Arvis Sprude par vietējo apsteigšanu 4000 kilometrus garā braucienā apkārt Itālijai

Atšķirībā no pārceltajām sacensībām šajās noteikts vien 4080 kilometrus garš un nepārtraukts maršruts, kā arī dienu skaits, kurās jāfinišē. Viss pārējais bijis jāplāno pašam. "Tu pats visu saplāno – kā brauksi, kur apstāsies, kur gulēsi, ko ēdīsi u. tml. Tiesa, tu varēji izvēlēties vienu no variantiem – pavadošo auto, kurā ir tava komanda, vai visu nepieciešamo sagādāt sev pašam. Es izvēlējos auto. Itāļi tādā ziņā bija viltīgāki un maršrutu sadalīja kontrolpunktos, kur kāds viņus sagaidīja, iedeva jaunas mantas, izguldīja u. tml., kas, protams, bija arī lētāk."

Komanda bija gatavojusies tam, ka miegam atradīs laiku un vietu ikreiz, kad tas būs nepieciešams. Vienu reizi nācies arī palikt uz ielas – stāvlaukumā. Citās viņi izvēlējušies kempingus, apartamentus, bet pirmajā naktī izpalīdzējis kāds vietējais – picērijas īpašnieks izguldījis Arvi un viņa komandu ēstuvē. "Mēs vienkārši skatījāmies pēc apstākļiem," norāda riteņbraucējs.

Savukārt, runājot par sacensībām kopumā, visgrūtāko brīdi Arvis piedzīvojis aptuveni to vidusdaļā, kad nācies pieņemt savā ziņā smagu lēmumu – atsacīties no saziņas ar mājiniekiem vai ne. "Man bija jāizlemj, vai atvadīties no visiem čatiem, kuros pienāca daudz informācija un komentāri. Un, kā jau mēs zinām, komentāri ir dažādi – gan pozitīvi, gan negatīvi. Mēs arī zinām – latviešiem daudz ko patīk kritizēt, jo, kamēr paši neesam to pamēģinājuši, otru kritizēt ir viegli. Šo negāciju nebija daudz, bet tomēr bija. Protams, bija arī daudz pozitīva, bet tas negatīvais komentārs iesēžas galvā un ļoti traucē.