Ārkārtējā situācija nesusi daudz negatīvu pavērsienu, viens no tiem – štata samazināšana darbavietās, kā rezultātā daļa iedzīvotāju palikusi bez ierastajiem ienākumu avotiem. Taču, kā portāls "Viņa" noskaidroja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un "CV-Online", ir nozares, kurās arī pasaules pandēmijas laikā trūkst darba roku.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Darba devēji turpina reģistrēt jaunas vakances un meklēt darbiniekus, skaidro NVA pārstāvji. Statistikas dati liecina, ka aprīlī NVA ir reģistrētas 4867 jaunas vakances, savukārt kopumā aktuālo vakanču skaits uz 5. maiju bija 14 980. Runājot par pozitīvajiem scenārijiem, aprīlī pastāvīgā darbā iekārtojušies 3810 NVA reģistrētie bezdarbnieki.

Visvairāk NVA reģistrēto brīvo darbvietu maija sākumā bija būvniecības/nekustamā īpašuma (6796), transporta un loģistikas (1405), ražošanas (1257), pakalpojumu (1146), lauksaimniecības (748) nozarēs. Turpinājumā apkopotas pieprasītākās profesijas valstī uz 05.05.2020., kā arī brīvo darbvietu skaits.

Kā minēts iepriekš, lauksaimniecības nozare ir viena no tām, kurās darba roku pietrūkst. Māra Bučkovska, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve, portālam norādīja, ka šobrīd lauksaimnieki spēj saražot pietiekamā apjomā produkciju vietējam tirgum, taču arī tajā ir vērojams ļoti būtisks pieprasījuma samazinājums pēc pārtikas precēm. "Lielā mērā to ietekmē pārmaiņas sabiedriskajā sektorā un tūrisma nozarē, kas līdz šim bija nozīmīgi vietējās produkcijas patērētāji. Lauksaimniecības sektorā vērojams apgrozāmo līdzekļu daudzuma kritums. Daudzos gadījumos piegādātāji prasa priekšapmaksu. Aptuveni 40 procentus no visa Latvijas eksporta veido lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcija. Eksporta piegādes tiek atteiktas vai pārceltas uz vēlāku laiku. Ir grūtības arī ar ražošanai nepieciešamo importēto izejvielu ievešanu. Papildu apgrūtinājumus rada arī iepirktās lopbarības cenas netipisks kāpums."

Lai lauksaimnieki varētu sagādāt tik nepieciešamo pārtikas pašnodrošinājumu – pienu, gaļu, dārzeņus, maizi –, ko lielā mērā nodrošina arī mazās un vidējās saimniecības, svarīgs ir nepārtrauktības cikls, tāpēc lauksaimniecībai ir vajadzīgs īpašs atbalsts, uzsver Bučkovska.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ārkārtējā situācijā negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību visvairāk jūt piena lopkopības nozare, kur vērojams cenu kritums un eksporta samazinājums. "Aprīļa sākumā piena iepirkuma cena samazinājusies par 10-15 procentiem salīdzinājumā ar marta sākumu, savukārt eksports sarucis par aptuveni 60 procentiem, kas skaidrojams ar palēnināto loģistiku." Lazdiņš norāda, ka pašreizējos apstākļos cieš arī dārzeņu nozare, jo ir apstājušās piegādes skolām un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. "Arī cūkkopības nozarē vērojama pakāpeniska cenas samazināšanas tendence. Cūkgaļas vidējā iepirkuma cena kopš 2020. gada sākumā ir samazinājusies par aptuveni 20 procentiem un 27. aprīlī sasniedza līdz šim zemāko punktu – 174,6 EUR/100kg. Savukārt gaļas lopkopības nozarē būtisks cenas kritums nav bijis. Šobrīd saražotā produkcija tiek realizēta gan eksportam, gan iekšējam tirgum."

Taujāta, vai fakts, ka ar lauksaimniecību saistīto darbu veikšanai tiek meklēts ievērojams skaits darbinieku, tiešā veidā saistāms ar ārkārtējo stāvokli, vai tā ir ikdienišķa aina šajā nozarē, Bučkovska skaidro: "Tā ir ikdienišķa aina, tuvojoties ražas novākšanas sezonai. Tas, ka lauku darbos varēs nodarbināt vietējos bez darba palikušos cilvēkus, protams, vieš cerības. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējos darba gados novēroto tendenci Latvijas darba tirgū, lauksaimnieki vienlaicīgi arī šaubās, ka šī brīža ārkārtējā situācija valstī mudinās cilvēkus strādāt fiziski ļoti grūtu darbu, tā vietā saņemot pabalstus no valsts."

