Ikviens, kas šobrīd ir vai reiz ir bijis attiecībās, zina – būs jāiegulda zināmas pūles un jāpārvar dažādi šķēršļi, kas agrāk vai vēlāk un lielākā vai mazākā mērā uzrodas ikvienās attiecībās. Iedvesmojoties no "Yourtango" ekspertiem, izvirzījām septiņas attiecību problēmas un iespējamus risinājumus šādām situācijām.

Nereālistiskas gaidas

Jau no pašiem attiecību pirmsākumiem mēs bieži vien iluzori no otra sagaidām vairāk, nekā viņš mums spēj un ir gatavs dot. Un arī, gadiem ejot, mēs mēdzam ieciklēties uz pagātni un to, kāds mūsu partneris ir bijis agrāk – pirmajos attiecību mēnešos, kad vēl bija rozā brilles. Tomēr cilvēki mainās ik uz soļa. Viņi apgūst ko jaunu, rod atbildes uz svarīgiem jautājumiem, pilnveidojas. Arī pēc piecu gadu kopdzīves no otra nevar sagaidīt un prasīt, ka viņš būs tieši tas pats cilvēks, kuru tu iepazini.

Tiesa, daži pāri šīs pārmaiņas uztver daudz mierīgāk, bet citiem tās pieņemt ir grūti. Kā "Viņa" lasītājām skaidrojusi psihoterapeite Kristīne Ašmane, ja esam ieinteresēti palikt kopā, tad var sākties atkārtots un aizraujošs iepazīšanās process. Otra atbalsts un ieinteresētība, patiesa cieņa un apbrīns, kā arī draudzīga attieksme, sapratne un atklātība mūsu labākās īpašības paspilgtinās un atraisīs. Pieņemšanas sajūta rada drošību un paļaušanos, ka mani mīl tādu, kāds esmu. Tieši šādi var tikt atrasts vēlamais attiecību ideāls un tas ļauj sasniegt iecerēto – būt laimīgiem kopā. Tādējādi rodas īsta vēlme ar otru pavadīt laiku kopā, neskatoties uz to, cik gadi ir pagājuši.

Garlaicība


Pēc kāda laika attiecībās bieži vien var novērot rutīnu, kas nereti sekmējas arī garlaicībā. Padomā, jūs esat kopā piecus, desmit vai piecdesmit gadus – jūs viens otru esat iepazinuši līdz sirds dziļumiem, visi jaunību dienu piedzīvojumi un nākotnes plāni izrunāti, jaunākās filmas noskatītas. Un, protams, iestrādājusies zināma dienas rutīna, kurā vienmēr darāt vienu un to pašu. Jā, tieši šajos brīžos, lai arī ne visiem, bet lielai daļai pāru var dzīvē iezagties garlaicība un mazais attiecību panīkums.

Ko darīt? Psiholoģe Marianna Ugrumova šajā sakarā teikusi tā: "Sarunas starp pāriem noved pie pārsteidzošiem rezultātiem, tāpēc nevajag baidīties izrunāties. Dažkārt gadās, ka krīze vai garlaicība attiecībās ir iestājusies tikai vienai pusei, savukārt otrs ir laimīgs un apmierināts, un nevēlas neko mainīt. Ja tikai vienu no pusēm ir piemeklējusi garlaicība, vispirms ir jātiek galā ar sevi, jāvelta laiks personīgajām interesēm vai jāatrod jaunas, jo, atrodot jaunus iedvesmas avotus, garlaicīgi vairs nebūs. Pēc laika situācija uzlabosies, jo ar sevi apmierināts un priecīgs cilvēks otrā izraisa lielāku interesi, nekā būdams nomākts un neapmierināts. Katrs pats ir atbildīgs par savu garastāvokli, personīgo laimi un labsajūtu. Sievietei vai tam, kurš ir neapmierināts, ir jāsper pirmais solis uz atkalapvienošanos, jāpiedāvā ieviest jaunas vēsmas attiecībās, kaut vai sākumā aizejot kopīgi uz restorānu, kino vai sarīkojot romantisku pikniku parkā."

