Viss sācies ar vieglu saaukstēšanos pirms pāris nedēļām. Annija bija jau nedēļu noslimojusi pa mājām: "Kāpēc man bija jāsaslimst tieši tagad?" Annija bija neapmierināta, jo viņai labprātāk gribētos baudīt silto maija saulīti, saplūstot kaislīgos apskāvienos ar nesen iegūto sirdsāķīti. Pagaidām viņi pavisam noteikti esot stadijā ''taureņi vēderā", pat viens mīļotā pieskāriens burtiski uzspridzinot Anniju. Annija tā ilgojās pēc viņa lūpām un stingrajām rokām, bet viņai neatlika nekas cits, kā truli blenzt televizora ekrānā, jo viņa negribēja, ka viņš redzētu Anniju šādu – nošņurkušu, nemazgātiem matiem un bez kosmētikas.

Annija paņēmusi saldējuma kasti ar upeņu balzāma garšu, mierinājusi sevi, ka alkohols iespējams ātrāk nokaušot infekciju. "Mmm... Ak, Dievs, cik sen es neesmu sevi palutinājusi ar tādu īstu, treknu saldējumu," Annija baudkāri lēnām leksējusi litrīgo iepakojumu. Arī televizors sen nav bijis aktuāls – tāpēc viņa kā mednieks lēkājusi pa kanāliem, nespējot līdz galam nokoncentrēties uz vienu raidījumu. Līdz pēkšņi Annija uzdūrusies vācu tipiskajam melodrāmas ekranizējumam, parastos apstākļos viņa to uzreiz būtu pārslēgusi, bet šoreiz viņas uzmanību noturējusi galveno varoņu mīlas aina siena kaudzē. Abi varoņi kaislīgi maigojušies kaudzes pašā virsotnē, saule cepinājusi, tauriņi lidinājušies ap varoņu galvām un Annijā iedegusies iekāre, tas izskatījies tik labi! Viņa aizdomājusies, ka visa viņas mīlēšanās vēsture grozās ap guļamistabu. Bet Annijai patīk dzīvot šodienai, viņa nekad nav gribējusi būt mietpilsoniska, galu galā ir dzirdēti tik daudz stāstu par maģiskām mīlas naktīm ūdeņos un pļavās. "Viss! Nolemts! Rīt es būšu vesela un mēs brauksim pie dabas krūts, oh, kā mēs brauksim!'' Annija apņēmīgi notiesājusi pēdējo saldējuma karoti, un tā sācies Annijas eksperiments – pieredze ārpus guļamistabas, ar ko viņa piekrita padalīties ar mums.