās, ienākot vai izejot no biroja. Galvas ir nolaistas, un neviens savā starpā īpaši nesarunājas, paļaujoties uz to, ka e-pasts palīdzēs uzturēt komunikāciju.

Neefektīvi mazāka līmeņa vadītāji

Tie ir, piemēram, katras nodaļas vadītāji, kuriem nav izpratnes par to, kā vadīt komandu. Viņi arī bieži vien pieļauj kļūdas, kuras neatzīst, un neprot ar citiem komunicēt.

Vadītājs tevi apceļ

Kad vadītājs liek tev justies tā, it kā tev būtu nemitīgi jābūt pateicīgam par to, ka tu konkrētajā uzņēmumā vispār vari strādāt, vai viņš (vai viņa) ir kontrolējošs, neuzklausa jaunas idejas un sagaida, ka tu strādāsi arī tad, ja tavā privātajā dzīvē notiks kaut kas nozīmīgs, – tas ir sarkanais signāls.

Nemitīga darbinieku rotācija

Šāda parādība runā pati par sevi, un to var izraisīt iepriekš minēto iemeslu kombinācija, kas noved pie toksiskas darba kultūras.

Domubiedru grupas

Protams, atrast savus domubiedrus nav nekas slikts, taču būtisks ir tas, kas šo grupiņu vieno. Tāpat kolēģi, kas sadalījušies savās grupiņās, var radīt atstumtības un neiederētības sajūtu. Nereti šādas koalīcijas arī vaino citus darbiniekus pie pašu pieļautām kļūdām.

Slikta vai neeksistējoša komunikācija

Tev var šķist, ka esi atstāta ārpus informācijas aprites, nesaņem nekādus ieteikumus par to, kā labāk veikt darba pienākumus, kā arī nesaņem nekādu atgriezenisko saiti par jau paveikto. Savukārt, ja atgriezenisko saiti saņem, tā visbiežāk ir negatīva.

''Toksiskas darba kultūras upuri parasti ir darbinieki,'' paskaidro eksperte.'' Lai arī, ja tas ir nepieciešams, izmaiņas darba kultūrā ir jāievieš vadītājiem, pastāv lielāka iespēja, ka tas tiks izdarīts, ja vadītāji saņemt atsauksmes tieši no darbiniekiem, kā arī, ja darbinieki iesaistīsies izmaiņu ieviešanā. Kultūru veido cilvēki, tāpēc, mainot savu attieksmi un uzvedību, iespējams panākt pozitīvas izmaiņas arī apkārtējos.''

Ir daži galvenie paņēmieni, kā cīnīties pretim nomācošajai toksiskajai darba videi, uzskata Lihtenfelda. Visupirms ir svarīgi nezaudēt pozitīvu attieksmi, un humora izjūtas saglabāšana ir lielisks veids, kā uzlabot garastāvokli. Ja tas neizdodas, ir svarīgi mēģināt neklausīties vai nepievērst uzmanību visam negatīvajam, kas notiek tev apkārt. Tas, visticamāk, būs grūti izdarāms, bet tas var palīdzēt norobežoties no toksiskās vides.

Papildus tam Lihtenfelda iesaka turēties pa gabalu no toksiskas rīcības – jā, tenku apspriešana ar kolēģiem pie pusdienām var šķist vilinoša, jo tu gan uzzināsi kaut ko citu nomelnojošu, gan it kā satuvināsies ar darbabiedriem, bet tā nebūt nepalīdzēs samazināt jau tā pieaugušo stresu un spriedzi. Kā arī regulāri dodies ārpus biroja telpām un sava mitekļa, vairāk tuvāk pie dabas, lai atjaunotos un restartētu domas.

Un, protams, ja neredzi situāciju uzlabojamies, tev nav jāturpina darba apstākļus pieciest. Tā vietā domā par sevi, savu veselību un labsajūtu un apsver iespēju darbavietu mainīt.