Mēs esam pieraduši, ka visbiežāk, ja ir notikusi kāda ķibele, pie visa vienmēr ir vainojama sieviete. Tā parasti notiek gan attiecībās, gan ģimenē, gan ar bērniem, kad sievietei vienmēr jānoklausās pārmetumi – kur viņa ir skatījusies, kāpēc to pieļāvusi un kā gan citi tiek galā, bet tu ne. Psiholoģe Irina Česnova stāsta par dzīves situācijām, kad sievietei vajadzētu atcerēties, ka viņas mīļotais vīrietis ir tāds pats attiecību dalībnieks kā viņa un nevajag uzņemties vainu par viņa rīcību, viņa izvēli un viņa dzīvi.
Viņš necenšas nopelnīt naudu
"Īsta sieviete iedvesmo savu vīrieti uz katru viņa rīcību" – tas, protams, ir dzirdēts bieži. Savukārt, ka vīrietis nav noskaņots "gāzt kalnus", ir skaidra lieta, kja viņam blakus nav "īstā" sieviete, kas neprot viņu iedvesmot.
Kā gan ir patiesībā? Sieviete tik tiešām ir spējīga iedvesmot savu vīrieti, taču ne jau ar burvestībām un kaut kādām "īstu" sieviešu maģiskām darbībām, ko prot tikai viņas. Tas ir iespējams tikai ar viņas unikālo pieeju, mīlestību atbalstu, kādu prot sniegt tikai viņa. Ja vīrietis neraujas nopietnā pelņā, tad, visdrīzāk, viņam vienkārši nav šādas vēlēšanās. Viņam pietiek ar mazumiņu. Var pat būt tā, ka viņš gribētu pelnīt vairāk, tomēr nevēlas mainīt iemīļoto darbu vai aizraušanos, vai varbūt vienkārši nevēlas pārstrādāties.
Sieviete, savukārt, atzīst, ka viņas ienākumu līmenis ir augstāks, jo viņai ir lielākas vajadzības un vēlme dzīvot labāk. Viņai var būt citi priekšstati par labklājību un nodrošinātu dzīvi. Ar burkšķēšanu un ņaudēšanu vīram palīdzēt nevar. Vienīgā iespēja ir samazināt prasības pret vīrieti un negaidi no viņa tik daudz. Ieraugi realitāti, fokusējies uz sevi un domā, kā pašai vairāk pelnīt un uzlabot savu dzīvi.
Viņš piesienas, jo tu esi “kaut kāda ne tāda”
Tu neesi sievišķīga, neesi maiga un ieinteresēta viņā, vārdu sakot – "nepareiza". Tāpēc viņš tā uzvedas, un nekas labs no attiecībām nesanāk. Ja tu kļūtu citāda, saņemtu citu attieksmi – tā viņš uzskata.
Dzirdot kaut ko tādu, nekādā gadījumā neieslīgsti vainas sajūtā un kaunā, un nedomā, ka tagad tev jāsāk mainīties, un visi kļūs laimīgi. Attiecībās pareizākais ir palikt tādam, kāds esi, un tas attiecas uz abiem partneriem. Nevajag censties otru pārveidot, mīliet viens otru tādu, kādi esat, ar nolūku nesāpinot un saglabājot pašpārliecinātību.
Viņš bieži apvainojas un “iestājas pozā”
Šeit ir svarīgi saprast, par kādu aizvainojumu varētu būt runa. Ja vīrietis dzird no tavām lūpām: "Ko tu te esi izgāzies pa visu dīvānu kā pelmenis, būtu labāk normālu naudu mājās nesis," tad uzreiz kļūst skaidrs, ka aizvainojumam ir pamats.
Viņš varēja izvēlēties jebkuru citu reakciju – piemēram, pateikt "man ļoti žēl". Mēs neatbildam par citu cilvēku jūtām un garastāvokli. Pūsties, gaidot atvainošanos un nožēlas izteikšanu no tevis, vai uzklausīt viņa pozīciju un izrunāties – tā jau ir viņu izvēle. Redzot dārgā cilvēka aizvainoto seju, tev atliek vien izjust (ne izteikt) nožēlu, ka viņš tā reaģē.
Viņam ir cita sieviete vai ģimene
Mūsu sabiedrība tiek uzskatīts, ka "no labas sievas vīrs neaiziet" un, "ja viņam tevī viss patīk, viņš pa kreisi neietu". Atkal sanāk tā, ka sieviete ir vainīga pie viņa aiziešanas, jo nav devusi to, kas viņam ir vajadzīgs.
Viņam ir atkarība
Atkarība var būt jebkāda – alkohols, narkotikas, azartspēles. "Tevis dēļ es tāds esmu, tu mani esi tik tālu novedusi," tā parasti dusmās kliedz piedzēries vai apreibinājies vīrietis. Apkārtējie, savukārt, tādās reizēs saka, ka labām sievietēm vīrieši nedzerot, un sieviete, to dzirdot, turpina savu vīrieti "glābt".
Tādā situācijā kaut kas var mainīties, kad cilvēks pats gribēs apstāties. Pats! Kad viņš varēs atzīties (ne tavā ietekmē), bet pats sev, ka viņš ir atkarīgs un viņam ir problēma, ka viņš grauj sevi un visus apkārtējos, ko mīl, tikai tad notiks pārmaiņas. Viņam pašam ar savām kājām ir jādodas pie psihoterapeita vai narkologa. Tikai tad sāksies īstais problēmu risinājums, izeja no apburtā loka un pavisam cita dzīve.