Bučkovska atklāj, ka ar darbaspēka trūkumu saskaras arī zivju pārstrādes uzņēmumi. "Secinājumi pēc vairāk nekā mēneša, kas aizvadīts jaunajā režīmā, nav iepriecinoši. Tuvu pie 50 procentiem darbinieku, kas sāk strādāt, vienas nedēļas laikā pārtrauc darba attiecības. Personāla aprite ir ļoti liela. Uzņēmumiem tas ir ļoti apgrūtinoši un atsaucas uz darba produktivitāti. Attiecīgi secināms, ka pat pie liela bezdarba bez viesstrādniekiem neiztiksim."

Arī Lazdiņš teic, ka darba roku trūkums lauksaimniecībā ir ikgadēja problēma, tomēr šobrīd darbinieku izteikti pietrūkst dārzeņkopībā un augkopībā, kā arī trūkst sezonas palīgstrādnieku, piemēram, akmeņu lasītāju. "Ņemot vērā, ka augļkopībā un dārzeņkopībā ir uzņēmumi, kuri algo darbiniekus arī no trešajām pasaules valstīm, pastāv risks, ka, turpinoties Covid-19 ierobežojumiem, tieši šajās nozarēs darbinieku trūkums var ietekmēt ražas novākšanu."

"Top 10" uzņēmumi, kas piedāvā visvairāk vakanču

Kā portālam atklājusi "CV-Online" pārstāve Krista Roziņa, pēdējo mēnešu laikā situācija darba tirgū ir būtiski mainījusies. "Šobrīd pirmo reizi "cv.lv" karjeras portālā vislielākais vakanču skaits ir IT kategorijā, jaunus darbiniekus meklē arī biznesa pakalpojumu centri, tirdzniecības sektora uzņēmumi, uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar e-komerciju. Tomēr, lai arī pieprasījums pēc darbaspēka ir ievērojami samazinājies, joprojām arī citās nozarēs uzņēmumi meklē papildspēkus un talantīgus kolēģus."

Lai veiksmīgāk šajā periodā tiktu pie jauna darba, darba meklētājiem aktīvi jāseko līdzi jauno vakanču publicēšanai, norāda Roziņa. "Noteikti nevajadzētu pieteikuma nosūtīšanu atlikt uz pēdējo brīdi, kā arī vajadzētu izvērtēt savas ambīcijas, jo var gadīties, ka jaunu darbu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši iepriekš, tuvākajā laikā neizdosies iegūt. Tāpat arī daudziem šis varētu būt pārdomu periods saistībā ar pārkvalificēšanās iespējām un jaunu prasmju apgūšanu." Roziņa uzsver, ka īpaši būtiskas darba meklētājiem ir komunikācijas prasmes un valodu zināšanas, kā arī, ja turpmāk salīdzinoši daudz nāksies strādāt attālināti, digitālās prasmes un spēja ātri mācīties un apgūt jaunas iemaņas un zināšanas.

Turpinājumā apkopotas pieprasītākās nozares un aktuālais vakanču skaits uz 18.05.2020. pēc "CV-Online" pieejamajiem datiem.

Bieži vien uzņēmumi izsludina konkursu ne tikai uz vienu, bet vairākām vakancēm. Lūk, "Top 10" uzņēmumi maijā, kas, pēc "CV-Online" datiem, piedāvā visvairāk vakanču. Pieteikšanās termiņš visiem minētajiem piedāvājumiem – 24.05.2020. Atsevišķu vakanču gadījumā tiek meklēti vairāki darbinieki.

Situācijas konkrētos uzņēmumos

Zanda Arnava, "Accenture" Talantu studijas vadītāja Latvijā, skaidrojusi: "Pēdējo gadu laikā IT nozare ir uzrādījusi labus rezultātus, un arī šobrīd, atverot jebkuru darba meklēšanas sludinājumu portālu, var redzēt, ka IT uzņēmumi meklē IT speciālistus darbam ar dažādām tehnoloģijām. IT speciālisti joprojām ir pieprasīti."

Arnava uzsver, ka viens no veidiem, kā palielināt IT speciālistu skaitu, tādējādi nodrošinot nozares izaugsmi, ir aktīvāka sieviešu un meiteņu iesaiste. "DESI dati atklāj, ka Latvijā sieviešu īpatsvars informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu vidū ir vien 1 procents no nodarbināto sieviešu skaita, kas ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo radītāju 1,4 procenti. Lai aizvien vairāk sieviešu apsvērtu un sāktu karjeru IT nozarē, "Riga TechGirls" kopā ar "Accenture" pērn izveidoja apmācību programmu "She Goes Tech". "Accenture" nodrošina stipendiju iespējas, lai sievietes varētu bez maksas apgūt pamata iemaņas, kas nepieciešamas turpmākām mācībām IT jomā, lai sāktu karjeru nozarē.

