Šīs tendences iemesli ir atšķirības vīriešu un sieviešu pasaules uztverē, kā arī savstarpējā komunikācijā.
Pierādīts, ka sievietes pret dzīvi un ikdienas notikumiem, kā arī saviem lēmumiem un to sekām attiecas krietni reālistiskāk nekā vīrieši, izmantojot līdzīgu pieeju arī attiecībās ar pretējo dzimumu.
Tādējādi krāpšana tiek uztverta kā attiecību šķērslis, kas, neraugoties uz tā nelietīgo būtību, tomēr ir pārvarams, izvērtējot sānsoļa raksturu. Gadījuma sakars alkohola reibumā pēc pamatīga strīda nav pielīdzināms ilgstošai un apzinātai krāpšanai, liekot sievietei apzināties, ka tās, iespējams, var nebūt attiecību un pasaules beigas.
Savukārt vīrieša raksturā krietni lielāku lomu spēlē pašapziņa, kas var tiek sagrauta, uzzinot, ka mīļotā sieviete ir stājusies intīmā tuvībā ar kādu citu. Tai pat laikā sievietes krietni sāpīgāk uztver tā dēvēto emocionālo krāpšanu, nevis fizisku aktu.
Tāpat sievietes krietni vairāk izvērtē attiecībās radīto ikdienas dzīves modeli, kas ietver kopīgu dzīvesvietu un citus ikdienas apstākļus atvieglojošus faktorus, kuros investēts laiks un resursi, kas var būt spēcīgs motivators attiecību saglabāšanai.
Nereti vīriešu sānsoļi tiek piedoti arī zemās pašapziņas dēļ, jo, kā izrādās, no nepietiekama pašvērtējuma cieš trīs sievietes no četrām. Tāpat sievietes sevi novērtē zemāk par vīriešiem darba tirgū, kā arī iemesls dažādu pāridarījumu pieņemšanai ir uzskats, ka "attiecībām derīgu" vīriešu skaits ar gadiem samazinās, tādēļ jāiztiek ar to, kas ir.
