Foto: Alex Lisenko
Mēs vienmēr uz ielām redzēsim plēstos džinsos tērptus cilvēkus, ir pārliecināts Latvijas "denima karalis" Iļja Buličevs. Sarunā ar "Delfi" dizainers skaidro, ko nozīmē "ģērbt emocijas", kādā gadījumā džinsi var būt sievišķīgi, kā arī stāsta, kas jādara sievietei, lai viņa vienmēr būtu iekārota.

"Kad man bija astoņpadsmit, paņēmu mammas šujmašīnu, drauga džinsus un garlaicīgās bikses pārtaisīju par košu kluba tērpu." Vārdi, kuriem līdzīgus reti dzirdēsim no vīrieša lūpām. Jo īpaši, ja šis vīrietis ārēji vairāk līdzinās profesionālam sportistam, ne modelētājam. Lai kā būtu, bet tieši šādi sākas modes zīmola "Bulichev" radošā direktora stāsts.

"Laikā, kad Latvijā vēl nebija ienākuši visiem pieejamie zīmoli "Zara", "H&M" un tml., jauniešiem bija ļoti nepieciešams stilīgs apģērbs. Man tobrīd nebija ne īpašas naudas, ne bagātas vecāku nodrošinātas aizmugures, tādēļ es radu savu risinājumu – pašuvu sev kreklu, pāršuvu vēl dažas lietas, bet pēc tam sāku pirkt sekondhendos lētus džinsus un "iedvest" tajos otru dzīvību, pāršujot un papildinot ar dažādiem elementiem. Runas par to, ko daru, aizklīda pa pilsētu un man sāka nākt pirmie pasūtījumi – draugi burtiski prasīja "saplēst viņiem džinsus". Bet vēl pēc pāris mēnešiem kāda paziņa piedāvāja sarīkot manu tērpu skati un tā, man pašam par lielu izbrīnu, aizgāja uz urrā. Saliekot visu kopā, esmu nonācis pie tā visa, kas tagad ir – pašam savs zīmols un ateljē," atceras Iļja.

Audums no Dženovas, denima kaprīzes un 'Levi's' mantojums

Pats par sevi saprotams, ka par džinsiem Buličevs, būdams īsts entuziasts, varētu runāt daudz. Uz ateljē galda atšķiram skaistu, milzīgu grāmatu "Denima leģendas" un dizainers sāk stāstīt un rādīt, kā šis apģērbs mainījies kopš 17. gadsimta.

No Dženovas, kas ir izslavēta ar savu tekstilrūpniecību un indigo krāsas ražošanu, Lielbritānijā ieveda audumu, kam vēlāk deva nosaukumu "denims". No tā šūtās bikses pārdeva visā Eiropā, saucot par "džeinu" vai "džinu".
Iļja Buličevs

Stāstot auduma vēsturi, Iļja nevar nepieminēt vispazīstamākās denima pasaules personības – "Levi's" dibinātājus – amerikāni Leviju Strausu un Rīgā dzimušo Džeikobu Deivisu, kuri fundamentāli mainīja attieksmi pret džinsiem – vispirms ASV, pēc tam citās valstīs.

1853. gadā Strauss dibināja "Levi Strauss & Co.". Šujot apģērbus, "Levi's" tolaik iecienītā buru auduma vietā izmantoja daudz mīkstāko denimu. Bet 1873. gadā Strauss un viņa partneris Džeikobs Deiviss patentēja bikses ar metāla kniedēm uz kabatām. Vien gada laikā Strauss pārdeva 21 000 bikšu un jaku ar šādām kniedēm.

"Džinsa audums ir raupjš, bet tajā pašā laikā neticami kaprīzs," piezīmē Iļja, skaidrojot sava darba specifiku.

"Lai strādātu ar zīdu, ādu vai uzvalku audumu, nepieciešams specifisks aprīkojums. Savukārt darbam ar denimu nepieciešami arī sarežģīti aprēķini un īpaša rūpnieciskā tīrīšana. Tās laikā audums var pārvērsties līdz nepazīšanai. Džinsa šķiedras šīs tīrīšanas laikā tiek stieptas uz visām pusēm, un, ja to sastāvā ir elastāns, tad galu galā bikses var mainīties pat par diviem izmēriem – tas viss jāņem vērā. Tādas mērījumu nobīdes, ka traks var palikt! Darbā ar denimu ir ļoti daudz nianšu," stāsta dizainers.

Džinsu "ražošanas" procesā mīļākais posms – modeļa izstrāde, jo reizēm tas, kas atnāk no tīrīšanas, no sākotnējās skices var atšķirties pat par visiem 100 procentiem.
Iļja Buličevs

Tajā pašā laikā sarežģījumi Buličevu nebiedē, viņš tos uztver kā savdabīgu izaicinājumu, kas ik reizi ļauj darbā atklāt jaunas robežas. Gluži kā to savulaik darīja Strauss un Deiviss.

Mēs tērpjamies emocijās, bet 'plēstie' džinsi ir brīvības simbols


Foto: Shutterstock

Jo augstāk kāpj termometra stabiņš, jo vairāk redzam ielās "plēsto" džinsu cienītājus. Ja deviņdesmitajos gados nodilušās drēbēs tērpās vien zemāko sociālo slāņu pārstāvji vai subkultūra, kuru vieno mīlestība pret smago mūziku, tad tagad stilīgus "plēstos" džinsus varam iegādāties, maksājot no 15 līdz 1500 eiro. Un pat dārgāk. Viss atkarīgs no tā, kā ir vairāk – caurumu vai drēbes.

