"Reader's Digest" piedāvā iepazīties ar trauksmes signāliem, ka strādā pārāk daudz!
Pirmais darbā, pēdējais mājās. Iespējams, tev patīk būt darbā nedaudz ātrāk, lai mierīgi varētu izskatīt e-pastus, sakārtot papīrus un sagatavot visu nepieciešamo strādāšanai, bet vakaros paliec ilgāk, lai pabeigtu līdz galam visus iesāktos darbus. Taču, ja agrā un vēlā strādāšana pārvēršas šķietami pienākumā, tev ir laiks apzināties, ka darbs ņem virsroku tavā dzīvē.
Sāc nerūpēties par veselību. Vai tu nemitīgi atliec kādas veselības pārbaudes, jo šķietami tām nav laika? Vai bieži vien strādā ar saaukstēšanās simptomiem, lai tikai darbā kādam nebūtu jāpārņem tavi pienākumi? Šī patiesībā ir viena no lietām, kas ļoti kaitina kolēģus – ja jūties slikti, tavs organisms saka priekšā, ka ir laiks atpūsties. Dodoties uz darbu, nejūtoties labi, pakļauj saslimšanas riskam arī pārējos darbiniekus – tāpat der atcerēties, ka slimības laikā nespēj būt tik produktīvs kā citreiz.
Nespēj darbu nolikt malā. Brīvdienas un darba dienu vakari ir domāti, lai atpūstos, tāpēc, ja drudžaini visu laiku uztraucies par termiņiem, pārbaudi ziņas, vai kāds no darba nav kaut ko rakstījis pat brīžos, kas patiesi domāti, lai "atslēgtos" no pienākumiem, tev ir radusies problēma. Ja nespēj nodalīt savu darba dienas daļu no tās, kura veltāma tikai sev, ģimenei, draugiem vai hobijiem, tu sevi manāmi ierobežo.
Kad pēc darba nekad nav plānu. Cilvēki laiku pēc darba pavada dažādi – vieni dodas uz sporta zāli, citi steidz uzreiz pie ģimenes, kāds satiek draugus. Taču cilvēki, kuri ieslīguši darbaholismā, pat necenšas atrast kādu hobiju, aktivitāti vai iemeslu, kāpēc kaut uz brīdi pilnībā nedomāt par darbu. Risinājums ir plāna izveide, piemēram, nolem šomēnes apmeklēt vismaz piecus muzejus, vairākas teātra izrādes vai iesaisties brīvprātīgo darbā un palīdzi tiem, kam tas vajadzīgs.
Vienmēr vajag labāk un vairāk. Ja darbs kļuvis par galveno dzīvē, cilvēkam nekad nešķitīs, ka viņš visu tajā izdara perfekti. Darbaholiķi bieži paši sevi kritizē, nekad nejūt, ka sasnieguši maksimumu, tāpēc grib strādāt vēl un vēl. Lielākoties tas skaidrojams ar to, ka šie cilvēki nav atraduši savu spēju augstāko robežu, taču perfekcionisms palielina ikdienā stresu. Tas nenozīmē, ka tev nevajadzētu tiekties uz maksimumu un pilnību, tomēr svarīgi atzinīgi novērtēt gan savu, gan arī apkārtējo darbu.
Nekad neatzīsti, ka strādā pārāk daudz. Un šī ir viena no galvenajām problēmām – cilvēki, kuri ikdienā patiesi darbā pavada ilgāk nekā citi (arī tad, ja strādā no mājām, bet darbu, iespējams, noliec malā pāris stundas vēlāk nekā citi), nekad skaļi neatzīst, ka tas patiesi tā ir. Viņiem tā šķiet norma un parasta dzīves sastāvdaļa, ja vēlies pierādīt savas spējas un gribēšanu tiekties augstāk. Lai konstatētu, vai tiešām strādā par daudz, parunā ar saviem draugiem un ģimeni, kuriem no malas būs labāk redzams.
Vēl citas pazīmes, kas liecina, ka strādā pārāk daudz, lasi šeit.
