Ir daži zelta likumi, kas palīdz veiksmīgāk veidot un uzturēt attiecības pāri robežām, bet tikpat labi tie var noderēt ikvienam pārim, kas dažādu iemeslu dēļ ikdienā nedzīvo kopā, taču rūpējas par savu attiecību kvalitāti.
Pirms tos piedāvājam, aicinām iepazīties ar igauniešu Kadi un Krisas un latvietes Kristīnes pieredzes stāstiem par to, kāda ir ikdiena, mīļoto cilvēku redzot vien dažas reizes mēnesī, turklāt audzinot abu kopīgos bērnus un tomēr nezaudējot īpašo saikni ar partneri. Kā viņām tas izdodas?
Igauniete Kadi, attiecībās ar amerikāni, kurš dzīvo Londonā
Manuprāt, jebkurās attiecībās visgrūtākais ir nolikt malā savas ekspektācijas. Arī attāluma attiecībās šo saskatu kā lielu izaicinājumu, jo reizēm var nesatikties nedēļām vai pat mēnešiem ilgi, un nav iespējams kontrolēt, kā viss izvērtīsies…
Igauniete Krisa (39), attāluma attiecībās ar latvieti bija astoņus gadus, ir kopīgs bērns
Protams, pastāv "Skype", īsziņas un viss pārējais, taču dažkārt lietas mēdz "pazust tulkojumā"... Ne vienmēr es brīnišķīgi tiku ar visu galā.
Latviete Kristīne (33), attāluma attiecībās ar ārzemnieku sešus gadus, divi kopīgi bērni
Pēc savas pieredzes varu teikt - kad parādās bērni, gribas piezemēties un būt mājās, lai kur tās būtu. Ja abiem mājas ir katram savā valstī, vienam būs jāpiekāpjas. Es iesaku situāciju izvērtēt ilgtermiņā, aplūkojot abu pušu potenciālos ieguvumus un zaudējumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