Ilgstošs stress


Finansiālās problēmas, likstas darbā, veselības problēmas, ķildas ar bērniem – šie ir tikai daži no būtiskākajiem iemesliem, kas var uztraukt ģimenes cilvēku un attiecības pakļaut stresam. Dzīve ir pārbaudījumiem pilna, un visbiežāk, kad nonākam pie jauniem izaicinājumiem, savu neapmierinātību ar situāciju izliekam uz vistuvākajiem.

Lai arī stress ir daļa no ikdienas, ko nevar pilnīgi novērst, ir jāmācās to kontrolēt, lai nenodarītu sev un arī tuvākajiem pāri. Katrs no mums ir unikāls, un līdz ar to arī katra vērtības un dzīves uzskati ietekmē stresa pakāpi. Ir svarīgi apzināties, ka stress ir jākontrolē, tam nedrīkst ļaut ņemt virsroku un, ja nepieciešams, ir jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības, lai stress nenodarītu kaitējumu veselībai. Meklējot atbalstu, sabalansējot emocionālās un fiziskās aktivitātes, ir iespējams baudīt un priecāties par dzīves izaicinājumiem, neapdraudot sevi ar stresa radītajām sekām. Atceries, galvenais ir atbalstīt vienam otru.

Radikālas atšķirības vērtībās

Foto: Shutterstock

Lai arī kādas būtu jūsu vērtību, uzskatu, viedokļu atšķirības, ar tām būs jātiek galā, ja vēlaties dzīvot saticīgā savienībā. Protams, noteikti jāizvērtē, kā šīs viedokļu atšķirības ietekmē jūsu ikdienu, jo, iespējams, tā ir kāda atšķirība pārliecībā, kas absolūti netraucē jums dzīvot laimīgi. Tomēr par uzskatu nesaskanību ir jārunā, ja tas traucē jūsu ikdienas ritējumu.
Lai arī kāda būtu jūsu situācija, liec aiz auss – otram uzspiest nav iespējams neko. Ja viņš labprātīgi nevēlēsies mainīties, ar varu tas nebūs iespējams, turklāt pārmērīga uzstājība par savu taisnību var vēl negatīvi ietekmēt jūsu attiecības. Reiz striktu viedokli pauda arī radošā personība Gundega Skudriņa, sakot, ka savu būtību vīrieša dēļ negrasās lauzt: "Ja vīrietim mani vajag, tad tādu, mīļais draugs, kāda es esmu."

Katrā ziņā – ļauj visam attīstīties pakāpeniski. Ja varbūt uzreiz nevarat vienoties par kopsaucēju, ar laiku tas, iespējams, atrādīsies. Taču, ja partneris negrasās mainīties, viņa lēmums ir jārespektē, bet pašai jāizvērtē, ko tas nozīmē tev un jūsu attiecībām.

Problēmas guļamistabā

Foto: Shutterstock

Libido zaudēšana un sava partnera neiekārošana kā agrāk – tās ir problēmas, ar ko iespējams saskarties pāriem, kas jau ilgu laiku pavadījuši kopā. Tā var notikt pat visciešākajās un labākajās attiecības. Tiesa, piemēram, rokeris Frīdis reiz paudis, ka visu attiecību pamatā ir sekss: "Ja seksa nav, tad nav arī nekādu attiecību."

Tomēr, jāatzīst, ka situācijas ir dažādas. Un daži spēj izrauties no "sausā perioda" guļamistabā, atgriežoties atpakaļ ierindā. Kā skaidrojis seksologs Arturs Šulcs, pirmais uzdevums ir satuvināties emocionāli, piemēram, atrodot kopīgu hobiju. Eksperts arī min, ka ap 40 un 50 gadu vecumu ir izveidojušās "bioloģiskās šķēres", proti, sievietes seksualitāte ir atraisījusies, bet vīrieša – mazliet mazinājusies. "Svarīgi, lai sieviete nebaidās no savas seksualitātes. Viņa var, grib un kļūst par vadošo partneri seksā. Viņa grib seksu, tas arī jāsaņem. Vīrietis pamazām un saudzīgi jāstimulē. Tajā nav nekā slikta. Vīrietis arī vēlas seksu, bet, ja tā var izteikties, kļuvis nedaudz klusāks šai jomā. Ja vēl divdesmit, nepilnu trīsdesmit gadu vecumā viņš gāza sievieti zemē un viss notika, tagad ir citādi. Pārim jāpieņem šis fakts."

