Cilvēks ir grēcīga būtne jau kopš Ādama un Ievas laikiem. Mirkļa baudas dēļ mēs varam zaudēt galvu, un tikai retais patiesi atzīst savas kļūdas. Citi, gluži pretēji, gaida mistisku "bumerangu", kurš sodīs pēc sānsoļiem. Tomēr karma darbojas pēc viņai vien zināmiem likumiem, sekas ir grūti paredzēt. Kādēļ gan kādu nosodīt, ja pašam sirds nav kā dimanta oliņa? Mēs tik droši karinām birkas - "staigule", "donžuāns", "Kazanova", "viegli pieejama", "kritusi", lai arī paši esam tālu no ideālā. Daļa no mums nosodoši lūkojas uz tiem, kuri nebaidās eksperimentēt, it kā sabiedrība dalītos grēciniekos un tikumīgajos.
Pēdējās desmitgadēs sekss tiek apspriests aizvien atklātāk. Cilvēki nebaidās paust savas vēlmes un izvēles. Daži, nešķirojot publisko un privāto telpu, bez apstājas tērgā par saviem "sasniegumiem", citi "upuru" sarakstu veido un papildina klusībā, vēl citi savu pagātni un eksperimentus uztver kā ļaunu sapni, kas steigšus jāaizmirst, bet citi izbauda savu seksuālo izvēli un partneru "izlasi".
Sekss bez saistībām ir kutelīgs temats, pret kuru daudzi izturas noraidoši, pat naidīgi un nicinoši. Ir divi cilvēku tipi, kas izvēlas seksu bez saistībām - vieni ir mūžīgie eksperimentētāji, kuri guļ ar visiem un visu, kas kustas. Viņus interesē kvantitāte, ne kvalitāte. Otrus sauksim par "ekonomistiem", viņi izvēlas seksu bez saistībām ar vienu cilvēku, kamēr ir savas īstās otrās puses meklējumos. Viņi zina, ka ar šo seksa partneri dziļākas attiecības neveidosies, taču konkrētajā mirklī ir gatavi izmantot viņu nepieciešamajiem mērķim.
Šodien piedāvāju aplūkot otrā tipa ļaužu domāšanas loģiku. Ja lūkojamies uz šo tēmu caur mikroskopa lēcām, tad var atrast daudzus pretrunīgus saskaitāmos, sāksim ar nostāju "Par":
1. Nebeidzams orgasms
Šādam attiecību modelim parasti piekrīt pilnīgas seksuālās saderības gadījumā. Partneris zina visas tavas slēptākās vēlmes, erogēnās zonas, mīļāko tempu, ērtākās pozas un vietiņas. Proti, veidojas savā ziņā utopiska "ideālā seksa" zona. Seksam bez saistībām ir viens mērķis - orgasms, bet "sava partnera" gadījumā tas būs nebeidzams. Ir grūti gūt baudu, mainot partnerus kā zeķes. Seksā svarīgi just, ka līdzās ir kāds, kurš zina, ko dara, tādēļ, ja nav pastāvīgu normālu attiecību, sekss bez saistībām ir labākais variants.
2. Nav jāmeklē partneri
Neliegsimies, mums visiem ir savas fizioloģiskās vajadzības. Bez seksa ir sarežģīti, saspringti un nervozi. Bez tā, protams, var iztikt, taču dabiski, ka labāk, ja sekss ir. Eksperimentējot ar vienu partneri, zūd vajadzība meklēt citus, bet nežēlīgajā dzīves tempā īstā cilvēka atrašana var prasīt ļoti ilgu laiku.
3. Zemāks dažādu saslimšanu risks
Neviens nevar garantēt mūžīgu veselību un aizsardzību. Jau no skolas laikiem, bioloģijas un klases audzināšanas stundām, atceramies, ka seksam jābūt drošam. Taču prezervatīvi, diemžēl, nenodrošina 100% garantiju. Pastāvīgs kontakts tikai ar vienu partneri krietni mazina risku saglabāt veselību un "nesaķert" kādu no infekcijām, baktērijām un vīrusiem, kurus pazīst ginekologi un urologi.
Bet kādi ir pretargumenti?
1. Nevajadzīgi tēriņi
Viesnīca vai īrēts dzīvoklis, vakariņas ar alkoholu un "dežūrpuķi". Tas nav randiņš, tomēr ar izdevumiem jārēķinās. Prelūdijai un simpātiju izrādīšanai. Tas, protams, nav obligāti, jo abi partneri zina, kur un kā noslēgsies vakars. Iespējams, ir ekonomiskāks variants, jo "tikai seksa partneri" mājās vest nav vēlēšanās. Kaut kādu apsvērumu dēļ negribam ielaist viņu savā privātajā telpā.
2. Risks pieķerties
Vienmēr pastāv risks, ka radīsies dziļākas simpātijas un pieķeršanās sajūta. Pieradumam ir liels spēks un ir grūti paredzēt tālākās sekas. Regulārs sekss ar vienu partneri var pamodināt īpašnieciskumu un tad plāns "bez saistībām" draud izgāzties ar skaļu blīkšķi. Ne labākās beigas šādām attiecībām.
3. Apkārtējo noraidošā attieksme
Šķībi skatieni, negatīvas piezīmes un noraidoša attieksme - no tā neizbēgt. Allaž atradīsies kāds, kurš nosauks tevi par amorālu izvirtuli. Sekss bez attiecībām? Jūs esat jukuši? Kā tādā sabiedrībā dzīvot????
Mēs esam labākie padomdevēji, ja runa nav par mums pašiem. Varbūt tomēr gultas noslēpumiem labāk palikt guļamistabā? Nav jābaidās no citu nosodījuma, viņiem ir pašiem savi grēku, slepenu vēlmju un trakumu labirinti. Mēs visi esam cilvēki, nevis sev līdzīgo soģi.
Pasaulē jau sen nolemts, kas ir labi un kas - slikti. Kāds jau sen radījis piedienīgas uzvedības noteikumus, taču, vai un kā tos ievērot, lai katrs izlemj pats. Vieglāk ir nežēlīgi kritizēt, nevis augstsirdīgi atbalstīt. Piedot grūtāk, nekā atriebties. Iespējams, reizēm labāk sākt ar sevi? Iespējams, pienācis laiks pārstāt citiem uztiept savus dzīves "likumus", jo, iespējams, jau rīt tieši jūs būsiet mērķis?
