Sarunas ir, iespējams, visnozīmīgākais aspekts jebkurās attiecībās, galvenokārt tādēļ, ka mēs nemitīgi mācamies sarunu prasmi un apgūstam jaunus komunikācijas veidus. Tādējādi, komunikācija ir pastāvīgs radošs process, kam pienākas vislielākā uzmanība.
Sarunas ir tas, kas palīdz mums turēties kopā. Komunikācija nozīmē līdzdalību, tādēļ, ja tu izvairies no sarunām, tu atsakies no piedalīšanās un paliec bešā, lai gan varētu dabūt daudz vairāk no tā, kas tev pienākas.
Vai nav lieliski, ka komunikācija nav tikai vārdi vien? Tādēļ tu vari izpaust sevi daudz lielākā mērā, it īpaši, ja vēlies pievērst sava partnera uzmanību (erotiskā vai kāda citā veidā). Komunikācija izpaužas mūsu balsī, ķermeņa kustībās, runas manierē. Dažreiz komunikācija tiek virzīta arī ar klusēšanu.
Komunikācija ir arī diezgan sarežģīta lieta; jāiemācās saprast domu arī tad, ja tev nesit ar bomi pa galvu. Partnera paceltā uzacs var būt pietiekams rādītājs veselam nozīmju spektram, sākot ar pārsteigumu, prieku, pārākuma apziņu, un beidzot ar nicinājumu, sapīkumu.
Komunikācija var būt vienkārša dažos attiecību posmos, un sarežģīta citos, kā arī atšķirīgās attiecībās. Mēs visi zinām cilvēkus, ar kuriem ir viegli sarunāties, un mēs zinām cilvēkus, kuri ir “vēsi un nepieejami”.
Iespējams, ka mēs pat sarunājamies pavisam atšķirīgi ar šiem atšķirīgajiem cilvēkiem. Piemēram, kad es runājos ar komunikablu, atsaucīgu cilvēku, es jūtos ērtāk un man vieglāk ir izteikties. Savukārt, uzsākot sarunas ar cilvēku, kurš ir ļoti noslēgts, mani pārņem neveiklības sajūta.
Dažiem cilvēkiem ir cītīgi jāpiestrādā pie prasmes izteikt savas domas, kamēr citiem sarunu prasme ir dabas dota dāvana. Pastāvot šādai raksturu daudzveidībai, sarunas var kļūt par lielu piedzīvojumu un palīdzēt atklāt mūsu slēptākās vēlmes.
Visās emocionāli un seksuāli pilnvērtīgajās attiecībās, kas aug, izvēršas, padziļinās un attīstās, ir kāds slepens magnētisks spēks, kas tās satur kopā. Šī slepenā attiecību sastāvdaļa ir komunikācija. Kādēļ tieši tā? Tādēļ, ka tā liek darboties visiem mūsu maņu orgāniem.
Lai prasmīgi izmantotu šo slepeno sastāvdaļu, mums jābūt atvērtiem pret pasauli un jācenšas izprast, kādu informāciju uztver mūsu maņu orgāni, un tad jāizsaka šīs izjūtas vārdos. Lūk, atslēgas vārds – atvērtība!
Atceries burvju vārdus, kuru Ali Baba teica, lai atvērtu laupītāju alas vārtus, lai varētu tikt iekšā pie dārgumiem? “Sezam, atveries.” Šī pasakas frāze ir kļuvusi par modernu izteicienu, ar ko apzīmē “iespēju piekļūt” jeb brīvu ieeju; tā arī ir viņa gudrība.
Ali Baba zināja komunikācijas noslēpumu: esi gatavs lietot paroli, es gribošs “atvērt”. Ali Baba nezināja, ko viņš ieraudzīs aiz šīm durvīm. Viņš pat īsti droši nezināja, vai šī parole nostrādās. Taču viņš bija gatavs atvērtībai, lai gan tikpat viegli varēja pateikt: “Tas ir pārāk bīstami, man bail”, pagriezties un aiziet.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
