Solis par dzīvošanu kopā ar savu otru pusīti ir diezgan nozīmīgs, jo tā ir īsta pārbaude – varēsim visu mūžu nodzīvot kopā vai arī šīs attiecības nebūs mūžīgas. Protams, kā jau teju viss attiecībās ir pinķerīgs, arī jautājums par kopdzīves uzsākšanu ir diezgan sarežģīts. Kurš ir tas optimālais laiks, lai sāktu dzīvot kopā? Atbild vīrieši!
Protams, kā jau viss attiecībās – nekas nav akmenī kalts, un kāds var laimīgi mesties kopā dzīvot jau teju nākamajā dienā, kādam tomēr paiet daudz ilgāks laiks, lai nobriestu nozīmīgajam solim. Protams, ne vienmēr abiem cilvēkiem šī ideja par kopīgām mājām iešaujas prātā vienlaikus, bet dažkārt kādam ir tas otrs jāpamudina. Bet, kad ir par agru ierosināt ideju un sākt dalīt dzīvokļa atslēgas? Lai nesanāk apdedzināties, nepieciešamās atbildes sniedz vīrieši, kuru vārdi ir mainīti.
Aivars (33) stāsta tā: "Īstais laiks ir tad, kad viens bez otra nevar aiziet gulēt un gribas pavadīt pēc iespējas ilgākas stundiņas kopā. Galvenais,ka saprot, ka ir iemīlējušies. Tādu īstu laika limitu vai ierobežojumu nav. Tas var būt gan pēc nedēļas, gan mēneša vai pat pēc gada. Godīgi sakot, par agru nav nekad – ja viss ir labi, tad arī kopdzīvē nekam nevajadzētu aiziet greizi. Kas neriskē, tas nedzer šampi un vakaros romantiski neēd vīnogas."
Jānis (19) atzīst, ka tomēr sasteigt arī nevajadzētu. "Protams, tādu konkrētu laiku ir grūti pateikt, bet tas lēmums tomēr ir jāpieņem kopīgi. Katrā ziņā – jābūt randiņu periodam vispirms un tikai tad var domāt par kopdzīvi. Arī sākot dzīvot zem viena jumta, svarīgi pēc pirmā strīda nesavākt mantas un aiziet – jābūt iecietīgiem."
"Manuprāt, tāda domāšana par attiecību uzsākšana ir nepareiza," savu stāstāmo iesāk Edmunds (40). "Cilvēkam ir jāvadās pēc savas iekšējās balss. Viss notiks pats no sevis, un parasti tieši tādas, savā ziņā, izveidotas attiecības, sabrūk visātrāk. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāiepazīstas vienam ar otru un jāredz cilvēka abas puses, tāpēc, ka parasti, kad cilvēki iepazīstas, viņi parāda tikai savu labāko pusi. Šīm attiecībām ir jābūt nesaspīlētām un atklātām, ir jāmāk piedot otram un saprast to, ka esam tikai cilvēki un mūsu iekšējās dabas sastāvdaļa ir spēja kļūdīties."
Mairis (27), kurš ar savu draudzeni sāka dzīvot kopā aptuveni pēc trīs mēnešu attiecībām, bet pēc tam drīz vien izšķīrās, uzskata, ka tas esot bijis krietni par agru. "Protams, ja jau ir tā lielā mīlestība, tad it kā kāpēc gan nemesties un nedzīvot kopā. Bet tomēr, pēc pieredzes saku, ka laikam vajag padzīvot šķirti sākotnēji – iepazīt kārtīgi, apmēram saprast visus viņas paradumus, pārbaudīt draudzību, jo sasteigta kopā dzīvošana arī ne pie kā laba nenovedīs. Es teiktu, ka kopā vajag dzīvot ne ātrāk kā pēc gada."
Arī Kaspars (29) domā līdzīgi. "Jā, katras attiecības noteikti ir citādākas un grūti noteikt kādus dzīves šablonus visiem. Es uzskatu, ka dzīvošana kopā ir ļoti atbildīgs lēmums, jo gadījumā, ja kāds lielāks strīds, kur tad lai tas otrs liekas? Tāpēc domāju, ka sākumā vajag paeksperimentēt un it kā dzīvot kopā, bet paturēt kaut mēnesi abus dzīvokļus, tādā gadījumā tas liekais dzīvoklis kalpos kā avārijas izeja krīzes situācijā, kur katrā gadījumā būs kur aizbēgt. Ja dara šādi, ka kādam ir kur aiziet, tad kopā dzīvot var kaut pēc mēneša, jo nekas sevišķi traks jau nebūs noticis, vien tas, ka pašiem grūti. Bet, ja uzreiz vienā dzīvoklī un atpakaļ ceļa, kā arī izejas varianta nav, tad gan ir jābūt dikti pārliecinātiem, ka tas ir pareizais lēmums. Nedomāju, ka jau pēc mēneša vai pusgada var izlemt par labu šādai rīcībai. Gads vai divi – varbūt."
"Manuprāt, draudzene vispār sāk skaitīties tikai tad, kad dzīvo kopā," teic Valdis (22). "Laiks, lai saprastu vai ir vēlme dzīvot kopā varētu būt kādi trīs līdz pieci mēneši. Tas ir arī atkarīgs no tā, cik bieži ar meiteni sanāk pavadīt laiku. Šajā laikā ir jāiepazīst meitenes niķi un paradumi, lai saprastu vai ir īstā un vai spēsi viņai pielāgoties."
Mārim (38) ir vēl pavisam citādāks skatījums uz šo jautājumu. "Varbūt esmu tas noslēgtais tips, bet, ja es pats neprasu tai dāmai, vai dzīvosim kopā, tad es arī to nevēlos. Man arī liekas, ka vīrietim ir jābūt tam iedrošinātājam, jo, ja sieviete bāzīsies virsū ar tādiem nopietniem jautājumiem, tas vairāk atgrūdīs nekā pietuvinās. Protams, ne visus, bet mani noteikti. Jā, otrs variants, ka abi iemīlējušies līdz ausīm – tad jau nekas cits neatliek. Bet kopumā uzskatu, ka tas ir spēcīgs lēmums, kuru jāsāk kustināt vīrietim. Es tā nopietni, kad vairs neīrē istabas pa stūriem vai nedzīvo seši cilvēki kopā vienā dzīvoklī, sāku dzīvot ar dāmu pēc divu gadu attiecībām un viss līdz šim bijis labi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
