Asinsradniecība mūsu sabiedrībā tiek vērtēta ļoti augstu, un šīs pārliecības ietekmē daudzi ir nesaprasti un izjūt milzu spiedienu, jo neuztur aktīvu komunikāciju ar saviem tuviniekiem. Bet vai tiešām mums ir jāuztur attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem mums nav kopīgu interešu, nav saiknes vai emocionālās tuvības, tikai tāpēc, ka viņi ir mūsu radinieki? Par to un citiem jautājumiem saistībā ar attiecību uzturēšanu ar ģimenes locekļiem podkāstā "Laimes laboratorija" stāsta psihoterapeits Andris Veselovskis.
Tā kā mūsu sabiedrībā asinsradniecība tiek ļoti augstu vērtēta, neapšaubāmi, var būt situācijas, kurās izjūtam spiedienu no kāda tuvinieka saistībā ar to, ka nepietiekami daudz vai nemaz nekontaktējamies ar saviem radiniekiem. Veselovskis stāsta, ka uzspiešana tikties ar radiniekiem otrā var radīt vainas apziņu, mudināt meklēt veidus, kā no šīs kontaktēšanās un arī sajūtām izvairīties u. tml. Taču šādos gadījumos tam, kurš izjūt spiedienu, svarīgi saprast, ka mēs paši izvēlamies darīt to, ko uzskatām par pareizu. Tāpat jāsaprot, ka vienmēr būs cilvēki, kas kaut ko uzspiedīs vai uzbruks, un, jo lielāka vainas apziņa mums būs, jo vairāk to jutīs un turpinās darīt uzbrucēji.
