Kad neviens nav gatavs pielāgoties
Viktorija dalās savā stāstā, atklājot, ka dažkārt, lai arī cik liela mīlestība valdītu abu starpā, neviens īsti nav gatavs pielāgoties. "Mums bija diezgan atšķirīgi dzīves ritmi. Man bija noteikts darba laiks, Rūdolfs bija piesaistīts projektiem un termiņiem. Attiecīgi viņš strādāja, kad bija iedvesma. Un tā viņam uznāca tieši vakaros. Viņš varēja strādāt visu nakti. No rīta, kad gāju uz darbu, viņš palika saldi guļot līdz trijiem. Brīži, kad abi bijām nomodā, bija grūti atrodami. Neviens no mums nebija gatavs mainīt savu dzīves ritmu, lai pielāgotos otram, tāpēc nācās šķirties."
Kad vīru nevar neskatīt pēc cepures
Bizness svarīgāks par mīļoto. Un labi, ka tā
Atskatoties atpakaļ, Marta var droši teikt – toreiz uz visu skatījusies ar rozā brillēm un daudz ko nav pamanījusi, bet tagad pat priecājās, ka viss iegrozījies šādās sliedēs.
Arī vīrieši prot sasteigt lietas
Arī Samantai ir stāsts, kas pierāda – arī vīrieši prot pārsteidzīgi sadomāties un izplānot nākotni, kurai nav lemts būt.
Piebraucot pie mājas, viņš gribēja nākt pie manis, bet tā kā mani vecāki bija mājās, un patiesībā es nemaz neko negribēju ar viņu vairāk, teicu, ka nekas nenotiks šovakar.
Tomēr kādā brīdī vakara gaitā bijām apmainījušies ar numuriem. Nākamajā rītā, kad tikko modos, telefons jau bija pilns neatbildētiem zvaniem un īsziņām – vai esmu jau pamodusies, ko es daru, ko plānoju darīt. Man esot jābrauc pie viņa, viņam ir zirgi, viņa vecāki grib ar mani iepazīties. Lūk, ja līdz šim man šķita, ka dāmas parasti sadomājas ātrāk, tad šis pierādīja – nē, arī džeki prot sasteigt lietas. Lieki piebilst, ka tā arī vairs netikāmies."
Augstprātība, kas traucē attiecībām
Paula teic, ka viņu šķiršanās iemesls bijusi augstprātība, kas abiem neļāvusi piekāpties. Tā sagandējusi septiņu gadu nopietnas attiecības. "Jau no pašiem attiecību pirmsākumiem bija jūtami mūsu abu niķi. Spēt piekāpties – tas bija gandrīz nereāli. Tomēr vienmēr bija tā, ka mīlējām viens otru nedaudz vairāk un muļķīgos strīdus vismaz kaut kā pārvarējām. Bija grūti, bet kopā mēs to spējām.
Ritot laikam, protams, pieradums dara savu. Vairs nebija tā asuma attiecībās. Tomēr kopā bija labi. Līdz vienam muļķīgam strīdam, kuram pat vairs neatceros iemeslu. Tas bija kaut kas pavisam sadzīvisks un tas starp mums izveidoja lielu plaisu. Nespējām atrast ceļu, piekāpties. Žēl, jo uzskatu, ka tā bija mana pirmā mīlestība. Varbūt ne pēdējā, bet īstā noteikti."
