Ieva Rekšņa – sieviete, kura 20 gadus nostrādājusi Valsts policijā par preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšnieci un precējusies ar savulaik bijušo Valsts policijas vadītāju Juri Rekšņu, sarunu šovā "Starp mums runājot" stāsta par bijušā darba pozitīvo un negatīvo pusi un ikdienu, ja abi laulātie strādā šādā darbā.
Kā teic pati Ieva, kura pameta šo darbu 2011. gadā, agrāk viņa strādājusi "labo, foršo policistu vārdā", tomēr, par spīti šim pozitīvajam aspektam, nācies saskarties arī ar visai nepatīkamām situācijām.
Vaicāta, vai kādreiz viņa domājusi, kāpēc gan vispār šāds darbs būtu jāpacieš, Ieva atbild: "Nu jā, tad, kad man sit pa aci, tas es arī nesaprotu, kāpēc man tas ir jāpārcieš tikai tāpēc, ka esmu policijas preses sekretāre, stāsta Ieva. "Deviņdesmitie gadi, kautiņi uz ielas. Mani operatori filmē, es turpat stāvu uz ielas. Nu, kas es esmu? Neteikšu "mentu kas tur", bet es dabūju pa aci." Tomēr ne šādas situācijas, ne arī reāli dzīvības draudi Rekšņu ģimeni neapturēja. "Tad, kad mēs ar Juri jau bijām kopā un mums bija bērns, dzīvojām dīvainā vietā – Botāniskajā dārzā. Mums bija draudi – pilnīgi nopietni draudi no čečenu grupējuma, ka novāks gan Juri, gan ģimeni. Tad bija bišķiņ bail..."
Runājot par ikdienu, abiem ar vīru bijis viens grafiks. Ja trijos naktī Jurim atskanēja zvans, tad tas atskanēja arī Ievai. Abi cēlās un devās darīšanās. "Tieši tāpēc, ka mēs tik šausmīgi satrauktā darbā strādājām, tad tagad ir iestājies lielāks miers, vecums noteikti... Mēs strīdējāmies par citām lietām, bet nekādā gadījumā ne par darbu. Darbs bija tas, kas mūs tad šausmīgi satuvināja."
Tomēr par spīti dažbrīd ekstrēmajām situācijām, Ieva teic, ka tā ir sievišķīga profesija. "Tagad man ir stipri daudz vairāk gadu, bet savā laikā tas bija tik forši, ka paplikšķina acis un viņi tev pastāsta vairāk nekā ir gribējuši," nosmej Ieva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
