Mūziķe Linita Mediņa vairāk nekā 10 gadus ir precējusies, tomēr agrāk bijis citādi – nav bijis neviena, uz ko paļauties, un viss ir bijis jādara pašai. Sarunu šovā "Starp mums runājot" viņa dalās savā pieredzē.
"Ir bijis laiks, kad jārēķinās tikai pašam ar sevi. Un tas ir bijis diezgan traki. Manuprāt, kā sievietei, ja viņai pašai jāpaļaujas tikai uz sevi, tas viņu aizver mazdrusciņ kā sievieti. Gribot negribot, viņai ir jāpamodina sevī vīrišķā puse. Tev nav, ar ko rēķināties, tev jāizdara viss pašai. Es veiksmīgi tiku galā. Bet šobrīd es esmu priecīga, ka es no tā posma esmu ārā un kad man kāds atļauj būt vājai."
Kā nepazaudēt balansu starp sievišķo un vīrišķo pusi, lai vīrietis arī paskatītos uz viņu kā sievieti? "Tajā laikā man nebija laika domāt par vīrieti. Kad es cīnījos viena pati un tad, kad es veiksmīgi ar to tiku galā, tad man likās – o, re kā es viena pati visu varu, man nevienu arī nevajag!"
Bet kā lai vīrietis nenobīstas no tādas sievietes, kas visu var? "Tajā posmā varbūt nemaz nevajag viņu uzrunāt. Man liekas, ka viss ir periodiski. Tev ir jānonāk līdz tai sajūtai, ka tu vēlies to otru cilvēku blakus." Linita teic, ka tas nebūt nenozīmē, ka vienmēr ir vispirms jātiek galā ar visām likstām un tikai tad var ar kādu uzsākt attiecības, tomēr viņa ir pārliecināta – tad var gadīties, ka partneris būs pavisam cits.
