Foto: Shutterstock
Pieaugot laiku pa laikam sastopamies ar lietām, darbībām, kuras nākas darīt pirmo reizi. Tā kā jebkas, ar ko sastopamies pirmoreiz, izsauc bažas un satraukumu par to, vai tev būs pa spēkam to paveikt, nereti šīs reizes rada mūžam paliekošas atmiņas. Iespējams, tā nešķiet visiem, bet gribētos domāt, ka arī pirmais skūpsts ir viena no tām pirmajām reizēm, kura teju katram ir palikusi atmiņā kāda amizanta vai ļoti mīļa iemesla dēļ.

Varbūt arī tev šobrīd atmiņā nāk pašas piedzīvotais pirmais skūpsts vai kādas draudzenes atklātā pieredze, taču šoreiz piedāvājam iepazīties ar dažiem 'Viņa' lasītāju, iespējams, neveiklajiem, mīļajiem un nedaudz amizantajiem pirmajiem skūpstiem.

Sabadīties ar zobiem

Lauma atminas, ka viņas pirmais skūpsts noticis pludmalē. Viņa tur devusies kopā ar puisi, savu draudzeni un viņas draugu, taču ar savu partneri noklīdusi no abiem pārējiem. Mirklī, kad nolēmusi, ka pienācis laiks atrast pazudušos draugus, puisis meiteni parāvis aiz rokas un centies noskūpstīt. ''Tā kā skūpsts bija negaidīts, es apjuku, un pirmajā brīdī mēs sasitāmies ar zobiem. Labi, ka tas puisi pārlieku nesamulsināja, un otrais mēģinājums jau bija daudz patīkamāks.''

Ziemas prieki – ne tikai ragaviņu braukšana, bet arī skūpstīšanās


Foto: Shutterstock
''Tolaik mācījos 7. klasē, un man ar klasesbiedru bija abpusējas simpātijas. Tā bija viena no tām ziemām ar daudz un biezām kupenām, tāpēc ar draugiem nolēmām, ka jādodas uz kalnu braukt ar ragavām. Kā izrādījās, manai draugu kompānijai piebiedrojās arī mana simpātija. Tā nu saģērbāmies kombinezonos, lai būtu silti, un devāmies uz kalnu.

Kā jau jaunībā – paralēli ragaviņu braukšanai sākām pikoties un viens otru apbērt ar sniegu. Visā tai jezgā man simpatizējošais puisis mani pavilka tālāk no draugu pulka. Turpinājām pikoties, sākām grūstīties, līdz es nogāzos sniegā, un viņš man blakus. Apkārt notiekošā jautrība izsauca mūsos smieklus – kamēr smējāmies viņš mani noskūpstīja, taču es to aptvēru tikai tad, kad tas jau bija beidzies,'' savu pirmo skūpstu atminas Sabīne. Viņa vēl piebilst, ka tolaik tas bijis liels notikums, bet šodien, to atceroties, neviļus jāsmejas.

Kas jādara ar lūpām un mēli?


Foto: Shutterstock
''Man bija 14 vai 15 gadu, un kopā ar draugiem bijām pie kāda ciemos. Vairs neatminos, vai man šis puisis patika vai nē, bet ticu, ka – jā – ja jau ļāvu viņam mani noskūpstīt. Viņš vēlējās privātāku gaisotni, tāpēc paķēra mani aiz rokas un ieveda kādā no namsaimnieka brīvajām istabām. Apsēdāmies uz dīvāna, nedaudz papļāpājām un tad jau tas notika – mans pirmais skūpsts.

Daudz no tā mirkļa neatceros, taču zinu, ka, ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi, kuras nebija, es ļoti koncentrējos. Visa skūpsta laikā centos saprast, kā jākustina galva un lūpas, kas jādara ar mēli. Tāpat puisis mani ar skūpstu pārsteidza, tāpēc uztraukums par to, vai daru visu pareizi, bija dubultā,'' savā pirmajā skūpstā dalās Katrīna. Viņa vēl piebilst, ka, to atminoties, tas šķiet bezgala neveikli, taču visiem tam kādreiz jāiziet cauri.

Visu izlemj pudele


Foto: Shutterstock
Pretēji iepriekšējo dāmu pieredzēm Emīlija savu pirmo skūpstu atceras tā, it kā tas būtu noticis vakar. ''Skaidri atceros, ka man bija 12 gadu un biju ieskatījusies Kristapā, kurš uzaicināja mani uz savu 13. dzimšanas dienas svinēšanu. Protams, ka pēc sēdēšanas pie galda spēlējām visādas spēles, un pienāca laiks arī pudeles griešanai, kas savulaik visnotaļ bija viena no top spēlēm draugu lokā un dzimšanas dienas ballītēs.

Iegriezu pudeli un tā nostājās starp Kristapu un Jurģi. Mēs ar Kristapu saskatījāmies, un varēja just, ka viņš arī grib, lai pārējie aplī sēdošie pasaka, ka pudeles kakliņš ir tuvāk uz viņa pusi. Bet – nekā! Citi spēles dalībnieki nolēma, ka bučoties man būs jādodas ar Jurģi. Tā nu mans pirmais skūpsts notika tualetē virs poda ar puisi, kurš man galīgi nepatika. Un es nevarēju no tā visa izvairīties, jo līdzi nāca liecinieks, kurš pieskatīja vai patiešām mēs bučosimies. Lieki piebilst, ka tā arī ar Kristapu nekad neesmu pabučojusies.''

Es skaitīšu līdz desmit!


Foto: Shutterstock
''Kas nu kura izpratnē ir skūpsts, bet es to vairāk sauktu par buču. Lai gan šobrīd, iespējams, ir pavisam pretēji, savulaik biju bezgala kautrīga un jebkāda puišu uzmanība lika maniem vaigiem sarkt un man zaudēt valodu. Taču, neskatoties uz to, kāds puisis reiz vaicāja, vai kļūšu par viņa draudzeni. Tā kā padsmitnieka gados bija īpaši svarīgi būt ar kādu kopā, es, protams, piekritu, bet baidījos, jo zināju – tas nozīmē, ka mums būs arī jāsadodas rokās un jābučojas.

Zinu, ka puisis mūsu pirmo ''skūpstu'' ļoti gaidīja – tāpat arī manas draudzenes. Kādu dienu draugu bariņā devāmies pastaigāties pa promenādi. Piestājām pie viena no soliņiem, un mana tā brīža labākā draudzene mūs nostādīja fakta priekšā: ''Jums tagad jāskūpstās!'' Lieki piebilst, ka tobrīd man šķita, ka sirds no straujajiem pukstiem pagurs un es nokritīšu bez samaņas, taču kas jādara, jādara. Atminos, ka puisim mana draudzene lika aizvērt acis, un skaitīja līdz desmit, kas bija man dotais laiks, lai tam sagatavotos.

Noskanot skaitlim desmit, vairs lāgā neatceros, kas notika, bet zinu – mūsu lūpas saskārās, un visi bija priecīgi. Ja jādomā par to, kā manas un puiša attiecības attīstījās tālāk, neatminos, ka šim ''skūpstam'' būtu sekojusi otrā reize,'' atklāj Kristīne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!