Tāpat seksologs iesaka ieviest dažādus jaunumus guļamistabā, piemēram, lomu spēles, kas var palīdzēt atgriezt iepriekšējo kaisli. Bet galvenais – izrunāties un atklāti pastāstīt, kas tevi nomāc. "Ja pāris ir neapmierināts ar attiecību kvalitāti, tās agri vai vēlu izjuks. Iespējams, viens vai abi meklēs trūkstošo ārpus ģimenes loka. Varbūt tomēr ir vērts ieguldīt pūles," jautā seksologs.

Šajā sakarā noteikti vērts iepazīties ar atklātu stāstu par kopdzīvi bez seksa, kā arī iemesliem, kādēļ mīlas prieki atkal iet secen.

Uzmanības trūkums

Foto: Shutterstock

Partneris reti ir mājās, jo jaunais darba režīms ir pilnībā noslogojis viņu. Un arī tad, kad tava otra pusīte atgriežas no darba, viņš ir noguris. Tas atkārtojas dienu no dienas. Protams, tu es laimīga, ka visu dienu pirmajos dzīves gados vari būt kopā ar savu bērnu, tomēr tu jūties nenovērtēta. Tev agrāk bija labs darbs, lieliski draugi. Šis ir tikai viens no scenārijiem, kurā sieviete var izjust uzmanības trūkumu. Lai arī cik dažādas būtu situācijas, tās vieno kas kopīgs – uzmanības trūkums, sajūta, ka attiecības ir vienpusējas.
"Ir saprotams, ka krīzes posmā mūs pārņem pretrunīgas izjūtas – neticība notiekošajam, skumjas par iespējamo zaudējumu, bailes par nākotni un dusmas par to, ka mums kaut kas var tikt atņemts. Nespēja ietekmēt otra cilvēka lēmumus rada mokošu bezpalīdzības izjūtu, un atkal nav tālu līdz dusmām. Nereti rodas apjukums un vēlēšanās, lai viss paliek pa vecam. Tomēr attiecību krīzēs slēpjas piedāvājums mainīties, lai spētu attiecības turpināt jaunā kvalitātē vai ar cieņu atdalīties, saglabājot spēju sadarboties, piemēram, kopīga bērna labā," stāstījusi psihoterapeite Benita Griškeviča, skaidrojot, ka otra nenovērtēšana ir arī viens no strīdu iemesliem attiecības

Greizsirdība

Foto: Shutterstock

Arī greizsirdība ir viens no izaicinājumiem, kas nereti negatīvi ietekmē attiecības. Bieži vien šis ir jautājums arī par uzticību, tomēr greizsirdības izpausmju pamati, kā skaidrojusi psihoterapeite Benita Griškeviča, katram no mums jau ir ielieti bērnībā, kad jādala mātes vai tēva mīlestība ar otru vecāku un pārējiem bērniem. Pieaugušā vecumā greizsirdību nereti veido kāda konkrēta situācija kopā ar grūtībām uzticēties un ideju, ka kāds varētu mums piederēt pilnībā. "Kā rīkoties ar savu greizsirdību, tā ir mūsu izvēle. Ja ir sajūta, ka nav iespējams izvēlēties, jo šīs emocijas valda pār mums, kā arī, ja ir grūtības uzticēties, ir vērts domāt par psihoterapiju. Psihiatra apmeklējums ir lietderīgs, ja cilvēks ir pārņemts ar idejām par neuzticību un turas pie savas pārliecības, par spīti veselajam saprātam," skaidro psihoterapeite.
"Protams, aizdomīgums var saasināties arī tad, ja krāpšana patiešām notiek, bet krāpējs to ilgstoši noliedz. Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka mūsu partnerim ir pagātne, kura no viņa puses netiek noniecināta vai noliegta, turklāt konkurence greizsirdībai ir gana laba degviela. Tomēr vien mūsu ziņā ir izvēle, vai šai enerģijai ļaut graut attiecības, vai pārvērst to aktīvā mīlestībā. Gadījumā, ja sēžam un fantazējam par to, kā būtu, ja būtu, vairojas tikai bezspēcība un pieaug neadekvātas rīcības risks," brīdināja Griškeviča, uzsverot, ka problēmas attiecībās rada nevis mūsu izjūtas, proti, greizsirdība, bet gan nespēja tikt ar tām galā un aplamības, ko darām greizsirdības ietekmē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!