Foto: Jehyun Sung / cc
Būt labam vadītājam nebūt nav tik viegli, kā varētu šķist. Tāpat tie, par kuriem sākotnēji gribējies domāt: ''Jā, viņš būs izcils vadītājs,'' nereti sabotē sevi, pieļaujot kļūdas, kuras redz apkārtējie, bet neredz pats. Un šādas kļūdas pieļauj pat spējīgākie un līdz šim veiksmīgākie darbinieki. Taču labā ziņa ir tā – no tām ir iespējams izvairīties, tās vajag tikai laikus atpazīt.

Emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs savā "LinkedIn" profilā raksta, ka katra vadītāja mūžā reiz pienāk brīdis, kad viņa profesionalitāte un spēja būt par izcilu līderi tiek neapzināti pārbaudīta. Ja netiks sperts pareizs solis, iespējams, tava karjera un amats var sašūpoties – sliktākajā gadījumā cietīs viss uzņēmums. Bredberijs atklāj, ka ir vairākas kļūdas, kuras vadītājs nedrīkst pieļaut, bet kuras ir iespējams apzināt laikus, nevis tad, kad būs jau par vēlu.

Lasi tālāk un uzzini, kādas vadītājiem nepieļaujamas kļūdas, kas ietekmē arī citus darbiniekus, uzskaita pētnieks.

Personības kulta veicināšana un neapzināta komunikācija tikai vienā virzienā

Foto: Shutterstock
Vadītājiem ir ļoti viegli pieķerties ''savai pasaulei'', ja ir daudz lietu un lēmumu, kurus nosaka viņš. Tāpat šādi līderi ļoti spēcīgi identificējas ar savu vadošo lomu, ka aizmirst patieso iemeslu, kāpēc viņi šajā lomā ir – kalpot citiem. Tā vietā šāds vadītājs domā: ''Šī ir mana pasaule, un mēs lietas darīsim pa manam.'' Taču būt labam līderim nebūt nenozīmē visu darīt tā, kā ir pa prātam tikai viņam. Labs līderis vienmēr atcerēsies, kādam mērķim ir savā amatā, kā arī nevis nopels, bet gan aicinās citus darbiniekus gan uzdot jautājumus, gan izteikt kritiku.

Tāpat liela daļa vadītāju uzskata, ka ir lieliski komunikatori, taču neapzinās, ka komunikācija patiesībā notiek vienā virzienā un viņu nemaz nesasniedz. Piemēram, ir tādi, kas lepojas, ka vienmēr ir sasniedzami un viegli pieejami, taču patiesībā nemaz nedzird idejas, ar kurām dalās citi darbinieki. Kā arī daži līderi neuzstāda mērķus vai nepaskaidro iemeslu, kāpēc citi darbinieki dara to, ko dara. Ir arī tādi, kas nekad nepiedāvā atgriezenisko saiti – nesniedz savu viedokli par paveikto – un atstāj darbiniekus prātojot, vai viņu darbs ir kvalitatīvs un nes augļus, tāpēc, iespējams, var gaidīt paaugstinājumu, vai tas, ko dara, nav pareizi, un gaidāma atlaišana.

Izvairīšanās no atbildības un smagu lēmumu pieņemšanas

Foto: Shutterstock

Daudzi politiķi ir bēdīgi slaveni ar izvairīšanos no pašu pieļautajām kļūdām, un to dara arī vadītāji biznesā. Nav svarīgi, vai vadītāja pieļauto kļūdu redz visi uzņēmuma darbinieki, vai to redz tikai uzdevumā iesaistītie, tāpat izvairīšanās no atbildības var nākt par ļaunu ne tikai viņa reputācijai, bet arī visam uzņēmumam. Tāpat cilvēks, kurš atsakās atzīt savu kļūdu, patiesībā nav līderis. Ja tu vēlies būt izcila vadītāja, tev ir jābūt pārliecinātai gan par saviem, gan komandas kopīgajiem lēmumiem, lai brīdī, kad kaut kas neizdosies, tu negribētu atkāpties no reiz pieņemtā un solītā. Kā arī labākie vadītāji uzņemas vainu un dalās ar atzinību.

