Kad cilvēki iepazīstas un iemīlas, viņi absolūti ir uz viena viļņa. Tieši šī iemesla dēļ ļoti sāpīga var būt atklāsme, ka pēc ilgāka kopā pavadīta laika jūtaties kā svešinieki, lai gan katru dienu pavadāt kopā. Šādās situācijās vienīgais loģiskais risinājums var šķist doties katram uz savu pusi, taču nereti ar šo soli ļaudis pārsteidzas. Vairāk par iemesliem, kāpēc attiecībās rodas atsvešinātības sajūta, skaidro psihoterapijas speciālisti Ilona Buša un Gatis Bušs.

Bušs norāda, ka cilvēki atsvešinās, jo ikdienā sāk nepamanīt sīkumus. "Katra diena ir vienāda, visu laiku notiek viens un tas pats. Tas ir veids, kā cilvēks kompleksitāti savā dzīvē samazina. Ja ir mazāk, tad ir vieglāk dzīvot." Viņš uzsver – cilvēks no vienas puses šādu sarežģītību negrib, bet, ja tā tiek samazināta, tad kļūst garlaicīgi. "Un tad beigās mēs nepazīstam viens otru."

Savukārt Buša skaidro, ka, šādi dzīvojot, cilvēki var nonākt pie nepatīkas atklāsmes – mums ir dažādi uzskati. "Jo mēs vairāk runājam, jo jums mums ir vēl dažādāki priekšstati." Šādos brīžos rodas jautājums – ko ar to darīt? Liela daļa pāru nolemj, ka labākais variants ir šķiršanās, un saistībā ar to Buša atklāj: "Agrāk vajadzēja norādīt, kāpēc cilvēki šķiras, un visbiežāk sastopamais iemesls bija "Dažādas intereses un raksturu nesaderības". Pēc būtības tas ir vēl viens posms, kam jāiet cauri. Jo ir kaut kāds iemesls, kaut kāds mērķis, kāpēc mums ir jābūt tik atšķirīgiem. Vienam otru jābagātina un jāinteresē." Viņa uzskata, ka tas ir paradokss, jo attiecību sākumā cilvēkiem šī atšķirība patīk, bet pēc tam tā vairs nav saprotama, gribas otrā kaut ko mainīt.

Lai labāk izprastu atsvešinātības problēmas sakni, psihoterapijas speciālists Bušs kā piemēru min pasakas, kurās cilvēki pirmo reizi satiekas un sākumā piedzīvo milzu grūtības. Šiem sarežģījumiem ļaudis parasti knapi tiek cauri, taču viņos ir cerība, ka nekas tāds vairs neatkārtosies, uzsver Bušs. "Un tā ir ilūzija, jo nebūs vienkārši. Būs sarežģīti tāpat."

Eksperts arī stāsta, ka gadu gaitā no pāriem dzirdējis stāstus, kuru galvenā doma ir – kad iepazināmies, viss bija lieliski, bet pēc tam sākās problēmas. Bušs atklāj, ka nespēj šādiem stāstiem noticēt, jo atšķirīgiem cilvēkiem ir dažādas pieredzes arī sākumposmā. "Kad ir tie pieci klusie gadi, tad kāds tur muti ciet. Cik ilgi tu turēsi to muti ciet? Beigu beigās kaut kad, paldies Dievam, sāk vismaz kāds runāt, un tad beidzot sākas. Jo līdz tam tā nebija patiesība, tā bija ilūzija – mēs tagad jauki dzīvosim."

Psihoterapijas speciāliste Buša teic, ka nav iespējams iepriekš pārbaudīt cilvēkus, kuri gatavojas veidot attiecības vai jau ir tajās. Tieši tāpēc svarīgi ir palikt uz attiecību trases arī tad, kad radušās problēmas. "Respektīvi iznāk tā, ka attiecību veidošana katram cilvēkam jau ir tāds iekšējs tests – vai es varu būt attiecībās un vai man ir nepieciešamās prasmes. Kad mums nesanāk, mēs ļoti sāpīgi to pārdzīvojam un mēs sevi diskvalificējam, ko nevajadzētu darīt. Šis ir tikai pirmais treniņš un pirmā kļūda." Bušs uzsver, ka kļūdas attiecībās ir svarīgas: "Ja kļūdu nav, tas ir aizdomīgi."

Abi psihoterapijas speciālisti piekrīt, ka strīdi nereti tiek jaukti ar atsvešinātību. Iespējams, tā ir kārtīga iepazīšanās pēc vairākiem kopā pavadīties gadiem. "Arī Saule nav perfekta, arī tur notiek uzliesmojumi un sprādzieni." Bušs uzsver – ja cilvēki sāk strīdēties, tas nozīmē, ka viņu attiecības ir gana stirpas. "Kamēr ir bailes un kamēr ir nedrošība, tu nesāksi čakarēties." Buša gan piebilst, ka šajā gadījumā ir runa par strīdiem bez pazemojumiem un aizvainojumiem, jo pretējā gadījumā gan var būt manāmas šķiršanās pazīmes.

Ja vēlies uzzināt, ko darīt, ja attiecībās iezagusies atsvešinātība un vai tās iespējams glābt, vari noklausīties pilnu raidījumu, kas atrodams šeit.

Source

DELFI Viņa

Tags

"Viņa" skaidro Attiecības
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form