Kāpēc ir jāsaglabā vienotības sajūta
Sākšu ar šādu ieskicējumu: ģimenē ienāk bērns. Pirmās dienas, kad nemitīgi mijas sajūsma un šoks, pagājušas, vīrs saka sievai: "Mīļā, man rīt jāiet uz darbu, ļauj man izgulēties." Deviņdesmit procentos gadījumu sieviete šo uztvers kā pienākumu un darīs visu iespējamo, lai mazulis naktī netraucētu gulēt paša tēvam. Atsevišķos gadījumos pat pārcelsies uz citu istabu, lai vīrs normāli izgulētos. Viņas loģika ir vienkārša: viņš baro ģimeni, viņam jāatpūšas. Varētu padomāt, ka, vīram aizejot uz darbu, viņa pati liksies uz auss, lai atgūtu spēkus pēc negulētas nakts.
Jā, un brīvdienās vīrieti arī nedrīkst traucēt: viņam jāatpūšas, viņš taču strādāja! Vēl vairāk – ja brīvdienās vīrs izteiks vēlmi doties pastaigā ar ratiņos guļošo mazuli, viņš būs malacis, varonis! Tas nekas, ka viņa pati ik dienu divreiz dienā dodas šādā pastaigā? Uz mirklīti tas ir nevis viņas, bet abu kopīgais bērns!
Diemžēl jāsaka, ka šajā situācijā vainīga ir tieši sieviete, jo viņa to visādi veicina. Kļūda ir ne tikai tas, ka sieviete sevi pārslodzē nodzen, bet arī tas, ka ģimene vairs nav vienota – veidojas diaspora "māte un bērns", bet tēvs ir atsevišķi.
Būtiski samazinās iespējamība, ka nākotnē tēvam ar bērnu būs ciešas un uzticēšanās pilnas attiecības. Skumjākais, ka ģimene vairs nav kā viens veselums, nav komandas, kurā, savstarpēji sadarbojoties, tiek risināti visi jautājumi un uzdevumi.
Man reizēm jautā: "Bet kad var atstāt bērnu ar tēvu?" Atbildu: tūlīt pēc atbraukšanas no dzemdību nodaļas. Pabarojāt? Dodieties uz frizētavu, pastaigāties vai pie draudzenes. Uz vienu, divām stundām jaundzimušo droši var uzticēt tētim. Tas nāks par labu visiem.
Piedāvājot jums nestrādāt, vīrietis rūpējas ne jau par jums
Mazulis aug, viņam ir trīs gadi, var doties uz bērnudārzu, bet mamma – uz darbu. Un šajā brīdī nereti vīrietis izsaka priekšlikumu: "Kāpēc gan tev strādāt? Es normāli pelnu, paliec ar ģimeni!"
Saprotams, ka sievas alga būs zemāka, jo, kamēr viņa bija kopā ar bērnu, vīrs strādāja, attīstījās, savukārt viņai būs jāsāk no jauna pēc trīs gadu pauzes. Un šajā brīdī ir svarīgi neļauties provokācijai.
Savā praksē esmu redzējis simtiem tādu sieviešu, kas notic vīram, bet viņš 10-15 gadus vēlāk savāc savas mantas un aiziet. Bet viņa vecumā ap 40 paliek bez profesijas un darba, zaudējusi iemaņas un prasmes, ir pilnīgi bezpalīdzīga. Un labi vēl, ja viņš kaut ko viņai atstājis vai atbalsta bērnu, ir arī skumjākas situācijas...
Saprotiet vienu vienkāršu lietu: piedāvājot jums nestrādāt, jūsu vīrietis rūpējas ne jau par jums. Viņš rūpējas par sevi. Tas ir mēģinājums vai nu norobežot jūsu sociālos kontaktus greizsirdības vai citu apsvērumu dēļ, vai arī mēģinājums slēpt savas bailes izrādīties neveiksminiekam uz jūsu fona. Vai arī viņš ir neirotiķis un vēlas jūs apspiest un gūst baudu no šāda procesa.
