*Varoņu vārdi tekstā ir mainīti
Florists
Šķiet, kas tur varētu būt grūts – likt kopā puķītes un siet lentes. Kā stāsta Inese, patiesība ir citādāka, un ikdienā, strādājot ziedu veikalā, nākas saskarties ne tikai ar šī darba skaisto pusi.
1. Cilvēku neizlēmība. "Es gribu rozes. Nē, es tomēr gribu tulpes. Varbūt man labāk ņemt podiņā? Labi, lai iet gerberas." Inese uzsver, ka neviena darba diena nepaiet bez šādām pārdomām un nenoteiktības.
2. Aukstums. "Lai ziedi saglabātos svaigi un krāšņi, tiem nepieciešama zema gaisa temperatūra." Viņa stāsta, ka sākumā bieži salusi un slimojusi: "Ar klepu sākumā bijām kā cimdiņš ar rociņu."
3. Ziedi vairs nesmaržo. "Atceros, ka biju ļoti priecīga, ka varēšu strādāt vietā, kurā nemitīgi skaisti smaržo. Es nebiju pieradusi vairākas stundas atrasties ziedu tuvumā, tādēļ ļoti sāpēja galva." Inese atklāj, ka tagad viņai daudzi ziedi vairs nesmaržo: "Ne tā, ka pilnībā nē, bet tās smaržas sajaucas kopā un vairs nešķiet nekas tik īpašs kā citiem."
4. Pārmetumi. "Bieži ir tā, ka cilvēkam galvā ir vīzija, kā vēlētos, lai pušķis izskatās. Kad tas izveidots, no klientiem izskan dažādas piezīmes, par kurām sākumā nevienojāmies." Inese saka, ka pēc tam nākas dzirdēt komentārus par profesionalitātes trūkumu: "Sākumā derētu visu izstāstīt līdz sīkumam un rēķināties, ka ne vienmēr viss sanāk mats matā vienādi."
5. Ziedu svaigums. "Es jau saprotu, ka neviens nevēlas nopirkt ziedus, kuri nākamajā dienā novītīs, taču jautājumu "vai šie ziedi ir svaigi" es dzirdu vismaz desmit reizes dienā." Viņa uzver, ka tas, protams, ir normāli un viņa jau šo frāzi uztver pavisam mierīgi, bet sākumā bijusi sajūta, ka sadusmosies.
Skolotājs
Marika ceturto gadu strādā sākumskolā, viņa ir matemātikas skolotāja un klases audzinātāja. Par skolotāju viņa gribēja kļūt jau no vidusskolas laikiem, un sapnis piepildījās! Viņa gan atzīst, ka, pat darot darbu, kurš ļoti patīk, nākas saskarties ar profesijas specifiku, par kuru daudzi ikdienā nemaz neaizdomājas.
1. Darbs ar vecākiem. "Nekad neiedomājos, cik daudz laika aizņem darbs ar vecākiem, piemēram, paskaidrojumi, atbildes uz jautājumiem, neskaidrību šķetināšana u.c." Sieviete uzsver, ka šim nākas ziedot daudz sava brīvā laika.
2. Skolotājs visu laiku. "Es nevaru aiziet uz veikalu, lai kāds mani nepasveicinātu ar frāzi: "Labdien, skolotāj!" Tāpat es nevaru aiziet uz klubiņu, nebaidoties, ka kāds to redzēs un šķībi noskatīsies. Es pat nevaru ēst "maķītī" (ātrās ēdināšanas restorāns – red.), lai to neredzētu bērni vai vecāki un pēc tam par to nerunātu un nenosodītu.
3. Nedrīkst slimot. "Skolotājs nedrīkst slimot un ņemt slimības lapu, jo tāpat mācību viela ir jāizņem. Tas nozīmē, ka, atkal atgriežoties darbā, ir jāiespringst, lai iemācītu visu, kas iemācāms un savilktu visus parādus."
4. Darbs mājās. "Neteiksim, ka es nezināju, ka skolotājs daudz strādā mājās, bet nekad neapzinājos, ka darāmā pēc stundām ir tik daudz." Viņa atzīst, ka nereti visas brīvdienas pavada, labojot kontroldarbus un gatavojot materiālus nākamajām stundām.