Tāpat gadās tādi vadītāji, kas, vai nu žēlojot darbinieku, vai vienkārši vēloties izvairīties no konflikta, kas cenšas izvairīties no smagiem lēmumiem, tai skaitā atbrīvošanas no amata jeb atlaišanas. Lai gan būt līdzjūtīgam tas nav nekas slikts, īsts vadītājs zina, ka sliktu darbinieku algošana nenāk labu ne pārējam darba kolektīvam, ne uzņēmumam kopumā, tāpēc šādus darbiniekus tomēr nepatur.

Zema emocionālā inteliģence pašam pret sevi



Foto: Oscar Keys / cc
"Viņa" jau rakstījusi, ka zema emocionālā inteliģence nozīmē, ka tev nav emociju filtra – bez jebkādas vainas apziņas tu vari pret kolēģiem izturēties nejauki, pārtraukt citus runājam, izrādīt visas savas emocijas, tai skaitā dusmas, saviļņojumu, skumjas u.c. Iespējams, to pat neapzinoties, tu apgrūtini citu darbinieku sniegumu. Lai gan šāda īpašība mēdz būt raksturīga "darbiniekam parastajam'', tāda var piemeklēt arī augsta līmeņa vadītājus.

Daudzi vadītāji uzskata, ka perfekti pārvalda emocionālo inteliģenci. Iespējams, brīžos, kad šīs prasmes jālieto praksē, tas arī izdodas. Tomēr, kad jāprot nolasīt pašam sevi, iestājas aklums. Nevarētu teikt, ka šādi vadītāji ir liekuļi, bet viņi vienkārši nespēj ieraudzīt to, ko redz apkārtējie. Šādi vadītāji var neviļus izvēlēties mīļākos darbiniekus, ar viņiem var būt grūti sastrādāties, kā arī viņi nespēj uztver kritiku. Taču tādu nav retums – platformas ''TalentSmart'' veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk kā miljons cilvēku, rāda, ka 36 procenti darbinieku spēj precīzi novērtēt un kontrolēt sevi.

Viegla uzmanības novēršana vai pretēji – nepārtraukta kontrole

Foto: Shutterstock

Ir vadītāji, kuriem ir īpaši svarīgi saglabāt uzņēmuma labo tēlu, tāpēc pat mazākie ''ugunsgrēki'', kas var apdraud tēlu, ir nekavējoties jānodzēš. Taču, aizvadot visu dienu krīzes situāciju likvidēšanā, vadītāja uzmanība tiek novērsta no paša galvenā – cilvēka, kas strādā viņa uzņēmumā. Īsts līderis spēs gan atrisināt pēkšņi radušās nelielās krīzes, gan tai pat laikā veltīt pilnu savu uzmanību darbiniekiem, kuriem, ļoti iespējams, arī ir nepieciešama palīdzība, kaut padoma formā.

Savukārt otru galējību – pārlieku lielu kontroli – visbiežāk pieļauj tie vadītāji, kuri pavisam nesen ieguvuši savu posteni. Tas tāpēc, ka viņi vēl nav atslēgušies no darītāja lomas uz līdera. Šādiem vadītājiem ir tendence – ja dienas laikā nav uzskatāma vai izmērāma rezultāta, justies neproduktīviem, jo viņi vēl nav atskārtuši, ka vadītāja produktivitāte no darītāja atšķiras. Tāpēc viņi cenšas pārvaldīt katru sīkumu – visu, ko dara citi darbinieki –, kā rezultātā nespēj iekļauties termiņos. Taču labs līderis uzticēsies saviem darbiniekiem un ļaus viņiem darīt savu darbu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!