Sešas lietas, kuras neesi savai darbavietai parādā
Foto: Shutterstock

Parasta darba diena jau tā ir pietiekami gara, bet tehnoloģijas to pagarina vēl vairāk. Kā tas izpaužas? Beidzot esi pārradusies mājās, tu ļauj nogurumam vaļu, jau sēdies dīvānā un slēdz iekšā televizoru, bet sāk zvanīt klients vai kolēģis, un e-pastā birst vēstules, kuru sūtītāji sagaida tūlītēju atbildi. Pirms saņem pēdējos spēkus, lai atkal ķertos pie darba, atceries – pēc pilnas darbadienas tu neesi savam priekšniekam parādā vēl pāris stundiņas darba no mājām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā ''LinkedIn'' profilā raksta – vairums cilvēku apgalvo, ka, pārrodoties mājās, tūliņ izslēdz darba telefonu vai neatbild zvaniem un arī nepārbauda savu elektroniskā pasta kastīti. Taču pētījumi rāda pretējo. Piemēram, Amerikas Psiholoģijas akadēmijas veiktajā pētījumā secināts – vairāk nekā 50 procenti darbinieku savu e-pastu pārbauda pirms un pēc darba laika, arī nedēļas nogalēs un esot uz slimības lapas. Kas vēl – 44 procenti darbinieku savā e-pastā regulāri ielūkojas arī atvaļinājuma laikā.

Savukārt Ziemeļilinoisas universitātes veiktajā pētījumā secināts – darbinieku uzskats vai pārliecība (kas ne vienmēr ir apzināta), ka uz darba e-pastiem ir jāreaģē arī ārpus oficiālā darbalaika, rada ilgstošu stresu. Pētnieki to nosaukuši par ''tele spiedienu''. Šis spiediens ''rūpējas'' par to, lai tu nekad tā pa īstam un pilnvērtīgi nespētu atpūsties un atslēgties no darba. Šāds ilgstošs stresa stāvoklis ir milzīgs kaitnieks tavai veselībai. Tas ne tikai var palielināt sirds un asinsvadu slimību, depresijas un aptaukošanās risku, bet arī samazināt tavas kognitīvās spējas. Tāpēc ir īpaši svarīgi noteikt robežas starp personīgo un profesionālo dzīvi. Ja šo robežu nav, cietīs gan tavs darbs, gan veselība, gan personīgā dzīve.

Atbildēšana uz vēstulēm, kas iekritušas tava elektroniskā pasta kastītē, ārpus darba laika ir tikai viena no lietām, kurā tev vajadzētu ieviest robežas. Tev nepieciešams rūpīgi un ļoti kritiski izvērtēt, kas ''pieder'' tavam darba devējam, bet kas – tev. Turpinājumā vari iepazīties ar sešām lietām, kuras tev nav jāatdod savai darbavietai un kuras tev ir jāsargā.

Sešas lietas, kuras neesi savai darbavietai parādā
Foto: Shutterstock

Tavus kontaktus

Lai arī stāšanās darba attiecībās paredz maksimālu iesaisti un rīcību, kas sniedz pienesumu uzņēmumam, tavos pienākumos nav darba vietai ''uzdāvināt'' visus kontaktus, kurus esi ieguvusi, tur strādājot. Šie kontakti ir blakus produkts, kas izveidojies, ieguldoties darbā. Un, lai arī tu ar savu uzņēmumu dalies šajos kontaktos, tie pieder tev. Tāpēc, ja kāda iemesla dēļ nolem mainīt darbavietu, zini – izveidotās attiecības un kontaktus vari saglabāt un izmantot arī turpmāk, ja tev tas ir nepieciešams.

Tavu identitāti

Neapšaubāmi, darbs ir svarīga tavas identitātes daļa, bet tu nedrīksti ļaut darbam kļūt par tavu identitāti. Ko tas nozīmē? Tu darbam velti sevi tik ļoti daudz, ka pēc kāda laika, mēģinot saprast, kas tu esi un kas tevi raksturo, pirmais un, ļoti iespējams, vienīgais, kas nāk prātā, ir tavs darbs. Personības šķautne ārpus darba, kas papildina to, kas esi, var sniegt jautrību, palīdzēt samazināt stresu, izvairīties no izdegšanas, kā arī palīdzēt tev augt kā personībai.

Tavus uzskatus

Uzskatu un vērtību upurēšana darba dēļ pavisam noteikti tev radīs milzīgu stresu, jo šaustīsi sevi ar domām – kāpēc rīkojies pretēji savai pārliecībai. Brīdī, kad saproti – darba pienākumi atkal un atkal liek tev rīkoties pretēji taviem uzskatiem, ir laiks runāt ar priekšniecību par to, ka nevēlies turpināt tā strādāt. Ja vadībai tā būs liela problēma un viņi nepieļaus iespēju tev rīkoties citādi, iespējams, ir laiks darba attiecības pārtraukt.

Tags

Labsajūta Attiecības Ģimene Karjera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form