5. Skolotāju neieredz. "Kad pati mācījos skolā, arī man bija skolotāji, kurus neieredzēju, bet nekad nedomāju, ka kāds tā domās arī par mani." Marika skaidro, ka atliek rīkoties pareizi un godīgi, lai skolēns saņem pēc nopelniem – tā uzreiz sākas neieredzēšana, aprunāšana u.c.
Citus skolotāju amata noslēpumus vari lasīt šeit.
Fizioterapeits
Elita rehabilitācijas nozarē darbojas jau 13 gadus. Katru dienu viņa strādā ar pacientiem, kurus skārušas dažādās veselības problēmas, taču mērķis viens – šodien justies kaut nedaudz labāk nekā vakar. Viņa palīdz viņiem vingrot, izmasē problemātiskās ķermeņa daļas un izmanto jaunākās tehnoloģijas, kuras varētu uzlabot viņu veselības stāvokli.
1. Apjukums pēc universitātes. "Kad ieguvu augstākās izglītības grādu, entuziasma pilna devos praksē un darba meklējumos. Patiesībā ir tā, ka universitātē lielāka uzmanība tiek veltīta tradicionālajai medicīnai un ārstēšanai, bet alternatīvais nolikts malā." Elita stāsta, ka viņa bijusi pārsteigta, ka daudz kas jāsāk mācīties atkal no jauna.
2. Katrs par sevi. "Sākumā, kad strādāju slimnīcā, neviens negribēja dalīties ar informāciju, piemēram, kāds bija apmeklējis lekciju, bet citiem par jauniegūtajām zināšanām neko nestāstīja." Viņa uzskata, ka ir svarīgi vadībai parādīt, ka esi uzņēmīgs, taču visi darbojas viena mērķa labā – palīdzēt cilvēkiem.
3. Rezultāts. "Pie manis uz vingrošanu nāk cilvēki ar dažādām problēmām un diagnozēm. Vieni sasniedz nospraustos mērķus ātrāk, citi vēlāk, kā arī ceļš līdz tiem ir dažāds." Viņa atklāj, ka strādā ar pacientiem tik smagi, ka reizēm rodas sajūta, ka pati būtu visas sāpes pārdzīvojusi uz savas ādas.
4. Fizisks un morāls nogurums. "Es zināju, ka šis darbs nebūs viegls – visu dienu sanāk būt darbībā, tomēr sadzīvot ar morālo nogurumu reizēm ir grūtāk." Elita uzsver, ka neviens viņai pirms profesijas izvēles neteica, cik ļoti viņas pašas uzskatus par dzīvi ietekmēs sastaptie cilvēki: "Reizēm ir tā, ka es vakaros jūtos vairāk morāli nekā fiziski grūti."
5. Mūžīgais students. "Tāpat kā 21. gadsimta tehnoloģijas turpina attīstīties, arī šajā nozarē nemitīgi tiek kaut kas uzlabots, atklāts un pielāgots." Viņa skaidro, ka papildus darbam bieži apmeklē lekcijas, seminārus un kursus, lai spētu saviem pacientiem sniegt pašu labāko un vērtīgāko palīdzību.
Frizieris
Ievas ikdiena aizrit pucējot vienu no skaistākajām sievietes rotām – matus. Kādreiz viņa vēlējās kļūt par veterinārārsti, taču šīs aroda realizācija palika tikai domu līmenī. Savas tagadējās profesijas izvēli viņa it nemaz nenožēlo, un ar darba grūtībām ir saradusi.
1. Darbs uz kājām. "Nevienam nav noslēpums, ka frizieris strādā, stāvot kājās. Man sākumā šķita, ka tas būs tīrais sīkums, jo esmu jauna un stipra." Viņa atklāj, ka dienas beigās kājas bija tik smagas un nogurušas, ka gribējās tikai un vienīgi nonākt mājās: "Tagad ir nedaudz vieglāk, bet tāpat nogurst."
