Par to, kā dzīvē ienākusi deja, kur ir tās vieta horeogrāfa dzīvē un ko tā nozīmē latviešiem, viņš pastāstīja sarunā ar "Viņa".
Varbūt sarunu varam sākt ar kaut ko pavisam vienkāršu – kā jūs vispār nonācāt līdz dejai? Un kāpēc izvēlējāties tautas deju?
Tā godīgi runājot, iespējams, pašā, pašā bērnībā bija kaut kādas citas domas par savu profesiju, kas es būšu, kad izaugšu liels. Viena no tām bija – skolotājs. Bet nekur tālu no pašreizējās situācijas jau tas arī nav. Bet vispār, cik es sevi atceros, no bērna kājas viss ir bijis saistīts ar dejošanu. Dejot es sāku jau bērnudārzā. Tur, protams, bija zaķīši, kaķīši un tamlīdzīgi. Skolas laikā, pēc pirmās vai otrās klases, es jau dejoju tautas deju ansamblī "Uguntiņa". Pēc tam sāku dejot tautas deju ansamblī "Līgo". Mācoties astotajā klasē, turpat skolā sāku vadīt pirmo tautas deju kolektīvu skolā.
