Austrumnieki gatavojas seksa revolūcijai

Arābu Emirātu iedzīvotāji konferencē tika atspoguļoti kā reliģisku tradicionālistu apspiesta sabiedrība, kurā tiek pieļauta vīriešu kundzība, bērnu laulības, poligāmija un slepkavības goda vārdā. Aizstāvot ģimenes godu, vīrieši drīkst nogalināt savu radinieci, ja pastāv aizdomas, ka šai sievietei ir bijuši ārlaulības seksuālie sakari.

Pēc Apvienoto Nāciju starptautiskā bērnu fonda UNICEF datiem, Jordānijā ik gadus notiek vidēji 23 šādas “goda slepkavības”. Pagājušajā gadā vairāk kā divas trešdaļas slepkavību Gazas sektorā un Jordānas upes Rietumu Krastā bijušas šādas “goda slepkavības”.

Jemenā 1997. gadā notikušas tieši 400 šādas slepkavības goda dēļ, bet Ēģiptē tai pašā gadā – 52 “goda slepkavības”.

Konferences dalībnieki vienprātīgi nosprieda, ka Vidējo Austrumu zemju iedzīvotāju seksa dzīve ir problemātiska, jo šajā pasaules daļā, pretēji populārajam uzskatam, seksa dzīve ir daudz atšķirīgāka no reliģijas noteiktā ideāla.

Zinātnieki norāda, ka 50 procenti Libānas sieviešu nevainību zaudējušas jau pirms kāzām. Marokā, pēc profesora Abdesada Dialimi datiem, šis skaits sasniedz 70 procentus.

Arī homoseksualitāte Austrumos visbiežāk ir tabu tikai vārda pēc – it īpaši Persijas līča apvidū, kur valda stingri nodalīta dzīve starp abu dzimumu pārstāvjiem. “Cietumā sekss starp viena dzimuma pārstāvjiem ir norma,” teica kāds zinātnieks no Persijas līča. “Saūda Arābija ir kā viens liels cietums.”

Konferences dalībnieki savās runās pretstatīja arābu zemju likumus, kas sakņojas reliģijā, ar šo zemju iedzīvotāju reālo seksuālo dzīvesveidu.

Neraugoties uz plaši izplatīto seksuālo brīvību un gadījuma sakariem seksā, dzimumdzīve pirms laulībā Marokā ir pretlikumīga. Sievietes, kurām ir piedzimis ārlaulības bērns, var tikt iesūdzētas tiesā kā prostitūtas, viņām var uzlikt naudas sodu un piespriest sešus mēnešus cietumsoda.

Līdzīgi ir arī ar aborta aizliegumu – Libānā aborti ir aizliegti ar likumu, taču dzīvē ir normāla parādība. Bieži tiek veiktas operācijas, lai atjaunotu jaunavības plēvi.

Konferences dalībnieki secināja, ka milzīgās atšķirības starp likumīgo ideālu un nelikumīgo normu nosaka arābu erotisma būtība.

Libānā likums paredz mīkstinošus apstākļus vīriešiem par savas radinieces nogalināšanu, ja viņa zaudējusi nevainību pirms kāzām. Tai pašā laikā, Sentdžozefa universitātes (Beirutā) veiktais pētījums liecina, ka Libānas neprecētajām sievietēm ir daudz labāka seksuālā dzīve nekā precētajām sievietēm. Arī Ziemeļāfrikā aizvien pieaug vientuļo un atsevišķi dzīvojošo sieviešu skaits.

Lai izkliedētu neziņu un aizspriedumus, kā arī atspoguļotu plaisu starp oficiālo un neoficiālo sabiedrības attieksmi pret seksu Vidējos Austrumos, tiek veidoti dažādi televīzijas raidījumi, kuros tiek apspriesti visdažādākie ar seksu saistītie jautājumi – sākot no masturbācijas un beidzot ar incestu.

Libānā homoseksuāli sakari ir nelikumīgi, taču šajā valstī plaukst un zeļ geju sabiedrības, par ko liecina daudzie geju klubi un politiskā kustība, kas nodarbojas ar homoseksuālistu atmaskošanu parlamentāriešu aprindās.

Oksfordas konferences dalībnieki norādīja, ka austrumnieku seksuālo dzīvi ietekmē Rietumu pasaules seksuālā visatļautība. Arābu pasaulē tā ielaužas dažādos veidos: līdz ar libāniešu kara veterāniem, kuri atgriežas mājās, izbaudījuši eiropiešu dzīves veidu; ar palestīniešiem, kuri uzdzīvo Izraēlas klubos; un rietumu sponsorētajām AIDS novēršanas programmām, kas bez maksas liek izdalīt prezervatīvus. Arī satelīttelevīzijas kanāli veic seksuāli izglītojošo funkciju.

Rezultātā rodas straujas seksuālās dzīves pārmaiņas Vidējo Austrumu sabiedrībā. Libānas sievietes pat drīkst savu seksualitāti demonstrēt skaistuma konkursos. Kontracepcijas līdzekļu izplatība sniedz austrumu sievietēm aizvien lielāku kontroli pār savu seksuālo dzīvi.

Arābu seksologu konferencei ir diezgan politisks raksturs. Norādot uz sabiedrības problēmām, seksologi mēģina austrumu sabiedrībā ieviest rietumu seksa dzīves paradumus, un mazināt reliģijas autoritatīvo ietekmi.