Foto: Shutterstock
Neapšaubāmi, vadītāji katrā uzņēmumā ir citādāki, un kur vienam ļoti paveicas, tur otram darbs sagādā konstantas galvassāpes. Ja par tām darbavietām, kur priekšnieks ir lielisks piemērs, kuram vēlas līdzināties ikviens, ikdienā dzirdam retāk, ''sliktais priekšnieks'' turpretim ir kļuvis par komisku darba kultūras daļu – šis ''tēls'' gana daudz tiek atainots filmās un seriālos. Bet, kad tu pati strādā pie šāda vadītāja, tas vairs neliekas tik smieklīgi.

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā ''LinkedIn'' profilā publicējis Hārvardas Biznesa skolas un Stenfordas Universitātes pētnieku īstenoto vairāk nekā 200 pētījumu meta analīzi, kas veikta, lai labāk izprastu stresa ietekmi darbavietā. Pētnieki secināja – uztraukšanās par darba zaudēšanu rada par 50 procentiem lielāku iespēju novājināt veselību, bet pārlieku prasīgs darbs veicina 35 procentu lielāku iespēju tikt pie ārsta noteiktas diagnozes.

Nedrošība par darbu un nepielūdzamas prasības lieliski raksturo slikto priekšnieku radīto vidi. Un šādi vadītāji ir sastopami biežāk, nekā tev, iespējams, šķiet. Amerikas Psiholoģijas asociācijas pētījums liecina – 75 procenti amerikāņu darbinieku savu vadītāju uzskata par vissliktāko un sarežģītāko darba ''sastāvdaļu'', bet 60 procenti strādājošo amerikāņu labprātāk izvēlētos citu priekšnieku nevis atalgojuma palielināšanu.

Ir acīmredzams, ka sliktiem priekšniekiem ir postoša ietekme uz darbinieku veselību un produktivitāti. Tad ko darbinieki, kuriem ir šāds vadītājs, lietas labā dara? Kā izrādās, neko daudz. 27 procenti cilvēku, kas strādā pie šāda priekšnieka, darbu pamet, līdzko ir atraduši citu darbavietu. 11 procenti – darbu pamet arī tad, ja vēl nav atraduši citu ienākumu avotu, bet 59 procenti – turpina paciest neganto priekšnieku. Tas ir neiedomājami liels cilvēku skaits, kuri ik dienu dzīvo ar milzīgu stresu un izjūt tā graujošo ietekmi uz savu veselību.

Ir dažādas teorijas, kāpēc darbinieki turpina strādāt pie sliktajiem priekšniekiem, sākot ar Stokholmas sindromu (psiholoģiska parādība, kad ķīlnieks izrāda empātiju vai simpātiju pret sagūstītājiem un dažkārt tos arī aizstāv – red.) un beidzot ar lojalitāti konkrētajam uzņēmumam. Dažkārt tas ir tikai ''ērtā dīvāna'' sindroms, kad centieni atrast jaunu darbu šķiet pārāk laikietilpīgi un apgrūtinoši.

Problēma ir tajā, ka – jo ilgāk tu paliksi strādāt sliktā priekšnieka paspārnē, jo grūtāk tev būs sevi pārliecināt par aiziešanu. Tāpēc, pirms tiec darba vidē iesūkta tik dziļi, ka izkļūt vairs nav iespējams, ir svarīgi zināt, kā agrīni atpazīt sliktā priekšnieka pazīmes. Turpinājumā dažas kritiskas lietas, no kurām uzmanīties.

Foto: Shutterstock

Tevis nenovērtēšana

Neapšaubāmi, nereti priekšniekiem ir jādod atgriezeniskā saite par paveikto darbu, kas var būt ne visai glaimojoša tavam sniegumam. Bet ir tādi vadītāji, kas rada iespaidu – viņi šādus brīžus izbauda. Viņi ne tikai sniedz tev nozīmīgu vērtējumu par tevis paveikto, bet arī priecājas par tevis nolikšanu pie vietas, it īpaši tad, ja apkārt ir arī citi darbinieki. Lai arī tu, visticamāk, nevēlies priekšnieku, kurš neprot paziņot nepatīkamu atgriezenisko saiti, tu pavisam noteikti nevēlies strādāt pie tāda, kas izbauda tevis kritizēšanu un vainošanu pie uzņēmuma neveiksmēm. Ja tavs vadītājs ir tieši tāds, pēc iespējas drīzāk meklē citu darba vietu, pirms cietusi tava veselība.

Dusmu lēkmes

Kā jau ikvienam, arī vadītājiem ir sliktās dienas. Nemitīgais spiediens var likt tavam bosam zaudēt savaldību, bet tam nevajadzētu notikt regulāri. Ja tavs vadītājs uzsprāgst nevaldāmās dusmās ikreiz, kad kaut kas nenotiek tieši tā, kā viņš vai viņa ir gribējusi, ir pienācis laiks apdomāt darba iespējas kādā citā uzņēmumā.

Neatkarīgi no tā, vai šīs dusmas ir vērstas tieši pret tevi vai radušās tāpat vien, nesavaldīšanās veicina emocionāli negatīvu gaisotni visā darbavietā kopumā. Tas liek darbiniekiem ierauties sevī un būt piesardzīgiem. Cilvēki pārstāj runāt un dalīties savās radošajās idejās, jo baidās, ka uz viņiem sakliegs. Ja tu dzirdi, ka gaiteņa galā tavs priekšnieks kārtējo reizi kliedz, un pie sevis nodomā: ''Te nu mēs atkal esam,'' nevis: ''Kas pie velna notiek?'' – ir laiks doties tālāk.

Nepamatotas gaidas

Daži vadītāji savus darbiniekus uzlūko tāpat, kā mazi bērni redz savus skolotājus – viņiem nav dzīves ārpus darba. Viņi nespēj saprast, cik svarīga tev ir tava ģimene, hobiji vai jebkas cits ārpus darba, kas nesniedz ieguldījumu un pienesumu uzņēmumam. Tie ir vadītāji, kas sagaida, ka tu strādāsi virsstundas bez papildu samaksas un īpaša lūguma. Ja katru reizi, dodoties mājās darba līgumā atrunātā darba laika beigās, tevi pārņem sajūta – tu pievil savu priekšnieku, tā ir zīme, ka tu strādā neveselīgā vidē.

Foto: Shutterstock

Nespēja rādīt piemēru

Ja ir kāda lieta, kas gandrīz visus darbiniekus dara vai trakus, tas ir priekšnieks, kura darbi neatbilst viņa vai viņas vārdiem. Ir neiedomājami grūti justies iedvesmotai un nopietni uztvert savu darbu, ja cilvēks, kurš nosaka uzņēmuma standartus, pats neatbilst šīm gaidām. Ja arī tavs vadītājs ir liekulis, laiks šo uzņēmumu pamest.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!