"Vienmēr būs kāds, kas valkās "plēstos" džinsus. Mūsu platuma grādos šī apģērba valkātāji parādījās aptuveni pirms 15 gadiem, laikā, kad uz Jūrmalu sāka braukāt tūristi no Krievijas. Tagad aktuālākais jautājums par "plēstajiem" džinsiem drīzāk ir tas, kam tie patīk un kas tos var atļauties. Šis ir noskaņojuma apģērbs. Atnākot uz darbu šādos džinsos, tu radi dīkdieņa, kurš ignorē visus noteikumus, iespaidu. Saprotams, ka ko tādu atļauties nevar kurš katrs. Tādēļ visbiežāk šādi ģērbjas vai nu radošu profesiju pārstāvji vai augstākā līmeņa vadītāji, kuri var atļauties valkāt visu, ko vēlas un kad vēlas. "Plēstie" džinsi – tā ir brīvība," skaidro Buličevs.

Kā norāda dizainers, apģērbam un katram tā elementam ir spēcīgs psiholoģiskais zemteksts.

"Apģērbs daudz stāsta par cilvēka emocionālo stāvokli. Būtībā mēs tērpjamies savās emocijās. Globālā aspektā ņemsim par piemēru Spāniju, Itāliju vai Vāciju – tur aizbraucot, "mūsu cilvēki" parasti apbrīno koši tērptos cilvēkus ielās. Latvijā nav pieņemts atklāti paust savas emocijas, tādēļ lielākā daļa ģērbjas melnā un pelēkā – bloķējošās krāsās. Pamēģiniet iziet ielā rozā krekliņā vai kādās neparastās biksēs – apkārtējie to nesapratīs, maigi izsakoties. Mēs pārāk baidāmies izkāpt no vispārpieņemto sociālo normu rāmjiem, arī ģērbšanās ziņā," uzskata dizainers.

Mānīgā forma: vīrieši uzķeras uz siluetu un tas jāizmanto

"Džinss var būt gan raupjš, gan ļoti mīksts un plāns, sievišķīgs. Lielos vilcienos tas ir formas un līniju jautājums. Pat zīmējot es uzreiz sajūtu to formas vīrišķību vai sievišķību – piemēram, plūstošo pāreju no sievietes gurniem uz vidukli. Tā ir sievišķības kvintesence! Kvadrātveida siluets sievieti padara līdzīgu vīrietim, bet futlārkleita vai trapecveida svārki pilnīgi noteikti radīs sievišķīgu tēlu," skaidro Buličevs.

Vīrieša smadzenes uz līnijām un siluetu reaģē īpaši. Vīrietim galvā ir iebūvēts lineāls – un atbilstoši šiem, no dzimšanas ieprogrammētajiem parametriem, mēs vērtējam, cik ļoti mums der tas vai cits cilvēks. Protams, figūra ir viens no kritērijiem.
Iļja Buličevs

Dizainers uzsver, ka pareizi izvēlēts apģērba fasons var ļoti jūtami koriģēt dabas dotumus, attiecīgi sieviete var vienkārši apmānīt vīrieti.

"Piemēram, ar tiem pašiem saules griezuma svārkiem var uzsvērt vidukļa un gurnu kontrastu un ar tādu viltību apmānīt vīrieša iekšējo lineālu. Visā visumā piedomātais vienmēr ir daudz seksīgāks nekā acīmredzamā pieņemšana, tādēļ labi ģērbtas meitenes ir daudz seksīgākas nekā tās, kuras nemitīgi atkailinās. Erotikas būtības pamatā ir zināma noslēpumainība, kas ļauj vaļu fantāzijai," uzskata Iļja.

"Boyfriend" džinsi nogalina sievietes figūru, bet bikses ar paplatinātiem staru galiem vizuāli "izstiepj" augumu. Apspīlēti džinsi ar paaugstinātu jostasvietu izcels vidukli un akcentēs sievietes dibena formu.

Vīrieši nerūpēsies par meiteni, kura skraida ar āmuru rokās

"Pašlaik daudzi uzstāj, ka no kopējās apziņas jāizskauž dzimuma lomu jēdziens, vīrieši kļūst sievišķīgāki, jo viņiem vairs nav iedzimtais uzdevums – būt medniekiem un sargāt savu sievieti. Arī testosterons neizstrādājas vajadzīgajā līmenī," teic dizainers, norādot uz šīs tendences nepareizību.

Neviens normāls vīrietis negribēs rūpēties par sievieti, kura pastāvīgi klaigā, ka visu var pati. Meitenēm nav jāskraida ar āmuru rokās. Tādas "Brunhildes" negribas nēsāt uz rokām.
Iļja Buličevs

Tā ir iekārtots dabā un jādzīvo harmonijā ar to, nevis jāapstrīd, uzskata Buličevs.

"Gribētu novēlēt, lai sievietes akcentē un uzsvaru liek nevis uz savu spēku, bet vājumu, jo sievietes nepaņems pasauli ar spēku. Ejot šo ceļu, viņa var uzvarēt strīdā, bet ne dzīvē. Viņai nav jācenšas skriet ātrāk par vīrieti – lai cik vājš, viņasprāt, viņš nebūtu. Varbūt tas ir konservatīvs uzskats, bet tieši maigums un trauslums, manuprāt, ir īstas sievietes pazīme. Tādas sievietes, kas iedvesmo vīrieti uz pareizo lēmumu pieņemšanu un augstu mērķu sasniegšanu," rezumē dizainers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!