Jebkura, un es to uzsveru, jebkura sieviete, kas gadiem "sēž" mājās un darbojas tikai ar mājsaimniecību un bērniem, degradējas. Tas ir neizbēgami. Galu galā vīrietim ar sievu kļūst garlaicīgi, viņš sāk viņu uzskatīt par muļķīti, bet te līdz laulības šķiršanai vien pussolis. Un pievērsiet uzmanību – vīrietis sākumā ne uz ko neuzstāja, tā bija sieviete, kas ar prieku un plaukšķināšanu nolēma palikt mājās.
Cits aspekts: sievietes bieži žēlojas, ka vīrieši ir kļuvuši skopi. Naudu neizprasīt nekam, visas cenas viņam šķiet pārāk lielas, uz restorānu neiet – esot dārgi, pat ja patiesībā var to atļauties. No kurienes kājas aug šim? Turpat!
Ja vīrietis izmet frāzi: "Cik dārgs restorāns!", bet sieviete reaģē ar: "Aiziesim kaut kur citur," tas ir viss, viņa ir zaudējusi. Pareizā atbilde būs: "Droši vien šeit ir ļoti garšīgi, izmēģināsim?" Bet no otras puses – čīkstēšana pēc dāvanām arī ir veids, kā attīstīt vīrieša skopumu. Šī ir otra galējība, arī no tās jāizvairās.
Ja vajag palīdzību, sakiet, ja nepatīk uzvedība, sakiet
Trešais tipiskais sievietes uzvedības tips, kas bojā vīrieti, – "es pati". Es pati nomazgāšu, es pati pagatavošu, es pati nolikšu bērnu gulēt, sēdi, paej malā, netraucē, atpūties, es pati! Vīrietis ātri vien pieradīs, ka viņa palīdzība nav nepieciešama, nogulsies uz dīvāna bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Viņš piedāvāja, viņam teica "nevajag", tātad viss kārtībā.
Patiesībā viss noved pie tā, ko es stāstu katrā lekcijā: nevajag ciest, nevajag sevi nostādīt zemāk par vīrieti, nevajag piekāpties. Ja nepieciešama palīdzība, sakiet, ja nepatīk viņa uzvedība, sakiet. Vienu reizi!
Mīlošs cilvēks sadzirdēs un mainīs savu izturēšanos, vienaldzīgais – turpinās, it kā nekas nebūtu bijis. Tas darbojas arī pretējā virzienā: nolemiet, vai vīrietis ar tādām īpatnībām jums šķiet pieņemams, ja jā – pieņemiet un nežēlojieties, nezāģējiet prātu! Ja nav pieņemams, ejiet projām, nebojājiet nervus ne sev, ne viņam.
Attiecības publiski neskaidro
Un pēdējais likums: publiski – nekādu attiecību skaidrošanu. Esot sabiedrībā, jūs esat komanda, kurā viens otru atbalsta. Attiecības skaidro vienatnē. Nekad nenosodiet cilvēku, tiesā rīcību, darbus. "Tu reti palīdzi man mājas darbos" – jā. "Tu esi slinks lops" – nē.
Vēl jo mazāk drīkst salīdzināt ar citiem cilvēkiem: "Bet Pēteris..." vai "Bet Annas vīrs..." Ja Pēteris ir kļuvis par priekšnieku, bet jūsu vīrs nē, tātad viņš nevēlas vai negrib būt vadītājs. Vēlaties vīru-priekšnieku? Ejiet un meklējiet! Pasaulē ir daudz neprecētu vadītāju.
Neļaujiet salīdzināt sevi
Tāpat neļaujiet salīdzināt arī jūs. Viņš sapņo par slaidu blondīni, bet jūs esat brunete ar lieko svaru? Uz priekšu, lai iet un meklē savu ideālu! Ikviens cilvēks ir kompleksa vērtība, nedrīkst pieņemt raksturu, noniecinot ārieni, un otrādi. Nepazemojiet cilvēku, kas neatbilst kaut kādiem ideāliem jūsu prātā, un neļaujiet pazemot arī sevi.
Psihologs Mihails Labkovskis 5. novembrī viesosies Rīgā ar semināru "Karjera, mīlestība, ģimene. Kā atrast līdzsvaru un nepazaudēt sevi". Plašāka informācija par pasākumu un biļetēm – "Biļešu servisā".