"Pēdējo gadu laikā, organizējot dažādas IT mācības un praksi "Accenture Bootcamp", esam novērojuši, ka karjeru IT nozarē vēlas sākt ne tikai IT studenti un absolventi, bet arī cilvēki, kas studē vai apgūst eksaktās zinības, uzņēmējdarbību, transporta jomas specialitātes vai humanitārās zinātnes," tā Arnava. Tāpat pieaug to cilvēku skaits, kas pastāvīgi ir iemācījušies programmēt, sākot no vienkāršām līdz kompleksām ikdienas lietām. Šobrīd arī aizvien vairāk cilvēku apsver iespēju mainīt karjeru.

Šovasar "Accenture" turpinās organizēs IT mācības, kurās plānots apmācīt vairāk nekā 200 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē. "Mēs, protams, sekosim līdzi jaunākajai informācijai. Ja būs iespēja un mācību laikā tiks atcelti pulcēšanās ierobežojumi, daļa mācību varētu notikt ne tikai attālināti, bet arī klātienē. Mācības ir dažādos tehnoloģiju novirzienos, lai ikviens var atrast sev piemērotu mācību kursu." Kopumā mācības var iedalīt trīs virzienos. Pirmais virziens ir piemērots cilvēkiem, kurus interesē programmēšanas prasmes. Otrais virziens iekļauj gan programmēšanas prasmes, gan konsultācijas, bet trešais virziens ir konsultācijas. Plašāka informācija ir pieejama "www.bootcamp.lv".

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārstāvis Krists Leiškalns skaidro, ka RNP ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kas tieši korelē ar apjomīgu darbinieku rotāciju. "Pārvaldīšanas pakalpojumi tiek nodrošināti arī ārkārtas stāvokļa laikā, atsevišķās jomās pat pastiprināti, tostarp koplietošanas telpu dezinfekcijas pasākumu jomā, tomēr tas tiek paveikts ar līdzšinējo darbinieku kapacitāti. Tādējādi namu apsaimniekošanas jomā valstī noteiktās ārkārtas situācijas ierobežojumu rezultātā nav vērojamas dinamiskas izmaiņas vakanču sarakstā."

Leiškalns norāda, ka šobrīd mazinājušies uzteikumi no darbinieku puses. "Runājot par darbinieku mainību, izplatītākie ir cilvēciskie faktori – iekšējā rotācija, pensijas vecuma sasniegšana, bērna kopšanas atvaļinājums."

RNP vakanču sarakstā pārsvarā atrodamas apmaksātas prakses vietas, ko Leiškalns skaidro ar lielisku iespēju potenciālajiem darba ņēmējiem iepazīt uzņēmuma darba specifiku. "Atkarībā no skolas un paša praktikanta prakse var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem. Ja praktikants sevi pierāda un ir atbilstoša vakance, tā tiek viņam piedāvāta pēc prakses beigām. Šādi gadījumi notiek, un varam teikt, ka šis ir viens no labākajiem veidiem, kā atlasīt labus darbiniekus."

Savukārt AS "Kesko Senukai Latvia" vakanču skaits ārkārtējās situācijas laikā nav būtiski mainījies, norāda uzņēmuma Personāla vadības biznesa partnere Irēna Unda. "Arī ārkārtējās situācijas laikā turpinām iespēju robežās strādāt ierastā režīmā, nodarbināt un pieņemt darbā nepieciešamos darbiniekus, aizpildot vakances, lai nodrošinātu ikdienas pārdošanas procesus uzņēmumā. Ārkārtējās situācijas laikā esam pielāgojušies klientu vēlmēm un prasībām, piedāvājot iespējas pasūtīt preces internetveikalā vai pa e-pastu. Preces ir iespējams saņemt divos veidos – ierodoties veikalā vai pasūtot ar preču piegādi, taču arī šajā kontekstā ne darbinieku rotācija, ne vakanču skaits ārkārtas stāvoklī nav palielinājies."

Taujāta, vai uz noteiktām vakancēm tiek pieņemti darbinieki arī bez iepriekšējas pieredzes konkrētajā profesijā, Unda skaidro – katram vakantajam amatam ir noteiktas prasības, un darba veikšanai ir nepieciešama noteikta kompetence. "Atlases procesā iepriekšēja darba pieredze līdzīgā amatā vienmēr tiek uzskatīta par priekšrocību, tomēr esam gatavai ieguldīt gan jaunu, gan esošu darbinieku apmācībās un profesionālo kompetenču attīstībā."

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Karjera Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form