Terminu "ilgtspējīgs dzīvesveids" ir dzirdējis ikviens, un par to netiek runāts bez iemesla. Daudzveidīgais vides piesārņojums ir nopietna visu pasaules iedzīvotāju problēma, kuru nerisinot varam Zemi aizlaist nebūtībā. Tiesa, lielākajā daļā valstu ir izstrādāts plāns, kuram sekojot piesārņojuma ietekme tiks samazināta, bet šim plānam nav jēgas, ja mēs paši neieguldām videi draudzīgā dzīvesveidā.
Terminu "ilgtspējīgs dzīvesveids" ir dzirdējis ikviens, un par to netiek runāts bez iemesla. Daudzveidīgais vides piesārņojums ir nopietna visu pasaules iedzīvotāju problēma, kuru nerisinot varam Zemi aizlaist nebūtībā. Tiesa, lielākajā daļā valstu ir izstrādāts plāns, kuram sekojot piesārņojuma ietekme tiks samazināta, bet šim plānam nav jēgas, ja mēs paši neieguldām videi draudzīgā dzīvesveidā.
Iespējams, mēs Latvijā vēl tā īsti neesam apzinājušies mūsu ikdienas izvēļu lomu pasaules saudzēšanā, taču, dodoties ārpus valsts robežām, paveras pavisam cits skats. Arta pērn teica "jā" piedzīvojumam, kura laikā sešus mēnešus viņa ar savu dzīvesbiedru Pēteri Janevicu pavadīja uz velo, iepazīstot Āziju. Pēc šī ceļojuma Arta un Pēteris daudz domājuši par to, kā viņi varētu mazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi un varētu sniegt iespēju arī citiem dzīvot ilgtspējīgāk. Tā radās mazs projekts, kas nu pārtapis lielākā un, cerams, augs vēl lielāks. Tas ir Artas apģērbuzīmols, un visi produkti tiek ražoti tikai no dabiskiem materiāliem.
Artas zīmolu sauc "PASHI". Viņa atklāj, ka sākotnēji tas bijis vienkāršs burtu salikums, bet pēcāk pamanīts, ka tas simbolizē mūs pašus. "Tie esam mēs paši, kas izvēlas ceļu, kā veidot vidi sev apkārt. Mēs katrs pats izvēlamies, ko vilksim mugurā, ko pirksim veikalā, kas paliks aiz mums un kāds būs mūsu dzīvesveids."
Ar mērķi neatstāt aiz sevis pēdas
Sajūta, ka nepieciešams radīt kaut ko savu, Artai bijusi jau iepriekš, taču ideja par cilvēkiem un dabai draudzīgiem produktiem radās, ceļojot pa Āziju. Galvenais dzinulis kaut ko darīt bijis milzīgais piesārņojums. "Āzijā ražotāji izmanto pēc iespējas lētākus materiālus – tīru plastmasu, jo cilvēki nevar atļauties kaut ko dārgāku. Un tas atspoguļojas dabā – atbraucot uz pludmali, nav, kur spert kāju, jo visapkārt "guļ" pamestas čības, cepures, drēbes un viss cits. Vērojot to, strādājot brīvprātīgo darbu un domājot par cilvēkiem, sapratām, ka nevēlamies būt tie, kas par to tikai runā. Mēs gribam būt tie, kas kaut ko dara," par idejas pirmsākumiem teic Arta.
