- Distancēšanās un izvairīšanās - tas notiek, kad viens no partneriem negribīgi iesaistās nopietnās sarunās. Attālināšanās var būt gluži acīmredzama, piemēram, pieceļoties un bez vārda runas izejot no telpas, vai arī nemanāmāka, “atslēdzoties” vai piepeši apklustot strīda vai sarunas laikā.
Izvairīšanās atspoguļo nepatiku pret atsevišķām sarunu tēmām, un šādos gadījumos vairāk notiek mēģinājumi vispār neuzsākt šādas sarunas.
- Pārmetumi - šajā gadījumā viens partneris tieši vai netieši noliedz otra idejas, sajūtas vai rakstura īpašības. Dažreiz šādi komentāri, apzināti vai neapzināti, mazina otra cilvēka pašapziņu.
Pārmetumi var izpausties dažādos veidos. Viens partneris otram apgalvo, ka viņa emocijas (piemēram, skumjas vai vilšanās) ir situācijai neatbilstošas. Pārmetoša attieksme ir ļoti sāpīga tam cilvēkam, pret kuru tā vērsta.
Rodas dabiska aizsargreakcija, kad pārmetumiem apbērtais cilvēks ieraujas sevī un cenšas neizrādīt savu patieso būtību, domas, vēlmes un sajūtas, jo pārāk riskanti ir rīkoties savādāk.
- Negatīvas interpretācijas - tās parādās, kad viens no partneriem nepārtraukti uzskata, ka otra rīcības motīvi ir daudz sliktāki nekā tie patiesībā ir. Tādēļ šī partnera rīcība tiek izskaidrota netaisni.
Pētījumi pierāda, ka cilvēki mēdz saskatīt citos cilvēkos un situācijās to, ko sagaida. Patiesībā mums visiem piemīt tendence apstiprināt savus aizspriedumus, un tas izpaužas kā pierādījumu meklējumi mūsu iedomu par kādu cilvēku vai situāciju apstiprināšanai.
Ja attiecībās iestājusies krīze, abi partneri mēdz nenovērtēt pozitīvās lietas, ko saskata, vairāk balstot savus spriedumus uz nejaušiem sliktākajiem attiecību momentiem, nevis partnera labākajām rakstura īpašībām.
- Problēmu pārspīlēšana - tā rodas, kad partneri mētājas ar savstarpējiem apvainojumiem, pakāpeniski saasinot sākotnējo problēmu, tā ka attiecības turpina aizvien pasliktināties.
Abiem partneriem ir tieksme izteikt otram aizvainojošas piezīmes un vārdus, kas satricina viņu attiecības pašos pamatos. Partneri bieži cenšas ievainot otru, izmantojot verbālus (un dažreiz arī fiziskus) ieročus.
Ja šajos uzbrukumos kā ierocis tiek izmantotas arī intīmās zināšanas par partneri, tad pastāv liela iespēja, ka nākotnē maiguma un tuvības brīži ir apdraudēti. Kurš gan gribēs uzticēt otram cilvēkam savas dziļākās jūtas, ja šī informācija vēlāk tiek izmantota konflikta situācijās?
Diemžēl šāda uzvedība divu cilvēku attiecībās vēsta, ka iestājusies krīze un attiecību nākotne ir apdraudēta. Taču mums ir arī labās ziņas – ikvienu krīzi var pārvarēt, un izglābt attiecības, ja tajās ievieš pozitīvu komunikāciju un izskaidrošanos. Atceries, ka apspiestas izjūtas izraisa dusmas, neapmierinātību un depresiju. Neatstāj bez ievērības brīdinājuma signālus jūsu attiecībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
