Šoreiz rubrikā Buduāra stāstiņi runāsim par aizliegtajiem augļiem, kas ir krietni lielāks tabu nekā liekā kūciņa darba dienas noslēgumā vai tā pēdējā vīna glāze draudzeņu pļāpu vakarā. Šoreiz grēcīgais kumosiņš ir viņš – kārdinošs, trenētām rokām, plaukstām, kas tev liek zaudēt prātu, un humora izjūtu, kas atkal un atkal liek risināt mīklu – vai viņš patiešām ir tāds ciniķis vai vienkārši cenšas pārbaudīt – ir tev pa zobam vai nav? Viņš – valdzinošs, veiksmīgs un gudrs. Un aizņemts.
Ja pati reiz esi sapinusies kaislības valgos, zogot tuvības mirkļus no kāda, kurš tos jau apsolījies dāvāt citai, iespējams, zini, kas ir tā maģiskā vara, kas vīrietim piemīt un liek tev veselo saprātu iestūķēt pagultē, pašai steigšus raujot kājās kurpes un traucoties viņu satikt.
Kaut nakts vidū. Kaut otrdienas vakarā. Negulējušai, nogurušai – kā narkomānei, kura dzenas pēc savas devas un apzinās, ka tā var būt pēdējā.
Turpinājumā piedāvājam mūsu lasītāju stāstus, kuros viņas atklāj, kā un kāpēc iesaistījušās afērās, reizēm gluži neviļus pieņemot mīļākās lomu un tomēr piekrītot šādiem spēles noteikumiem. Kāds tas ir? Sekss ar jau aizņemtu vīrieti. Precētu, saderinātu, attiecībās esošu – tev nepieejamu. Tiešām nepieejamu?
Astra (28): Sievas ir viņiem, ne man. Lai nu paši arī skaidrojas
Ja vīrietis man patīk un esmu saistoša viņam, no labas laika pavadīšanas diezin vai atteikšos vien tāpēc, ka konkrētais eksemplārs jau ir apgredzenots.
Eva (35): Viņa pat neapjēdz, ka viņam riebjas sarkana lakāda
Visbiežāk gan es jūtos kā pilnīga muļķe – apzinos, ka ar viņu mēs nerotāsim Ziemassvētku egli un nekrāsosim Lieldienu olas, viņš nebūs klāt vienā mirklī, ja nakts vidū piezvanīšu teikšu – tev jāatbrauc. Man pieder tieši puse no viņa.
Inese (33): Kāpēc nešķiras? Nevarot saņemties
Abi apprecējušies jauni, piedzimuši bērni, vēlāk viens no otra attālinājušies, nu nezinot, ko darīt. Sieva dzīvojot citur, viņš palicis abu kopīgajā mājā. Kāpēc nešķiras? Nevarot saņemties.