2. Sarunu biedrs. "Tā kā matu griešana, krāsošana, veidošana u.c. nav grupas pasākums, ar klientēm pārrunājam dažādas tēmas. Savu slikto garastāvokli, ja tāds ir, cenšos neizrādīt, jo cilvēks ir nācis pie manis un cer sagaidīt vislabāko iespējamo attieksmi." Ieva atzīst, ka reizēm uz jautājumu: "Kas tev jauns?" dienas laikā nākas atbildēt aptuveni piecas vai sešas reizes.
3. Gaumes lieta. "Katra kliente pie manis nāk ar individuālām vēlmēm, piemēram, apgriezt galus, piekrāsot sirmos matus vai uztaisīt frizūru saviesīgam pasākumam." Sieviete skaidro, ka ir grūti līdz galam izprast cilvēka vēlmes, ja nav uzskates materiāla: "Ja gadās tā, ka rezultāts neapmierina klienti, es, protams, jūtos ļoti vainīga." Viņa iesaka šādos gadījumos paņemt līdzi bildi ar vēlamo rezultātu, lai aiztaupītu galvassāpes abām pusēm.
4. Kardinālas pārmaiņas. "Pie manis nereti atnāk sievietes ar vēlmi krasi mainīt savu matu sakārtojumu un izskatu. Tādās situācijās es parasti izstāstu iespējamos variantus, un kopā izlemjam, kurš izskatītos vislabāk." Ieva atceras, ka ir bijušas reizes, kurās viss beidzas ar puņķiem un asarām: "Mēs nogriezām klientei īsus matus, taču viņa trīs stundu laikā jau bija paspējusi to nožēlot. Es iesaku atcerēties, ka neviens frizieris jums speciāli neveido tādu griezumu, kurš nepiestāv."
5. Pazudis pusdienlaiks. "Kad sāku strādāt, domāju, ka varēšu precīzi izrēķināt, cik ilgi katram klientam un viņu vēlmju realizācijai vajadzēs laiku. Realitātē ir citādāk, un reizēm nesanāk pat paņemt normālu atelpas pauzi." Viņa skaidro, ka līdzīgi ir situācijās, kad ienāk kāds klients "no ielas" un vēlas nogriezt matus.
Taksists
Šobrīd Matīss strādā pa taksistu. Pie stūres viņš reizēm ir gan dienas laikā, gan nakts stundās un nogādā pasažierus, kur "vēji pūš". Ar ko nākas ikdienā saskarties taksistiem?
1. Patvaļība mašīnā. "Kad strādāju naktīs, nākas vest arī iereibušus cilvēkus, un tie parasti grib saspiest visas iespējamās pogas, kas mašīnai ir." Matīss stāsta, ka cilvēki taisa vaļā logus, pārslēdz radio stacijas, griež tās skaļāk, kāpj iekšā ar glāzītēm u.c. Viņš piebilst, ka reakcija uz šādām izdarībām ir atkarīga no garastāvokļa: "Ja tā padomā, nav taču nekas slikts, ja gribas paklausīties sev mīļāko staciju, bet vajag pieklājīgi pajautāt."
2. Atstātas mantas. "Atrast var visu ko, piemēram, telefonus, auskarus, lietussargus, jaciņas u.c. Steigā reizēm cilvēkiem gadās kaut ko aizmirst." Viņš atklāj, ka sanāk arī neveiklas un pārmetošas situācijas: "Sākumā es pēc katra klienta neskatījos, vai viss paņemts. Biju aizvedis jau vēl kādus četrus cilvēkus, kad saņemu zvanu ar jautājumu, vai nav palikusi konkrētā lieta. Es jau nezinu, varbūt bija un kāds no nākamajiem braucējiem paņēma, bet sliktais palieku es."
3. Gaidīšana. "Es nepazīstu cilvēkus, kuriem tīk sēdēt bezdarbībā, taču taksistiem ar to reizēm jāsaskaras." Viņš skaidro, ka cilvēki ne vienmēr ir punktuāli, tāpēc pie gaidīšanas viņš jau pieradis.
4. Darbs naktīs. "Kad darbs nav noteikts konstanti no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, un reizēm gadās pa nakti strādāt, bet pa dienu gulēt, ikdienas ritms tiek nedaudz sabojāts." Matīss uzskata, ka šo darbu var darīt tik ilgi, kamēr to atļauj pašsajūta.
Citus taksista amata noslēpumus vari lasīt šeit.
