Elizabete Vētra visupirms ir dziedātāja – grupas "Franco Franco" soliste. Paralēli mūzikai viņa veic administratīvos pienākumus sociālajos tīklos, kā arī nupat sākusi darbu pie sava biznesa skaistumkopšanas jomā. Uz šādu soli viņu pamudinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras laikā Elizabete varēja atlicināt brīdi pārdomām par saviem sapņiem, kuri līdz šim vienmēr atlikti. Savukārt, ja seriālu skatīšanos var saukt par hobiju, tas ir viņas vienīgais, jo citās nodarbēs ir ieguldīts tik daudz laika, enerģijas un resursu, ka būtu grēks tās saukt tikai par hobijiem. Par mūziku, kas vienmēr bijusi skaidrs dzīves ceļš, uzticēšanos radīšanas procesam un pandēmijas ietekmi uz radošo industriju intervijā stāsta Elizabete.
Kur meklējami tavi pirmsākumi mūzikā?
Nezinu, vai ir jāmeklē pirmsākumi, jo tas ir kaut kas, par ko man vienmēr bijis skaidrs – tas ir jādara. Kad biju maza, mana radiniece klausījās Madonnas mūziku, un man likās ļoti kolosāli runāt muzikāli. Tolaik angļu valodu, protams, nesapratu, tāpēc izdomāju pati savu valodu un citiem uzstājos. Acīmredzot mamma to pamanīja un tajā saskatīja nevis vienkāršu bērna radošo izpausmi, bet ko tādu, kur varētu arī kas sanākt. Viņa mani aizsūtīja pie vokālās pedagoģes, un tā tas pārvērtās par kaut ko nopietnāku.
Pusaudža gados kādu laiku uzstājos uz fonogrammu. Kādā pasākumā, kurā uzstājos, bija skaņotājs, kurš teica, ka labi dziedu, un piedāvāja dibināt grupu. Tā arī aizsākās "Franco Franco". Tas viss tā smuki salikās, un to tu saproti tikai pēc laika. Tiesa, man bija nepieciešams ļoti daudz laika, lai atraisītos. Es biju kā sālsstabs, nevarēju uzstājoties pat roku pacelt un ierakstu studijā pieņemt savu balsi, bet, tagad uz to atskatoties, esmu gājusi tālu ceļu.
Savā ziņā "Franco Franco" radās nejauši, bet vai tev bērnībā bija sapnis par savu grupu? Vai varbūt vēlējies solistes karjeru?
Es nekad neesmu aizdomājusies, ko es tajā brīdī domāju, un laikam sevi vienu pašu neuztvēru tik nopietni, lai mēģinātu uzsākt solo karjeru. Domāju, ka es nebiju gatava viena pati kaut ko darīt. Man tolaik pašai trūka izpratnes par to, kā kaut kādas lietas darbojas. Grupā tu esi stiprāks. Tā ir ģimeniska sajūta. Tāpēc dibināt grupu tobrīd likās loģiski.
